Taiwan. part4

Kaut kad nakts vidū vai jau rīta pusē, jo nakts vidū es tikai izdomāju iet gulēt.. jā, jau mēnesis, bet es vēl joprojām esmu citā laika joslā. Ineses laika joslā, kad lietas notiek, tad, kad es gribu. Joks.
Rīta pusē aizvērtām acīm, šķiet, es redzēju savu istabu. Savu istabu. Kad es atvēru acis, tā palika plaša un balta, un es sapratu, ka esmu savā Taivānas istabā. Pirms mēneša es tieši tāpat pa miegam redzēju savas oranžās sienas, fonā dzirdot neizprotamas dzinēja skaņas, pasažierus un garām skrienošas stjuartes. Kopš es atlidoju, laiks turpina lidot un, gribot negribot paņem mani sev līdzi , kā jau mūs visus.

Un tā nu viss ir izmainījies, bet es esmu pieradusi. Modinātājs skan 8:30, nevis 6:00, mana pirmā stunda ir peldēšana, nevis, piemēram, matemātika.. līdz skolai es varu nokļūt 15, nevis 40 minūtēs.. vai arī nesteidzīgi pastaigājoties...un tur mani negaida prezentācija par visumu kastē, 1905. gada revolūcija vai eksponentnevienādības... tur mani gaida kontroldarbs ķīniešu valodā par otro nodaļu... un mani 9 klasesbiedri, kur dzimuma proporcijas ir līdzsvarā.. vienīgi katrs nāk no savas pasaules daļas.. bet tas tā.. un tomēr mēs visi esam klase.
Šis ir pirmais un pēdējais gads, kad neesmu klases bildē. Hmm.. dīvaini, man noteikti ir jāuztaisa klases bilde arī šeit.

***

Tātad, es jau teicu, ka nav ne jausmas, kā izvērtīsies brīvdienas.. un kopumā jau bija jauki, ja vien tieši vienīgajās brīvdienās mūs neizdomātu apciemot taifūns. Četras brīvdienas, holidays, mēs bļaujam... jeb Moon festival.. rudens svētki, kad visi taisa bbq uz ielām, ēd moon cakes un mazus zaļus pomelo (neatceros kā viņi to sauc).. un vēro mēnesi. Piektdienu aizvadījām no skolotājas saņemot mazās mēneskūciņas un ar Kelly dodoties supermeitenīgā šopingā Shida night market. Te varot atrast visjaukākās drēbes, un par to es pārliecinājos.

Tā nu arī es ieguvu uzaicinājumu uz bbq, kuru, lūdzot labo laikapstākļu dievu (es smejos, bet nebrīnītos, ja te tāds būtu) cerējām pavadīt laukā.
Tā nu mēs - Dons, Kelly, Nuri, Jonathans, Tiffany un Top (Taizeme), meitene no Asv, kas dzīvo Korejā un Anna no Vācijas.. vēlāk mums pievienojās arī melno pārītis, sapirkām veikalā visu nepieciešamo un meklējām vietu. Hehe.. te nu nākas piebilst, ka es izvēlējos kaut ko pavisam dīvainu, ko neviens negribēja pirkt (kaut kādi rozā, krāsaini zivju brīnumi, kas nemaz nav domāti bbq). / Tom - tu noteikti ļoti smietos tajā brīdī! :D

Tad vēl atradu seven11 (kas te ir uz katra stūra, un es ļoti nezinu kāpēc es cenšos neapmeklēt šo ciparkiosku) supergaršīgu mokas kafiju šampūna pudelē. Nopietni - izskatās pēc šampūna! Bet tas tā - tātad... tagad seko kārtējā piedzīvojumu daļa.. Pirms satikām visus, mums virs galvas pavisam zemu lidoja neskaitāmas lidmašīnas, man patīk tā sajūta.

Kaut kā dzirdēju, ka..''Mēness festivāla laikā varat taisīt bbq dajebkur..'' Nekā. Tā nu apstājāmies kādā klusā vietā pie upes.. iekārtojāmies.. izcēlām visu bagātību sporta laukumā pie soliņa.. un sākām kurināt vienreizējos grillus. Uzsveru - vienreizējos. Ne velti šim vārdam ir divas nozīmes. Vienreizējs savā vienreizībā. Nedaudz smidzina... un kādu stundu mēģinam tikt pie uguns... tā nu puiši centīgi centās vicināt kartonu, lai radītu vēju (uzreiz atceros kā to darīja Agnese pagājušovasar Tallinā, heh)... bet aizdedzināt izdevās tikai tad, kad to darīja melnais. (es neesmu rasistiska, es tiešām nezinu kā viņu sauc). Bez komentāriem.

