Šodien ir 13. piektdiena. Pamostos, bet pārējie noteikti jau ir ceļā uz lidostu. Ehh. Šodien dodos Francescai līdzi uz skolu, laiks šodien ir diezgan labs, salīdzinājumā ar citām dienām. Nezinu.. man viņu skolā daudz kas šķiet dīvaini. Sākot jau ar to, ka viņi visi sēž uz trepēm un gaida, nevar nekur iet. Dīvaini arī tas, ka viņiem nav nekādu skapīšu un garderobes, jakas tiek atstātas klasē. (es savējo jau vienreiz pazaudēju :D )
Principā nav arī starpbrīžu. Ir tikai viens 20 minūšu starpbrīdis, kad viņi uzkož, jo pusdienas skolā arī viņi neēd. Klases arī viņiem nav tik bieži jāmaina, viss notiek pārsvarā vienā. Tā kā sākumskolā.
Francescai forši draugi, sākumā visi mani pēta, katram skolotājam kaut kur galvā noteikti ir wtf jautājums, jo neviens īsti nav informēts, ka man te jābūt. :D
- Pirmā stunda ir kaut kāda reliģijas mācība. Dikti simpātisks skolotājs, laikam tāpēc meitenes ir paņēmušas šo izvēles priekšmetu (stundā ir 2 zēni). Meitenes mēģina vilkt laiku ar random sarunām. Stunda iet nevis 40, bet 60 minūtes. 60 minūtēs, tās ir mokas. Skatāmies filmu, neuztveru, nāk miegs, nesaprotu jau arī, itāļu valoda.
- Ķīniešu valoda. Skolotāja ir ķīniete. Jūtos tāpat kā stundās pie Marijas, neko īpaši nesaprotu. Izskatās, ka pārējie arī ne. Pierakstīju pāris hieroglifus, pildu uzdevumiņus. Francesca laiku pa laikam pasaka, ka grib gulēt (latviski) un tad mēs sākam smieties.
- Angļu valodā viņi lasa kaut kādu stāstu, tulko pie datoriem, rīt būšot kd, ak nabadziņi. Es pa to laiku pa ilgiem laikiem sēžu internetā, viss kaut kas ir noticis, jūtos izolēta, bet ja godīgi tad man vienalga.
- Vēsture ir tik pat garlaicīga kā pie mums, skolotāja kaut ko runā, bet pārējie domās guļ.
- Matemātika izskatās pēc pašdarbības - skolotājs raksta, pārējie ārdās. Ha, valodu klase, kaut kas pazīstams. Es vispār neko nesaprotu. Izrādās, ka tā ir kaut kāda ekonomikas matemātika. Vēl labāk. Skolotājs sāka ar mani runāt, jo saprata, ka laikam nav jēgas ko darīt. :D Uz tāfeles kaut kādi cipari. Kāpēc viņi rēķina cenas ar logoritmiem???? Whatever.
Kamēr Francesca mācās rītdienas testam, es runājos caur web cam ar ģimeni, šķiet, ka visus esmu redzējusi un varētu palikt vēl uz nedēļiņu. :) Principā, izbaudu viņas ikdienas dzīvi, tagad ciemiņi, viņu kaimiņi. Ja man būtu tik awesome kaimiņi... Rīt viņi mūs aicina uz mazās meitenītes dzimšanas dienu. Spēlējam merdes latvisko versiju (nevis ēzeļus, bet gan sūdu). Te ir viens itāļu puika, kura mamma visu laiku viņam liek ar mani runāt angliski, bet viņš dikti kautrējas.
Beidzot ir brīvs vakars, lai parādītu viņas vecākiem bildes un video par Latviju un šo to pastāstītu. Bija dikti jauki, parādīju Dziesmu un deju svētkus, par kuriem viņi bija ļoti pārsteigti, pastāstīju par tradicionālajiem ēdieniem. Šeit, Itālijā, protams, ir ļoti daudz, bet arī mums ir, vienkārši esam taču pieraduši!
Tad seko smieklu vakars ar Francescu, ja pirmajā dienā mēs dikti klusējām, tad tagad mēs nevaram aizvērties! Uztaisījām viena otrai vārdnīcas, otru pusi labāk nezināt...
Dzirdēju stāstus par asarām lidostā.. Facebokā jau itālietes viena otrai raksta latviski, ne to labāko, protams. :D No smiekliem jau vēderu rauj krampī, veselīgi! Eju gulēt un saprotu, ka drīz jau mājas - rīt principā pēdējā diena. Aizbraukšanas dienu es neskaitu, tā ir stulba diena. Bet beigas arī ir skaistas! :)
Day 7 / still school, last day
Šī diena skolā bija tik jautra, ka es pat neko nepierakstīju. Es vispār neko nepierakstīju, bet es atceros, ka stundās man sāka jautāt, vai esmu jaunā skolniece. Garlaicīgās stundās spēlējām karātavas un stulbojāmies.
Tad pienāca tāds viens brīdis, kad es galīgi saputrojos valodās. Bija viena meitene Lia no Moldovas, ar kuru runājām krieviski. Un tad kad tu runā krieviski, it kā domā latviski, apkārt dzirdi itāliski un tad tev ir jāpasaka angliski... es aizmirsu angļu valodu uz 5 sekundēm, tas bija dikti dīvaini! Pēc skolas atvadījos no visiem, jo pārējos itāļus vairs es neredzēšu, ehh, Ilariai pietrūkst Lindas, tik jauki!
Pēcpusdienā aizgājām pie Francescas draudzenes Rebecas, viņai ir dikti forša māja, skatījāmies The Notebook, ēdām popkornu, spēlējām Wii , sataisījām stulbas webcam bildes, kuras, labi ka tā, vēl aizvien neesmu redzējusi un lieliski pavadījām laiku! :)
Tad sekoja vienas manas vēlēšanās piepildījums - visi kopā taisījām picu! Gan mīklu, gan visu.. kā īsti itāļi! Netīšam sanāca nosmērēt galdautu uz ko Francescas tētis atbildēja, ka tas nekas, kad pabeigsim būšot jātīra visa virtuve! Haha.
Vakarā kārtīgi pārsmējāmies ar Francescu. Paldies, ka viņa neatstāj vienu mani šajā istabā ar šo briesmīgo koferi, bet smejās, kamēr es kārtoju un mēģinu viņu aiztaisīt! :D
Rīt jau viss pa vecam, atkal es sāku saprast visādas lietiņas, piemēram, ka biju Venēcijā, pa galvu uzplaukst mirkļi kā fotogrāfijas, burvīgi... :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru