mēģinājums: gavēnis

Es prātoju, vai vispār ir iespējams pazust no publiskās telpas. Mūsdienās. Vismaz uz mēnesi. Šobrīd.  - Ļoti problemātiski. Varbūt tad tiešām ir vienkārši jāaizbrauc uz laukiem, bet tagad tas nekādi nav iespējams. Dzīve iet uz priekšu, un es vēl joprojām tikai gribu būt kaķis. Uz vienu dienu. Bet vispār jau manas fantāzijas ļoti bieži pa miegam pārvēršas ainā, kur es viena pati uz eksotiskas salas sēžu ar grāmatu kaudzi un lasu. Citādi ar tām grāmatām iet mazliet grūtāk.

Patiesībā jau nav tā, ka esmu tik ārprātā noslogoti nogurusi. Nav tā, ka es pārāk daudz ko daru. Es  vienkārši skrienu. Es šaudos. Es nezinu, ko es daru. Tik daudz, ka es vienkārši nogurstu pati no sava haosa.

Enerģija man ir, bet man šķiet, ka es to izstresoju, nevis izlādēju. Bet iztērēju.  Hmm.

Anyways, mans gavēnis ir sācies.. nu jau 5 dienas, un ir.. amm nu tā..
Vienreiz es netīšām apēdu zefīru (bet tā bija Inetas vaina, nu labi, mana). Es biju tik miegainā stāvoklī, ka nepamanīju, kā es tajā iekodos. Tiešām. haha
Vistrakāk ir ar facebook. Nu nav jau tā, ka man ir vajadzība kādu redzēt vai rullēt taimlainu. Tas ir sīkums. Problēma ir kur citur - esmu piesaistīta 2 platformām, kurām tagad netieku klāt, vēstules un kalendārs. Arī eventi. Tas man pietrūkst. Lietoju tikai messenger, jo bez tā es tiešām nevaru, kopš pati uzņēmos visādas lietas un atbildības.
Tagad ir citas problēmas - biežāk zvana telefons, plānotāja nākamā nedēļa ir jau pusaizrakstīta. Es nezinu, kur ir vieta manai brīvībai, bet es ticu, ka man izdosies!

Būs vieglāk. Jau mazliet ir. Esmu uzskicējusi Londonas audeklu, domāju jau par Londonas rakstu, esmu tikusi galā ar skolas darbiņiem (uz šo brīdi), šodien pagatavoju fantastiskas pusdienas (pašai prieks!), sāku mazliet kārtot istabas haosu, no rītiem atceros par vēderpresītēm, sāku arī lasīt un klausīties radio. Kaut kas bīdās.

Un tagad arī es rakstu, pat, ja jāiet ir gulēt.
Bet rakstīšana sakārto.

Vispār, runājot par šodienu, bija tiešām lieliska diena. Tāda pirmā diena mājās pēc ilgiem laikiem, kad tiešām nekas īsti nav jādara. Tagad to novērtēju! :)

Hmm.. rīt es plānoju doties uz Ķīnešu jaunā gada pasākumu, es tikai gribu redzēt savas ķīniešlatviešsejas. Un.. man pietrūkst valodpasākumi, tas gan!
Un tad es dodos uz kaut ko pilnīgi formālu, kaut ko, kas mani mazliet pat biedē.
Bet interesē kaut kādā ziņā.
Varbūt rīt man būs būt par lēdiju, mazo lēdiju Inesi.
Pagaidām es esmu tikai vēl rozā, parasta Inese, kurai ir mazliet bail arī no savas 20. dzimšanas dienas.
Es to daudz pieminu, lai.. saprastu, ka skaitļi ir tikai skaitļi un laiks ir izdomāts.
Bet..  viss ir mūsu galvās.

Mērķis: iziet no šīs dziesmas apjukuma, pārejot kaut kādā citā marta dimensijas melodijā
Marts jau gandrīz te.

Tāpēc, februāri, sorry, pietiek!

gavēnis ir tikai mēģinājums!
tāpat kā PR
kas mēģina, tam sanāk, agrāk vai vēlāk

@nenormāla dzīve

Šī mēneša laikā, kad neesmu rakstījusi, ir noticis tik daudz, ka es nezinu, kā lai es sāku..

Tas nav nekāds brīnums, jo es arī parasti nezinu, kā sākt, un vēl dīvaināk ir ar virsrakstiem.. un..