Kad uguntiņas sāka vizuļot.. un parādījās cerības.. atnāca kāds taivānietis un aizdzina mūs prom. Nebūs jums.. te nedrīkstot! Vēl viena patiesība par taivāniešiem - nekad neticiet viņu izteikumiem par laiku, ja jums saka, ka līdz tuvākai vietai jāiet 10-15 min, tad droši varat rēķināties ar stundas pastaigu. Un tā notika. Arī, kad jābrauc ar autobusu tikai 5 minūtes, bet tu jau brauc 15, tas ir normāli.
Es nebiju no izsalkušajiem un tiem, kam jānes karsts grills... un ceļš bija smieklīgs... pavisam pārguruši un smejoties, ka šis nav nekāds mēness festivāls, bet gan maratons, nonācām līdz tiltam, kur varam cept mūsu ēdienu.. apkārt bija ļoooti daudz cilvēku - visi sēž uz zemes un cep visdažādākos brīnumus. Parādījās atmosfēra un vairāki draudzīgi tavānieši, kas atdeva mums savus grillus, jo mūsējie bija slapji un vienreizēji. Nolīst lietiņš, apkārt sprakšķ brīnumsvecītes un mazi salūtiņi, mēs ar Jonathanu ieņemam labāko ēšanas vietu, kamēr citi atverās sarunās. Mēs atnācām ēst! Nogaršojām arī manus mīļos zivju nieciņus, kas, būsim atklāti, tiešām nebija garšīgi... tā bija priekšpēdējā lieta, kuru cepām... nu ziniet pēdējā bija kukurūzas vāles un kaut kādi kartupeļi, kas nav nomizoti un nekad neuzcepsies. Mēs - šefpavāri haha.

Bbq mēģinājums nr.1

 Bbq mēģinājums nr.2

 Ar Tifāniju taisām bildes ar sēnēm :D

Sapratām, ka taisīt bbq ir sviests.. vieglāk ir aiziet uz seven11 un nopirkt hotdogu, bet process, mīļie, process! Mēnestiņ, kur tu esi? Paslēpies kaut kur taifūna mākoņos... nekas, brīvdienas turpinās! Šausmīgi daudz joku nāca vaļā, jā, daudz sarkasmjoku!
_____________

Piektdiena - šī bija skaista piektdiena, kad lieliski nostrādā spontanitāte. Tikko pamodusies un sapratusi, ka ārā neprātīgi līst, es atceros, ka mēs taču dzīvojam tikai vienreiz, un aiziet! - dodamies uz Yehliu. Atkal gandrīz mūsu Wulai kompānija - es, Nuri, Kelly un Dons, kas paņēmies kādu ārzemju meiteni, šoreiz Annu no vakardienas bbq. Pārējie ir mīkstie, kas baidās no lietus.

Tātad.. Yehliu ir vieta pie okeāna, kur ir skaists geoparks ar ļoti interesantām akmens skulptūrām un apskalotiem akmeņiem, kas varbūt nedaudz atgādina Siguldas alas. Tiešām burvīga vieta! Pagaidām iespaidīgākais kamēr esmu šeit.

Nokļūšana - apmēram stundas brauciems ar vilcienu+autobusu, ieturu ātro maltīti - pavisam amerikāniskas zemesriekstu sviesta maizītes un banānu... jā, man pārāk bieži gribas vienkārši banānu.. es kaut kur dzirdēju, ka tas ir vīrišķīgs auglis, varbūt man vienkārši pietrūkst vīrieša. Un nevis varbūt, bet jāāāāa!!

Protams, ka sāk līt... bet tas nemaz mums neaizliedza baudīt mirkli... tas pat tieši palīdzēja. Taifūns, jūs sakat? Mēs ar Kelliju noteikti to izbaudījām, smejoties kā mūs pārņem lietus.. lietussargs nepalīdz.. bet mēs smejamies, jo visi smaida un smejās - MĒS ESAM PIE OKEĀNA! Un sajūtas bija baigās.. vētra un okeāns.. kā viļņi atsitas pret krastu un ar kādu spēku šļakstās ūdens.. to nevar aprakstīt. Vieta ļoti skaista.. jūties mazliet kā nekurienē... vienmēr ir gribējies pabūt  nekurienē, kādā pasaules maliņā, vientuļā salā..
Diemžēl, lietus bija tiesām TIK stiprs, ka neizstaigājām visu, un tāpēc man gribas atgriezties.. bijām caurmērā slapji, savu kleitu varēju izžnaugt kā lupatu, ha..  un tad mēs atkal smējāmies.°

 Izskatās pēc maziem meteroīta krāterīšiem

 Nuri nekurienē - mans mākslas foto

 

Ahh.. tik skaisti, ka gribas ielikt miljons bildes!

