Pirmās dienas esmu šeit - Taipejā, un, ja godīgi, tas, kas noticis vakar, jau liekas pavisam sena pagātne. Šķiet, ka atbraucu pirms mēneša, bet šī ir tikai piektā diena.
Sēžu savā istabā un priecājos, ka kondicionieris glābj, +24 grādi istabā ir pagaidām zemākais,ko man ir izdevies dabūt, ārā ir kādi 34, izjūtas kā pie 37.. un jā.. man it kā patīk karstums, bet es tiešām labprāt ielektu kādā sniega kupenā.
Ir interesanti. Sīkāk šeit:
+ Ja jūs gribat piedzīvojumus, tad tie sākas 2.dienas otrajā pusē :)
Diena 1 - es vienkārši aizmigu .. pa miegam vēl meklējot sev dzīvokli. Lidojuma nogurums, stundu nobīde, mūžīga gaidīšana. Nogulēju kādas 13h stabili. Pa logiem redzēju tik daudz hieroglifu, pirmā doma, protams, bija - kas pie velna??? un - ko tu Ines dari? Bet, kad nāk miegs, viss liekas normāli. Arī 23 kg smags koferis, kas jānes līdz ceturtajam stāvam.
Diena 2 - man jāatrod dzīvoklis!! Daces draudzene man atradusi 3 variantus, diezgan pagrūti ir atrast dzīvesvietu uz 3 mēnešiem, visi piedāvā uz gadu vai vismaz pusgadu. Dodamies ar Sofiju čekot dzīvokļus un izejam ielās... tik karsti! Viens ir tuvu skolai, viens nedaudz tālāk, viens pavisam tālu. Kad es iegāju pirmajā dzīvoklī, es jau zināju, ka, jā, ir tas īstais (un te nu es tagad sēžu). Jauks rajons, ļoooti jauks.. 12. stāvs, no loga redzams 101 building, skaista viesistaba, pašai liela istaba, glezniņas pat pie sienas.. un istabas biedrene (tas ir labi, vienam tā pavisam skumīgi taču). Pēc pārējiem apskatītajiem dzīvokļiem biju vēl pārliecinātāka par savu izvēli. Ir jāķer ciet! Tā nu es pirmo reizi staigājos pa Taipeju, izbaudīju pirmos ēdienus, pirmos dzērienus (bubble tea - pirmā un pēdējā reize).. vēroju apkārtējos ar savām platajām acīm. heh :D Apskatīju arī universitātes ēku.. un mana sajūsma - tur ir baseins, skaists liels baseins par ļoooti lētu cenu, ja esi students šeit. Laime pilnīga!
Pārējos divos dzīvokļos es jutos pavisam nekonfortabli, nevaru izskaidrot.. bet varu droši teikt - es jau izvēlējos!
Ēst negribas nemaz, tāds karstums! Bet dodamies uz taivāniešu virtuves ēstuvīti, te paēst var tiešām lēti,burtiski pieēsties par simts tw $ jeb mūsu divīti. Pagaršoju nedaudz no viņām, jo ēst tiešām negribas.. rīsi, mērcītes, dīvaini novārīta gaļa mīklā.. nezinu,ko es ēdu.. un nemāku arī rīkoties ar irbulīšiem. Man patīk, ka mums ir dakšas, kā kādam varēja ienākt prātā, ka būtu forši ēst ar diviem kokiem?? Dabūju Easy card, jeb braukšanas biļeti.... metro, autobusi. Te transports ir lēts- kādi 30 santīmi, ja esi students-vēl lētāk.
Jap.. bet ēst man gribas ap vieniem naktī (vēl joprojām). Tas ir vakariņu laiks Latvijā, jāpārslēdzas.
Rīt es tikšu uz jauno dzīvesvietu :) Taivānieši nesaprot sarkasmu un jokus, vismaz šie... ehh, jādomā, ko saku.
Ak jā.. šodienas piedzīvojums - man palika slikti, pirmo reizi dzīvē! Laikam klimata maiņa, kontrasts no karstā uz auksto (ārā un iekštelpās).. es tiešām nezinu, bet braucot autobusā ar Sofiju, man pēkšņi sāka migloties viss apkārt.. vairs neredzēju it neko.. un knapi sapratu, kas notiek. Pēc aptuveni minūtes viss pārgāja. Vēljoprojām pārskrien šermulīši aceroties.Jā... tagad es laikam apzinos tā punktiņa kartē tālumu... nu ir te citādāk.
Diena 3 - ar nepacietību gaidu līdz pulkten četriem, kad varam ievākties dzīvoklī. ShawYu man uztaisīja brokastis/pusdienas, tik jauki! Viņai patīk gatavot, un šis ir kāds neTaivānas ēdiens, kas parasti nevienam taivānietim negaršo. Nu es nebiju ļoti sajūsmā, bet pieliek rupjmaizīti, tomātus un gurķīšus, un īsta mājas sajūta! Man nepatīk, ka te ēdiens tik trekns.... bet visa Taivānas virtuve man vēl ir priekšā.. uhh!
Dzīvokļa meklēšana izdevās dikti smieklīga. Mēs nonācām līdz vietai, kur apstājas autobuss, bet ShawYu nezināja, kur īsti iet. Tā kā es te biju vakar, aptuveni sapratu, kur atrodamies.. un vienā mirklī es tik skaidri zināju, kur iet, ka es ar savu lielo koferi vienkārši sāku ātrumā iet, sakot: ''I know, I know where to go.'' Kaut kāds neizsaidrojams magnēts mani vilka uz jauno mitekli. Tā kā bijām par ātru, iegājām padzert viņu iemīļotās ledus tējas un aukstos dzērienus, kas mūsu zemē maksā vismaz 2x un pat 3x vairāk. (kad atbraukšu noteikti nekad neapmeklēšu coffeein un neko tamlīdzīgu).
Un te nu tizlā Inese - nopirkām ledus tēju.. un glāzē bija tik daudz, ka es izdomāju, ka varētu vairāk kā pusi izliet uz šortiem un grīdas.
Labs, Ines! Ar slapjām biksiņām iesim īrēt dzīvokli! Davai.
Tur mūs sagaidīja jauns vīrietis, sieviete, kas runā angliski.. un mana istabas biedrene, kas ir īpašnieces vīra māsa. Viņu sauc Sidney un viņai ir, šķiet, ap 40. Tik jauka sieviete! Noteikti pieminēšu vēl turpmāk. Notiek papīrlietas.. neko nesaprotu, stulbi sēžu, ShawYu visu nokārto, milzīgs paldies viņai un daudz laimas šokolādes!! Es pat neesmu nekad Latvijā īrējusi dzīvokli.
Kamēr viss notiek, iekārtojos - te ir 3 lieli skapji, viss nepieciešamais, pat gultas veļa, Sidney saka, ka ir viss mazgāšanai un ikdienai, piederumi virtuvē.. neko nevajagot pirkt. Jauki :)
Jau pirmajā dienā viņa man dod visu - saldējumu, ziepes, kaut kādus niekus, augļus. Viņa ir jauka un ir pelnījusi Laimas šokolādi (esmu paņēmusi pietiekami daudz, lai visiem dāvinātu).
Vakarā pie manis atnāca dzīvokļa tumšais pleķītis - te ir tarakāni, pasarg Dievs, šausmas, drausmas. Man tiešām ir paranoja, un es mēģināju izskaidrot Sidney (ar viņu ir pagrūti angliski runāt, bet nedaudz var).. viņa man iedeva līdzekļus.. un jā - šī būs cīņa, mazie draugi! Laikam viss izskatījās pārāk skaisti... bet nekas.. es esmu liela un stipra meitene! (bieži ir sev šeit tas jāatgādina!)
Aizmirsu piebilst, ka līdz ko izveidoju CS (ne jau kontrastraikā, bet couchsurfingā) diskusiju grupā Taipei, man parādījās daudz draugu. :) Random cilvēku satikšana ir jautra padarīšana, bet tajā pašā laikā arī nē... bet, ja tu esi jaunā pilsētā, hieroglifu okupēts, viens... tad ir vajadzīgs kāds, kas parāda un palīdz. Tā lūk man priekšā bija misija - nokļūt pašai no savas metro stacijas ar pārsēšanos līdz centram. Nav nemaz tik grūti kā likās, te viss ir arī angliski, un metro,piemēram, salīdzinot ar Londonu,ir easy game. Satieku Walteru no Cs, kas piedāvāja mani aizvest uz lielāko Nighmarket Taipejā. ( Shihlin). Viņš te netālu dzīvo. Starp citu, tagad es viņu varu nosaukt par cilvēku, kas man Taipejā dod pagaršot dīvainas lietas. :D
Whauuuuu! Tas ir viss, ko tu vari pateikt nonākot naktstirgū - drūzma, cilvēku pūļi, veikali - viss ļoti
lēti.. un pilns ar uz ielas gatavotu ēdienu. Mmmm izskatās .. interesanti. Stāstu par Latviju, klausos par Taivānu.. un ēdu.. nezinuko!! Tad vēl pagaršoju kaut ko, ko ienīst visi ārzemnieki - pig bred, kas gatavota no cūku asinīm. Teikšu atklāti - fuj. Un dzērienu no zaļa banbusveidīga auga - arī dīvaini.
Lieliska atmosfēra šeit!
Nightmarket - must do lieta šeit! :)
Un man ir savas mājas šeit! :)
Diena 4 - vēl viena karsta nakts, gulēt tiešām ir neizturami karsti, bet kondicionieris ir pārāk skaļš, tāpēc piestūmu pie gultas ventilatoru. Tā kā visi cilvēki, kurus es kaut cik zinu šeit, šobrīd nav pilsētā, jāmeklē jauni draugi. Cs man jau ir diezgan liela izvēle, tā nu es satiku Ediju, kas dzīvo tepat netālu, brūnās metro līnijas radiusā. Patiesībā jāsaka, ka ļoti jauks cilvēks. Daudz interesējas par Latviju un Eiropu, un tas man vienmēr liek smaidīt. Labsirdīgs. Bet pirms tam no rīta man ienāk prātā aizčāpot līdz skolai, lai zinu, kur jāiet. Apmēram pusstundas attālumā.. bet tādā karstumā aiziet bez cepures nebija prātīgi (bet man nav cepures).. pārkarsu un sapratu, ka tā jokoties nevar un ir noteikti jānopērk cepure. Bet labā ziņa - atradu Da-an parku- skaists liels parks, pavisam tuvu manam dzīvoklim.. mans mazais dabas stūrītis šajā pilsētā. :)
Dodamies apskatīt templi - tas nu ir tas, ko es patiešām vēlos redzēt. Nu nepievelk man tās pelēkās mājas un augstceltnes, ielu virpulis un krāsaini dzērieni (nu ok, tie ir garšīgi).. nu piedod, Agnes! Es no sirds vēlos redzēt tās skaistās ķīniešu mājiņas ar greznajiem jumtiem. Skaisti!
Tālāk pastaigājamies pa pilsētu, paēdam nūdeles jeb, manuprāt, roltonus.. un dodamies uz Chian Kai-Shek memorial hall - skaista vieta, liels laukums, vienā pusē prezidentam veltīta skulptūra, ar domu prezidents-buda.. visvarens un lielisks kaut vai daudziem nepatīk. Šeit bieži notiekot protesti. Un otrā pusē skaisti, jo skaisti balti vārti.. mmm un dikti liela plašuma sajūta šeit stāvot.
Tad nu aizejam arī līdz prezidenta miteklim un apskatām apkārtni.