Lai arī kā, es taču esmu jau sākusi! Vai arī es varētu sākt kaut kā tā:

Ir svētdiena. Pusdienlaiks. (pagaidām viss normāli)
Vēl agrāks. Mezzanotte. Es vienmēr mazliet domāju par Itāliju, kad Venēcijā notiek karnevāls. Ārā ir gandrīz pavasaris. Pat es saku, ka šī ziema ir bijusi pārlieku maiga. Pavasaris. Ericka man jautāja: "Tas jums ir pavasaris???"

Man pavasaris var būt pat janvāra vidū, kad saule paspīd par vienu stariņu spožāk, jā, un tur jau es esmu -visa rozā, ar puķēm matos, un man jau ir pavasaris. Pavasarim nav nekāda sakara ar gada laikiem. Man ir kāds sakars ar pavasari. Ļoti, ļoti tuvs. Pavasaris bija man blakus tajā dienā, kad es piedzimu. Un tā jau gandrīz 20 gadus. Ja Pavasaris būtu vīrietis, es precētos katru gadu, ar to pašu - pasakaini mainīgo, noslēpumaino, maigo un pārsteigumiem bagāto. Viņu.

Bet līdz kāzām tik tālu kā līdz šī visa saistībai ar to, ko es patiesībā gribēju teikt.

Tā pavisam nopietni jau mana dzīve nav nemaz normāla.
Un kad tā paliek normāla, es nejūtos normāla.
Mans jaunais ziemas modelis ir izdevies! Ziemas bija maz, bet visa cita dikti daudz!
Es neesmu normāla, tā ir mana galvenā atziņa, un paldies Pavasarim, ka es neesmu normāla, citādi jau būtu pavisam un galīgi garlaicīgi..

3 nedēļas mēs bijām kopā ar manu tik pat nenormālo sirdsdraudzenīti Ericku. Tas bija skaisti! Viņa ir no Hondurasas, dzīvo Taivānā (kur arī iepazināmies), un pēc vairāk kā gada neredzēšanās viņa apciemoja mani Latvijā (kur atvēra arī savu blogu), bet vispār jau mēs bijām arī Zviedrijā un Londonā. Un pavisam maz gulējām. Kad mums katrai bija jādara savas lietas, viena no mums gleznoja. Jo gleznot ir mūsu lieta. Patiesībā man ar viņu ir daudz vairāk kopīga kā ar jebkuru latvieti, ko savā dzīvē esmu satikusi. Mēs saprotam. Mums ir līdzīga humora izjūta. Mums patīk izaicinājumi. Mēs īsti nezinām, ko mēs darām kādos 58 % (vai pat vairāk) savu darbību, bet mums diezgan bieži sanāk. Mēs esam Latina un Letona (sp.val - latīņamerikāniete un latviete), un pat tas skan mazliet līdzīgi, lai arī tik atšķirīgi. Viņa atbrauca uz Latviju pirmo reizi pataustīt sniegu un izvārtīties sniega kupenā. Vietā, kur saules ir mazāk kā vajadzētu, cilvēki ir klusāki un nosvērtāki un māk sasildīties visdīvainākajos veidos. Cilvēki ir silti kaut kur iekšpusē un nevienam to nerāda, lai paši nenosaltu. Tikai tad, ja tu tiksi viņam pavisam klāt, tu sapratīsi, cik latvietītis var būt silts.
Un cik ziema var būt karsta.

Mums gāja lieliski. Lai arī visādi. Es noteikti neko daudz vairs nekomentēšu. Es vēl joprojām nespēju pierast pie tās sajūtas, kas ir starp steigu un mieru, stresu un tukšu istabu. Atmiņām un domām. Tāpēc dažas fotogrāfijas.

Random bilžu izlase, kur Latvija mijas ar Zviedriju, kas šoreiz mūs pārspēj sniegā!

@Gauja

 Erickas mājas visu šo laiku!

 Protams, mīļumi :*

PAVASARIS!!!!

 Ko Ericka dara, kad man jāmācās..

 @Tallink

 Nordic museum

 ABBA museum

 Spirit museum

 Vaasa museum (jap esam muzeju eksperti)

 Nortalje

 Apciemojam Ilonu ar ģimeni :)

 snieaaaaags!

 mazliet Stokholma

 ģimenīte!!

 mūsu Valentīns

 trakas vakarnaktis!

 amm, vēlreiz Zviedrijas sniegi (jo secība nav mana stihija)

 Ko es daru, kad Ericka guļ? (tallinkā)

 Rīga. Daudz Rīgas, kas ir palikusi Erickas sirsniņā un kamerā

 Daudz ēdiena! Garda ēdiena.
Un te, atkāpjoties no latviešu virtuves, Inese firmas itāļu ēdieni (jo es skumstu pēc karnevāla hahaha)
(kartupeļus un gaļu, un kārumus pārēdāmies!)