 

Šī noteikti bija mana mīļākā brīvdiena. Protams, ka tā ir kārtējā likteņa ironija, ka taifūns atnāk manās vienīgajās semestra brīvdienās .. un nesanāk nekāds sun moon lake, bet nekas.. vienmēr var padarīt dienu priecīgu, vai ne? :)
Tad devāmies uz Keelung (iepriekšējās nedēļas vilciena nepareizais maršruts haha), kur ir diezgan paliels Nightmarket. Tur nobaudam - apceptu olu ar jūras brīnumiem, saldā kartupeļa pankūku (garšīga, starp citu), krabju rīsus, karija nūdeles, ļoti garšīgas apceptas vistiņas.. nu tāda nu te ir tā rosība naktstirgū! :)

 

Atpakaļceļa vilciens iemidzināja... un pārradāmies jau pavisam vēlu, noguruši, bet tas man netraucē izdarīt kaut ko bezjēgā stulbu. "Ines, lūdzu iemācies, ja esi pārgurusi, vienkārši iekrist gultā un aizmigt, paldies!''  Bet nē... kāpēc gan neizdzert uz nakti superstipru kafiju,lai izpildītu eksponenvienādojumus? Jā... enerģijas jau bija daudz, bet galva nebija gatava nekādām matemātiskām darbībām.. tā nu es visu nakti nevarēju aizmigt, pusmiegā murgojot kaut ko par ķīniešu valodu, sabrukušu māju ar vecām kartēm un planētu modeļiem, sirsniņai strauji pukstot. Tas bija maksimāli dīvaini. Nekad tā nedariet! Vismaz šoreiz es klausīšu pati sevi!

***

Sestdienu es varu droši aizmirst. Visu dienu līst un taifūno. Vienā teikumā - es pildīju matemātiku, norunāju gandrīz 2 h ar Sidnijas māsu par visu un neko, gulēju, atcerējos, kas ir seriāli un mūzika, čīkstēju pa skaipu un dusmojos uz taifūnu. Tā lūk. Tad es pārēdos mooncakes... jo kad tev tāpat vien, jo ir svētki, atnes kaudzi ēdienu... tad jā, viss, ko tu dari mājās, ir ēd, haha.

***

Svētdiena jauki aizvadīta pilsētā, atrodot viss pa 39 nt$ veikalu.. meklējot Taivānas grāmatu, kuras man vēl joprojām nav, gatavojot brīnumus virtuvē un saprotot, ka dažreiz tiešām gandrīz viss ar aso mērci garšo tīri labi. (paldies, mīļais) Un vakarā atkal meklēju sev piedzīvojumus. Ar Kelliju dodamies Guting riverside park meklējumus, nokļūšana līdz skolai pa nezināmu ceļu ar riteni bija smieklīga... tad satiku Kelliju n Nidhi.. un nekādīgi nevarējām atrast parku.. līdz parks atrada mūs, haha. Tā nu atklājām vēl vienu skaistu vietu, kuru noteikti iesvētīsim arī dienas gaismā.. lieliska vieta, lai pabraukātu ar riteni, bet vakaros dotos romantiskās pastaigās laternu gaismā.

***
Es parasti nerakstu par skolu, bet es apsolos, ka es drīzumā padalīšos arī ar hieroglifu brīnumiem, kas tur top.. bet gadījās tiešām smieklīga situācija. Katru dienu mēs stundās daudz smaidām un smejamies, jo tas, kā skolotāja pasniedz stundas, ir neaprakstāmi lieliski, man tiešām viņa ļoti patīk!. Tā nu mēs mācījāmies kā pateikt, ko tu gribi. Un skolotāja mums jautā: ''Ko jūs gribat? Tā patiešām..'' Un te nu nāk vaļā - kāds grib alu, kāds grib mašīnu, kāds grib bērnu aukli (?).. bet es.. prātoju, ko gan gribu es?

我要芒果! Es gribu mango! Kāpēc, man jautā... jo Taivānas mango ir supergaršīgi! Tad es iedomājos par Agnesi..  bet ejot mājās.. es nevarēju beigt domāt par mango.. piemājas augļu veikalā mani jau sveicina augļu pārdevējs, bet es jautāju "you mei you mangguo?'' (vai jums ir mango) Protams, ka ir! Vesela kaudze.. viņš man iedod nogaršot.. es izvēlos.. un tad mana ķīniešu valoda beidzas, jo viņš saka tik daudz, bet es nesaprotu... pēc zīmju valodas laikam sapratu, ka mans mango ir ļoti mīksts un jāēd šodien. Protams, ka šodien! Kāpēc tad es nopirku? Un tā nu tomēr pierādās, ka laimi var nopirkt... īstermiņa mango laimi par 80 santīmiem... un tad brutāli ēst šo dzelteno brīnumu, filmējot Agnesei video. Haha.