Te nu man likās, ka diena ir galā.. un es varētu pamēģināt uztaisīt vakariņas, bet nē.. te nu skaistākais piedzīvojums, kas man pagaidām šeit bijis. Negaidīta ziņa no Valtera - ja man nav bail braukt ar rolleri, tuvumā ir nakts tirgus un kalns no kura var redzēt pilsētu. Kad es dzirdu vārdu ''kalns'' man ieslēdzas automātiskais ON režīms. Braucām ar rolleri, un tas bija tik fantastiski! Es pirmo reizi ar rolleri braucu Sicīlijā.. karstumā.. un tagad sajūtas tās pašās. Es nevaru aprakstīt - vējš, pilsēta gaismas... apkārt miljons citi rolleri traucas tev garām. Man vajag vīru, kuram ir motocikls!
Tad nu devāmies uz nightmarket, un es atkal ēdu kaut ko pavisam dīvainu, bet jāsaka, ka izskatās daudz sliktāk nekā garšo. Kaut kāda tradicionālā zupa ar caurspīdīgām nudelēm, kas izskatās pēc gumijas un vienkārši pazūd tajā zupā.. un kaut kādām bumbiņām, kurās iekšā ir zivjveidīgi veidojumi. Es īsti nezinu, ko es ēdu.
Bet saldajā gan ēdu ko neaprasktāmi garšīgu. Līdz šim man likās, ka aukstākā lieta, ko var ēst, uzreiz pēc saldējuma, ir saldēts jogurts, bet izrādās - ledus. Viņi sataisa ledu, un tu vari pateikt, ko gribi klāt - arbūzus, visādus žlejveidīgus brīnumus, pupiņas (jā, viņi ēd pupiņas ar saldumiem) un vēl daudz ko man nemaz nezināmu. Ledus kūst un piesūcās ar tām garšām, paliek krāsains. Riktīgi laba ideja!
Tiku arī pie cepures, nokaulēju cenu, te tā varot... un jā, tā ir Inesīgākā cepure pasaulē, jūs jau nojaušat, ja zinat vārda ''Inesīgs'' nozīmi. :)
Un te nu skaistākā vieta - Elephant mountain.. vieta, no kuras paveras burvīgs, naksnīgs skats uz Taipeju. Dodamies pa tumsu, apkārt eksotika, liekas, ka izlīdīs čūska, bet pilnīgs klusums... Uzkāpjot augšā, rodas atklāsme - Taipeja ir tik milzīga. Izskatās pēc Āzijas Ņujorkas. Pirmo reizi redzu ko tādu. Varbūt šī ir vienīgā reize, kad varu pateikt, ka augstceltnes izskatās skaisti. Citādi skaisti.
Atnācu atpakaļ ar mizīgu noguruma sajūtu un ilgi vēl nevarēju aizmigt, netraucēja pat doma, ka agri jāceļas. Skaistas sajūtas, tādas nekādiem vārdiem neizskaidrosi. Jums jāuzkāpj tur augšā, lai saprastu. :)
Dodos uz skolu - Shida universitātes Mandarin Training Center, kas atrodas pretī universitātei. Pa ceļam izdarīju vistizlāko lietu, ko vien varēju izdarīt. Man gadās, ko darīt? Izdomāju tā riktīgi atsist savu salauzto pirkstu, lai visu dienu ne tikai uztraukums un neziņa galvā, bet arī sāpes. Malacis!