 LATVIA set - Rīgas krekls un dzintars

 :))) pavasaris, puķes un kaķi

 nomnomnom (jo es beidzu ar vienu no pirmajām bildēm ) - Hondurasas vakariņas, Baleadas
***

Un Ed Sheeran koncerts un vēl kas tik nav bijis.
Vēl Londona.
Un vēl.. lai arī kā, viens ir skaidrs..
 Ah, Ericka, mums ir vēl jātiekas! JĀ!
Jebkur pasaulē.

Es varētu  atsevišķi uzrakstīt par otro reizi Londonā, bet es to pataupīšu vēlākam, arī bildes! :))
Bet pagaidām pietiks ar šo maģisko bildi un to, ka teksts ir sarkanā un zilā krāsā.

Un tas jau nemaz nav viss...

Pa to laiku es arī mācījos, it kā.
Pabeidzu sesiju. Ericka izbaudīja lekcijas latviešu valodā, kurās patiesībā jūtās tieši tāpat kā Taivānas lekcijās jeb ko viņi pie velna tur runā??

Un vēl ...

Es izdomāju, ka man vajag vēl vienu izaicinājumu..

Un tā.. katru pirmdienu ar vēl superīgiem cilvēciņiem mēs veidojam raidījumu Studentu pietura @RadioNaba, tagad jaunā frekvencē - 95,8!

Awesome! Šī ir mana iespēja, mans sākumiņš, lai izprastu un pašai veidotu kādu mazu daļiņu mediju vides. Es nekad nebiju domājusi par radio. Bet tā jau nav pirmā lieta, par kuru neesmu domājusi, tā sagadās, un sanāk ļoti forši! Bet arī par šo mazliet vēlāk, jo sākumā jau ir kā ir, un vajag laiku, lai saprastu un ieietu jaunā vidē! :)

Tāpēc.. mans novēlējums - neesiet normāli, ķeriet izaicinājumus un ticiet sev, dariet, nepadodaties! :) MĪLIET ..

..  Līdz šim viss izklausījās pārāk nenormāli labi, vai ne?
Bet tā jau galīgi nekad nav. Katra nenormālā lieta/notikums atstāj arī nenormālas sekas, par kurām paskumt.

Nu, piemēram, ja jūs šajā nenormālajā kombinācijā redzat vietu attiecībām, jūs esat nenormāli.
Tā kā es esmu, es redzu ļoti daudz vietas.
Bet, ja jūsu mīlestība mācās Stradiņos? Ko teiksiet tad?
Tad šī situācija paliek nenormāli nenormāla.
Un man kā jebkurai (šoreiz) normālai sievietei, tas ir kā ir..
Laika lidojums arī liek saprast draudzību izturību un saites.. tas arī ir kā ir

Bet runa nav tikai par vīriešiem un draudzību, runa ir par visu.
Kad visa ir par daudz, no kaut kā ir jāatsakās, tāpēc no rītdienas (uz mēnesi) es sāku savu "Gavēni".
Tas ietver, piemēram, atteikšanos no sociālajiem tīkliem, tā, kas atņem nelietderīgi laiku vai tā, kam tagad veltīt laiku nav iespējams.. dažādu iemeslu dēļ.
"Gavēņa" mērķis ir arī veselīgāks dzīvesveids, atmoda, sagatavošanās pavasarim, iedvesmas palielināšana, ideju ģenerēšana caur grāmatām, idejām, māksla.. sasodīti daudz kas.
Sakārtošana. Būtībā.

Īsāk - vēl viena nenormāla ideja mazliet normālākai dzīvei. Mazliet. Drīzāk - harmonijai.

Bet pavisam noteikti es būšu šeit - Ineses interaktīvajā pasaulē - jo arī tas ir plānos - ierakstīt te ko biežāk, nekā vienu reizi mēnesī. Varbūt arī poētiskāk.

Pēdējais mēnesis padsmitniekos

Un tas atkal būs citāds.

Ar mīlestības sveicieniem un pavasara saucieniem,

Inese