***

Mani gaida vakariņas ar cilvēku, kuru satiku pirmajā nedēļā. Lai aprunātos, ko esam izdarījuši pa šo laiku un ko laiks ir izdarījis ar mums. :) Patiesībā, lai nobaudītu Taivānas virtuvi, jo tikai paši šejienieši zin labākos spotus. (vietas)  Nobaudīts - supergaršīga vistiņa, bambusi, kurus nekad nenobaudīsiet mūsu zemē, tofu un cepti rīsi ar dārzenīšiem, un alus.. jām ... aimirstam studentu dzīvi un nedaudz palutinām sevi... bet man tiešām neaprakstāmi ļoti pietrūkst svaigu dārzeņu! (un dakša)

Tad pabiju kādā tiešām naksnīgi skaistā vietiņā. Un.. starp citu, es nekad neesmu jūsmojusi par mašīnām, bet rolleri ir kaut kas vienreizējs (pareizajā vārda nozīmē)... vismaz šeit. Me gusta muchisimo! ... jā, es atkārtoju spāņu valodu, man ir pārāk daudz spāņu valodā runājošo draugu šeit,
lai laistu tādu iespēju garām..°

Tātad, par vietu - kārtējais riverside parks pie upītes..promenādīte, skaisti izgaismoti tilti, bet vēl šī vieta ir slavena ar to, ka šis ir viens no labākajiem spotiem (atvainojos - vietām), no kuras vērot jaunā gada salūtu no Taipei101. Diemžēl, šo grandiozo pasākumu es neizbaudīšu, bet, godīgi sakot, es neizsakāmi gribu Ziemassvētkus Latvijā. Kā jau vienmēr. :)
Bet, par vietu..

Ar to nu es varētu beigt... skola rit pilnā sparā, joki arī, vakar iepazinos baseinā (Dačuk, tas tiešām ir iespējams!).. vēl joprojām pārāk daudz gribu, taču šoreiz ir sajūta, ka varbūt tas tiešām ir iespējams...
Viss ir iespējams. Man dikti gribas jums uzrakstīt, es neesmu jūs aizmirsusi.. un domāju par jums!.. tik daudz skaipojusi es arī sen neesmu.... un, ja tu esi izlasījis visu šo, tad noteikti neesi aizmirsis arī par mani! :)

Bučas, gaisa bučas

Inesīte (man pietrūkst, ka es cilvēkiem esmu Inesīte)

Taiwan. part3

Dienas rit, un pamazām sanāk ieiet ritmā - pilnīgi nevienmērīgā, straujā un neprognozējamā! Man patīk. Bet nav tik viegli. Ir lieliski, bet nav tik viegli. Vienīgais, kas neļauj pilnībā ļauties plūsmai ir dubultā dzīve - šeit un Latvijā... neliela neziņa, kas notiek un kas notiks.. un vai man kaut kas jādara? Un kad lai tam atrod laiku? Ir jāpeld pa straumi, tad pret, esmu starp diviem krastiem, sasodīts, un dažreiz tālākais krasts ir pārāk tālu, bet ir jādodas uz priekšu, vai ne?
Pilna mācību nedēļa skolā - pozitīva skolotāja ar lielisku humora izjūtu,jauka atmosfēra, hieroglifu kaudzes, papildnodarbības, kurās dažreiz gribas aizmigt, mājas darbi bibliotēkā, bet galvenais - cilvēki.. Tik daudz, un no kurienes tik nav satikts! Valodu mežģis. 5 valodas, draugi, es to varu!!!!!

Šī bija superintensīva nedēļa. Es esmu pārforsējusi. Sapratu tikai tagad. Visu pat nevar izstāstīt, ir vienmēr vajadzīga tāda viena atpūtas diena, parasti tā ir svētdiena, un tieši šonedēļ man tādas pietrūkst.. nu ziniet, lai sakārtotu domas, istabu, papīru kaudzes, izgulētu negulētās stundas un nedaudz pabūtu ar sevi. Šonedēļ man tādas nav, un es dodos dzīvē pa pilnu programmu, tas velk uz baigāko mācīšanos nākamnedēļ... bet es apsolu saņemties!

Tātad, sākam.
Lieliskas brīvdienas Wulai. Ļoti skaista vieta, apkārt kalni, bet tie nu ir pavisam citi kalni - zaļi jo zaļi, ūdenskritums...  protams, pēc Plitvices tāds mazulis vien šķiet, bet daba, beidzot daba! Un karstums, tāds karstums - viennozīmīgi pāri 30 grādīšiem, un vasara turpinās.. kas tu tāds esi, septembri? Nebūs šogad krāsainas lapas. Būs divas vasaras pēc kārtas!