Tad nu man nav nemazākās vēlēšanāš stāstīt visu sīkumos. Dace noteikti zin kā tas ir. 6 reģistrēšanāš soļi, miljons papīri.. pa ceļam atkal gandrīz pazaudēju pasi. Jauki redzēt ''savējos'' cilvēkus.. parunājos ar amerikāni un francūzi, kas stāvēja blakus rindā. Džeiks, gadījumā katru 3. amerikāni nesauc Džeiks, tāpat kā katru itāli Pedro un Antonio? Prieks, ka neesmu vienīgā, kurai ir tikai 18. Un prieks parunāt ar kādu, kas šobrīd jūtas aptuveni tāpat. Es pat nevaru izskaitīt, cik daudz reizes pa šīm dienām esmu dzirdējusi frāzi ''you are so young!'' Tad vajadzēja iet uz oral test - jā smieklīgi. Jautāja jautājumus ķīniski, kaut ko sapratu, kaut ko nē, kad vajadzēja atpazīt hieroglifus, bija vāks. Nu gan jau viņa ieliks mani kaut kādā pirmajā līmenī, prieks, ka vismaz galīgi neizgāzos un varēju arī ko pateikt! :)
Pēc tam imigrācijas dienests, lai dabūtu id numuru - nīkšana, meklēšana, gaidīšana... sāpes... karstums. 34 grādi, ak šausmas! Pēc tam, kad beidzot tiku pie auksta ūdens pudeles, es nevarēju viņu atvērt. Lol, labais. Tā nu nācās prasīt uz ielas cilvēkiem, lai atver. Stulbi jau, bet ko darīt?
Tad nākamais solis - iet uz pastu atvērt kontu priekš stipendijas. Kas tad? Kur ir pasts? Visas anketas ar hieroglifiem, neko nesaprotu. Skolā vismaz iedeva paraugu, bet tāpat likās, ka vienai būs grūti. Tad nu vēlreiz var tik novērtēt, ka ir kāds šeit, kas var palīdzēt. Un labi vien, ka tā, jo tajā pastā neviens nerunā angliski. Vēl izrādās, ka pasts ir 2 minūšu attālumā no mana dzīvokļa. LOL.
Ehh tāds nogurums... bet vakars vismaz noslēgts ar pastaigu pilsētā un garšīgām vakariņām, tiešām garšīgām... kad pasūti vienu ēdienu, bet tev atnes 4 šķīvjus. Heh. Rīsi... tas der! Un tagad tikai aizmigt!
Day 6 - vēl viena diena šeit. Es beidzot tik skaisti gulēju. Es sapņoju par Rīgu un kā es lidoju kosmosā. Dažbrīd man sagribas tik ļoti uz mirkli Rīgu. Un to, kas tur palika.
Devos uz skolu iesniegt pēdējos dokumentus. Tagad šeit jābūt tikai 4. septembrī.
Šodien satiku Hovardu, un, ja tu zini, kas ir Hovards, tad zini, ka bija garlaicīgi. Ja tu nezini, kas ir Hovards, tad vienkārši apsveicu. Garlaicība. Agnes, cepuri nost, ka tik ilgi izturēji!
Vismaz viņš man parādīja jauku iepirkšanās rajonu, un bijām arī bookstore, kas strādā 24h diennaktī. Tur redzēju cilvēkus, kas vienkārši sēž uz grīdas un lasa grāmatas, kā to teica Agnese. Un mums jau ir noruna - sazvanīties pa skaipu te nakts laikā, vai te tiešām naktī kāds lasa grāmatas??
Grāmatu klāsts milzīgs, un te nu es pašķirstu grāmatiņu par Taivānu - tik daudz vēl taču ko redzēt!
Neizskaidrojams nogurums šīs divas dienas. Beidzot skype laiks un bloga rakstīšana.
Vakariņās beef noodles. Peldošas iekšas? Kas tas ir? Un lielisks piparmētru, šokolādes smūtijs, divreiz lētāks nekā starbuckā, ha. Kaut kā jau var iztikt ar primitīvu ķīniešu valodu, viņi ļoti priecājas, ja es cenšos ko pateikt.
Un desertā - asaras gar vaigiem.
Bail iet gulēt - nositu lielāko tarakānu pasaulē, mammīt!!
***
Rīts, miegs, trokšņi. Līst un līst, drīzāk gāž. Tuvojas taifūns, Sidney ir kaut kur pazudusi.
Man tiešām laikam sametās vientuļi.
Bet ir jau labi, būs jau!
Ir jau it kā lietussargs.
Rīt ir īpaša diena, nu būtu, ja es būtu Latvijā.. bet es cenšos arī te, nu mēgini mani saprast..
Ar mīlestību,
Inese (vēl joprojām bez ķīniešu vārda)