Bijām jauka kompānija- Dons, kuru iepazinu Cs, Nuri no astotā stāva (labi skan), Kelly no Salvadoras, meitene no Korejas.. un es.. smējāmies, ka mūsu kompānijā tikai trūkst kāds melnais.

Bija skaisti. Vienīgais, ko neizbaudījām, bija hot spring, bet tas citai reizei.. tad, kad ir tik karsti, nemaz negribas sēdēt karstā vannā, bet gan nobaudīt kādu cold spring, ja tāds te būtu, vai ielīst ledusskapī. Pabraucām arī ar mazo čukčukbāni (nu gluži kā Alūksnē, Dačuk, tikai šis bija ekstremālāks, ja to tā var nosaukt).
Runājot par ledusskapi.
Te ir cilvēki, kas nekad nav redzējuši sniegu (tikai ledusskapja saldētavā).. tas šķiet tik neparasti. Tad es nedaudz pārmetu sev, ka katru ziemu dusmojos uz sniegu. Ir skaisti, kad ir četri gadalaiki. Un kad es pasaku ''mīnus divdesmit'' visi domā, ka dzīvoju ziemeļpolā jeb izdzīvoju. Ziemeļu meitene.. tirpiņas pārskrien, iedomājoties šo kontrastu. Smieklīgi, jo tieši tad es būšu atpakaļ.

Ēdiens pat vairs nepārsteidz

 CKS memorial hall noskatījāmies sargu gājienu, kad viņi beidz darbu. Iespaidīgi.

Šie bija smieklīgi cilvēki! Tur bija viens pārģērbies čalis, kas noteikti bija gejs.. kad Nuri izgāja no veikala un pateica, ka viss ļoti skaisti, ļoti skaisti, viņš maigi noteica: ''Es esmu skaists.''

 Un te no Korejas meitene sāka rakstīt dienasgrāmatu un es atcerējos sava bloga eksistenci un vajadzību pēc papīra un rakstāmrīka.. tikai tajā mirklī tu vari iemūžināt pareizās sajūtas. Tā ir.

Tūristbilde, klasika, Vispār, jo vairāk sanāk ceļot, jo mazāk fotografē. Man tā tiešām sanāk, un azivien vairāk fotografē tikai ar actiņām.

 

***

Tad nu bija viena skaista mājas svētdiena, kad izdomāju doties uz vietējo tirgu pēc kartupeļiem un dārzeņiem, un tā nu tapa latviešu zupa ar Taivānas piegaršu jeb, kā es to nosaucu -  Latwanese soup. Izklausās pēc latvāņiem. Taivānieši plus latvieši ir latvānieši, ha.
Improvizācija, bet degustētāji teica, ka ir labi, man arī likās, ka ir labi. It tastes like Latvia, tā es viņiem teicu.

 

Vispār jābeidz fotografēt ēdiens, nu ja, un sākas studentu režīms un taupības laiki.. un vēl trakāks gaidīšanas laiks nekā Ziemassvētkos. Jāgaida stipendija!

Vakarā ar dzīvokļa īpašnieci, viņas vīru un Sidniju (es nesaprotu vai viņa ir Sidnija vai Sindija, bet man patīk pirmais variants) uz smalku, jo smalku, nu tā man likās, restorānu, kur oficianti ir tērpušies smalkos tērpos, pasniedzot dažnedažādākos ēdienus, galds ir skaisti uzklāts un ir bail kaut ko nosmērēt. Bet irbulīši dara savu, tā es tieku pie dakšas, bet man ir savi principi - nē paldies, es varu iztikt ar diviem kociņiem. Nobaudīju gardu, jo gardu maltīti.. ja neskaita vistas kājas, nu ziniet, ar tiem trīs pirkstiem. Tas esot veselīgi sejas ādai... ha, vai tiešām? Būtu ironiksi, ja tas būtu veselīgi kāju pirkstiem. Pirmajiem trīs.

 

 ***

Visu nedēļu es mēģināju saprast savu dienas režīmu, un es nevaru, bet es pati varu koordinēt savu laiku, kas ir dikti forši, bet nedaudz grūti. Jo es gribu par daudz! Es tiešām gribu par daudz, un tad es nevaru paspēt, tāda es esmu. Bet mana diena sākas ar skaistāko mirkli pasaulē - ar Ubike līdz skolai.. un tad skaista pelde baseinā. Jā, es nopirku abonomentu, rozā cepuri un rozā peldēšanas brilles (arī peldkostīms ir rozā).. un sāku apsvērt, cik tas izskatās interesanti no malas. Ziniet, vienalga... es esmu tik laimīga, ka es varu peldēt! :) Patiesībā tas vienmēr ir bijis mans mazais sapnītis..

 

 

Jā, aktīvs dzīvesveids. Tad nodarbības, tad pusdienas.. hieroglifi nogalina, bet ir tik laba sajūta, kad atpazīsti kādu.. un vari bez problēmām uzrakstīt savu vārdu un pāris teikumus.

Pāreja uz studentu režīmu. Brokastīs putras un nopirkta lielā rīsu paka. Ziniet, te viss liekas lēts.. un tad vienā mirklī nauda vienkārši pazūd!

 

Te nu es peldos hieroglifos (baseinā arī), bet vakaros ir neizsakāmi jauki aiziet pavakariņot ar visdažādākajiem cilvēkiem no visas pasaules. Tā nu mēs runājam primitīvā ķīniešu valodā ar zīmju valodas palīdzību.. un notiek konkrētākā language and culture exchange. Kā mēs satikāmies? Tas bija smieklīgi. Izgājām no skolas četri cilvēki, tad pēkšņi parādījās vēl 10, un pavisam netīšām mēs jau tūlīt stāvējām aplī, nosaucot savu vārdu un valsti. Un te nu atkal var sākties mūžīgā spēle ''Kur ir Latvija?''. Atrodi mazo zaļo valstiņu milzīgajā pasaulē.

Smieklīga piebilde. Es esmu nedaudz nejauka pret amerikāņiem, un kad viens no viņiem ļoti pārliecinoši (nu kā jau viņi to dara) noteica, ka gan jau, ka varētu iepointot Latviju kartē, es izvilku telefonu ar pasaules karti ar piebildi: ''Point it!'' Viņš neko tādu negaidīja, bija diezgan pārsteigts, bet patiesām gandrīz atrada, un par to mēs pasmaidījām.

Indija, Čīle,Koreja,Meksika, Japāna,Taivāna,Holande,Salvadora,Amerika... un vēl, un vēl....

 

Piektdiena 13/melnā piektdiena



 

Nebūsim māņticīgi un dzīvosim savu dzīvi uz priekšu. Un tā nu es smējos līdz piektdiena izvērtās melna un krāsaina, es pat nezinu kā lai nosauc šo krāsu. Nedēļas nogurums dara savu.. un ar nepacietību gaidīju kad paies pēdējās skolas minūtes... tad mēs dodamies apskatīt skolas jumtu. Jā, skolā var uzskāpt uz jumta, nu es jūtos gandrīz kā pļavniekos!

Un te nu Taipeja - tagad jūs saprotat ko es domāju ar to pelēkumu, vai ne?

 

 

 Šī ir piektdiena.. pēc jauka vakara pilsētā un nobaudīta garšīgākā saldējuma Taivānā (var mierīgi sacensties ar Itāliju)  piedzīvojumi var sākties.

 

Viss, kur tu redzi mango, ir ārprātīgi garšīgs..

 

 

.. mēs dodamies uz klubu. Es nerakstīšu, nopietni nē. Bet sistēma ''maksā desmit latus un dzer ko gribi'' nav cilvēkam labvēlīga. Man nepatīk klubu mūzika,  bet kāds lasa manas domas un šeku reku uzstājās latino grupa. Es nekad neesmu dejojusi latīņamerikas dejas, bet man teica, ka man labi sanāk... un tā nu es uzvarēju dejošanas konkursā. Es vēl joprojām prātoju, kā tas notika, bet dažas lietas nav lemts saprast. Man ir jāiemācās salsa!

Bija vērts mēģināt, bet vai ir vērts atkārtot?

Bet.. taksis līdz mājām maksā vienu latu!

 

 

***

 

Nākamajā rītā es sapratu, ka noteikti nav vērts atkārtot. Es jūtos pusbeigta, pusaizmigusi.. tieši tāpēc, kāpēc lai nedoties uz pludmali?

Taipei main station - briesmīgākā vieta, kur norunāt tikšanos. Tā nu es sēdējo pie šīs dīvainās strūklakas ar pīles galvu un sievietes ķermeni... kādu pusstundu es te vienkārši sēdēju un cerēju, ka starp 30428 izejām mēs beidzot satiksimies. Es nekad neaizmirsīšu šo pīli.. un tos miljons cilvēkus, kas man pagāja garām, atskatoties. Kā jau parasti - atskatoties, tikai šodien tas kaitināja, tiešām kaitināja. Kas notiek ar māklsu? Kas notiek ar pasauli? Filosofiskas pārdomas 40 minūšu garumā, pēk.

 

Labi. Sākšu nopietni. Mērķis - Fulong - skaistākā pludmale Ziemeļtaivānā. Satiku Hondūriešus (beidzot) un tālāk sekoja vissmieklīgākā nokļūšana pasaulē. Mēs visi no sirds ienīstam Taipei main station, jo te patiešām nevar saprast ne kur tev jāiet, ne kur tu esi, ne kur tu biji pirms piecām minūtēm. Kur ir vilciens, kur jāpērk biļete? Par laimi atrodas stacijas darbinieks, kas runā spāniski, (?) un mēs nokļūstam uz platformas. Tad mēs divas reizes iekāpām nepareizajā vilcienā. Iekāpjam vilcienā un sākam domāt, vai tas ir mūsu. Internetā rakstīts, ka, ja gribi nokļūt līdz Fulong pludmalei tad no šīs platformas kāp jebkurā vilcienā, izņemot to, kas brauc uz ''Keelung''. Pēc vienas minūtes jauka balss vilcienā saka: ''Galapunkts - Keelung''. Un es sāku smieties, jo tas tiešām bija smieklīgi. Tad mums ienāca prātā, ka laikam vainīga laika starpība.. un patiesībā melnā piektdiena notiek tieši tagad. JĀ. Arī ūdens vietā es netīšām nopirku kaut kādu sportistu dzērienu muskuļiem. Nuja. Un te nu smejoties ar Jonathanu par stulbībām, es saprotu, ka varbūt arī cilvēki no dažādiem kontinentiem var līdzīgi saprast lietas.

 

Bet tad mēs nonācām pludmalē un bijām laimīgākie cilvēki pasaulē. Tiešām laimīgākie! Karstums, un es jau sen sapņoju par peldi nevis hlorētā ūdenī, bet atklātā jūrā... apkārt kalni.. un es mazliet atceros Sicīliju. Var peldēt tikai ierobežotā teritorijā, bet es pat aizmirstu par savu nepatiku pret ierobežojumiem... nav jau vairs svarīgi, jo ūdens tik silts, hondūriešiem - auksts. Tāpēc es viņus apšļakstu un priecājos bez gala. Paskat, cik skaisti! Tikai labākās bildes, protams, nav pie manis!

 

Šie mazie minkas mūs sagaidīja pie stacijas :)

 

Paradīze. Diemžēl mums bija tikai 40 minūtes laika, lai izpeldētos, jo pludmale vērās ciet.. un mēs nomaldījāmies vairākas stundas.. bet kā mēs izbaudījām to laiku!! Nobaudījām kaut ko dikti garšīgu jeb Taivānas hotdogu, kā es to nosaucu. Desiņa ir nevis maizē, bet vēl vienā lielākā rīsu desiņā, garšo tiešām labi!

 

Vakarā jau ierastais patīkamais nogurums... tā mēs sēdējām un baudījām klusumu.. klusumu un mieru. Taipejā tādu ir grūi sajust. Debesīs ir veselas divas zvaigznes un Venera.. zvaigznes te parasti nevar redzēt. Mājupeļā gandrīz izdevās iemigt. Bet man nekad nesanāk iemigt. ''Vai tu gulēji?'' - Nē, es prātoju par lietām. Par lietām. Tāpat vien. :)

***

Un te nu mana ilgi gaidītā brīvdiena, kura atkal piepildīta mirkļiem un jauniem iespaidiem!
Bet varbūt tiešām vajag pagulēt? Nē, brīvdienas ir jābauda! Dodos uz otru Taipejas galu - Tamsui. Kaitina metro, jākratās aptuveni stunda un jāgrūstās starp cilvēku bariem. Brīvdiena. Visiem gribas prieciņu. Tamsei jau sen ir manā prātā, un te nu es esmu - satieku Tifāniju un Linsiju, kuras satiku pirms došanās uz Taivānu. Tik jauki viņas atkal redzēt! Mums pievienosies apmaiņas studenti itāļi no viņu universitātes, un pirmo reizi mūžā mani tas apbēdina. Varbūt nogurums vainīgs, es nezinu, varbūt mani sāk kaitināt cilvēki, īpaši jau itāļu nespēja ierasties laikā un kafijas pauze katras piecas minūtes, kā arī doma, ka maltīte ir svarīgākā dienas sastāvdaļa, bet es biju maksimāli sarkastiska. Bija arī viens vācietis. Kā man patīkas spēlēties ar stereotipiem! Bija smieklīgi, varbūt biju mazliet nejauka, bet jauki nejauka, ja jūs zināt, ko es domāju. :) Jo tas, kas mums ir 16:00, itāļiem ir ātrākais 16:15.

Kad veiksmīgi bijām atradušas ēdošos itāļus, devāmies pastaigā. Jā - šodien apmācies, bet skaisti jau te ir. Jau braucot ar metro vēroju kalnus, kas pavadīja mani visu ceļu. Ļoti skaista promenāde, uz ielām pārdod bezgala daudz taivāniešu gardumus... bet otrā krastā - Bali, kur visā krasta garumā cilvēki braukā ar riteņiem, bauda skatu sēžot pie upes, kuras krastā aug mangrovju koki. Līdz pašiem mežiem netikām. Tā nu ar kuģīti pārbraucām pāri upei.. Skaisti, es te noteikti nāktu bieži, ja dzīvotu tuvāk. Noīrējām riteni ar četriem sēdekļiem, veselus 3... un smiedamies mināmies pa ceļu, sacenšoties viens ar otru un cenšoties neuzbraukt kādam virsū.

 

Viens no tipiskiem ēdieniem @Tamsui. Apkārt ir tā kā tofu, bet iekšā nūdeles.. nomnom. Protams, tam komplektā plūmju dzēriens un mazas oliņas melnā želejas apvalkā.

Lynnsey and Tiffany :)

 Pielāgojos :)

 

Aziātiem gribas fotogrāfēt katru stūri un fotogrāfēties katrā stūrī, starp citu. Picture time!! es dzirdu katras piecas minūtes.

Parasti te cilvēki gaida saulrietu, bet šodien ir mākoņi.. tāpēc mēs vienkārši sagaidām tumsu, kad viss izgaismojas skaistām gaismiņām, lampiņām.. skan ķīniešu instrumentālās melodijas un parādās tā skaistā vakara atmosfēra. Tad mazliet jūties kā kaut kādā Spānijas kūrortā, es nezinu kāpēc.

 

Devāmies arī uz Fisherman's wharf. Ļoti skaista vieta, īpaši tumsā. Nu te nu patiešām izskatās kā kādā Spānijas kūrortā. Restorāniņi, mazi kuģīši piestātnē. Ja neesi students, bet gan bagāts tūrists, vari uzbraukt tornītī, pamielot actiņas un pabaudīt skatu, bet, šķiet, ka nav jēgas maksāt tik pat cik, lai uzbrauktu Taipei101. Ja neesi vientuļš, tad šī ir vieta tieši priekš tevis. Couple bridge! Tilts ļoti skaisti izgaismots, gluži kā mūzu dzelzceļnieks.

 

 

Couple bridge... es skumji prātoju. Mīļum!!!! Kāpēc mēs esam tik tālu? Tad nu es šķērsoju tiltu ar baru itāļiem, miesās pārāk milzīgu vācieti, no kura labāk drošībai turēties pa gabalu un divām jautrām taivānietēm, kas dzied: ''Gonxi,gonxi...'' jaunā gada ķīniešu dziesmiņu. Kāpēc ne?

Mīļais, kāpēc tu neesi tilta otrajā pusē?

 

***

Milzīgais nogurums turās, un sākas jauna nedēļa. Pirmais tests.. viss atkal ieiet ritmā, un ir taču tik interesanti! Vienīgais, kas mani apbēdina ir eksponentvienādojumi, kurus es 12 naktī no miljonsslaidu prezentācijas pavisam nevaru saprast. Bet man ir labākie klasesbiedri pasaulē! Draugi, pietrūkstat, mīļie, ļoti pietrūkstat, un es jūs tā samīļošu, kad atbraukšu! :))

 

Trīs dieniņas.. un tad jau četras brīvdienas! Vienīgās brīvdienas šajā semestrī, ir jātripo! Nav ne jausmas kā tās izvērtīsies, bet būs interesanti. Es vakar tiešām sajusmā gandrīz dejoju, kad uzzināju par stipendijas tuvošanos. Gaidām trako trešdienu (gluži kā mego), kad beidzot dabūsim stipendiju! Tad noteikti es nopirkšu īstu pienu, kartupeļus, gardumus.. kādu lētu skaistu drēbi nakts tirgū.. un priecāšos. Es arī tagad priecājos. Bet mēdz teikt, ka priecīgs cilvēks ar naudu paliekot vēl priecīgaks. Stulbas muļķības, bet stulba patiesība.

 

Bučas un apskāvieni!

 

穆 依 萱 (jā, man beidzot ir ķīniešu vārds, jeb pinyinā - mu, yixuan (un pielieciet toņus jeb dziediet) , jeb, ja tu nezini, kas ir pinyins, tad - mu (uzvārda pirmie burti) un vārds -  īšjueņ...   un, ja tu joprojām to nevari izburtot, kas ir ļoti iespējams, tad es vēl joprojām esmu vienkārši Inese! :)