Pavisam savādi pamosties ne savā gultā, bet miegs, kāds jau tas parasti man ir jaunās vietās, bija labs. 7:30 pie istabas durvīm pieklauvē Francesca un ļoti klusā, dramatiskā balsī nočukst: ''Ines, it's time!''
Interesants modinātājs. Dodos brokastiņās, kuras es ēdu vienīgā, viņi nē. Te - Itālijā - es pavisam noteikti katru rītu dzēru visgaršīgāko tēju pasaulē, ar medu un citronu. Ready. Ready for Venezia! :)
Diemžēl šādi nodomāja arī pus Itālija un nokļūšana ar vilcienu bija ļoti saspiesta un interesanta. Iepazinām kultūru 2h braucot piespiedušies viens otram un stāvot kājās. Patiesībā tas bija ārprātīgi jautri, Latvijā es jau būtu izbesījusies un kāds noteikti būtu jau dabūjis no kāda pa seju, bet te visi tik smejās un joko - visi taču ir savējie! Viena no mazajām lietiņām, kas mums no viņiem ir ļoti jāmācās! :)
Somā līdzi sataisītas pusdienas un ar savējiem apmaināmies iespaidiem par ģimenēm.
Neizpratne. Atkal tā neizpratne, ka dodos uz savu sapņu vietiņu. Atgriežos. It kā apzinos, bet tomēr nē. Es nekad, nekad neaizmirsīšu to reizi, kad pirmo reizi ieraudzīju Venēciju tumsā, es biju gatava pat vilties, jo biju pārāk daudz iedomājusies. Ieraudzīju vēl vairāk nekā gaidīju! Šoreiz vairs nebija tas, bet tāpat burvīgi. Es jau zināju ko gaidīt. Šoreiz es vienkārši gaidīju to lielisko sajūtu atkal, jo to, ka Venēcija vienkārši ir ārprātīgi skaista un burvīga, jau saprot ikviens. Vienīgais žēl, ka apmācies, saulītē vienkārši viss vienmēr izskatās labāk! Pirmais skats:
Tā sajūta atnāca tikai ~1h pirms došanās prom, kad es izjutu brīvību, atbrīvojos no grupveidīgās skriešanas, ieslīgu šaurajās ieliņās un smaidīju! :) Tas brīdis, kad vairs negribas fotografēt. Kad tu vienkārši ej, skaties, sajūti, fotografē ar acīm. Momentā pazūd visi cilvēki un suvenīru veikali. Jo, jā, Venēciju bojā cilvēki, būsim atklāti. Tomēr nefotografēt būtu vienkārši grēks, tāpēc:
Mana mīļākā vieta Venēcijā
Nebija mans mērķis redzēt visu. Tam nemaz nebija laika, ja šī būtu mana pirmā reize Venēcijā tad es teiktu, ka šis būtu ļoti simbolisks ieskats. Gribējās lai pārējie izbauda arī nakts Venēciju, kuģīšus, saliņas un pārējo, bet nevar jau visu. Tāpat jau bija skaisti. Šī sajūta vienkārši ir lemta - saprast, ka kaut ko neesi izdarījis, lai ir iemesls atgriezties. Must do sarakstā vēl joprojām paliek brauciens ar gondolu, ''iešana iekšā'' un Venēcija no augšas, nākamreiz. Tātad, vajag trešo reizi, un tā tālāk... :)
Saldējums, saldējums, saldējums, neteikšu, ka bija silti, bet saldējumu neēst Itālijā vienkārši nav iespējams. Paņēmu kaut kādu dīvainu, bet tā pat bija perfekts, protams. Tad mēs pazaudējām Paulu, un tā nu viņa baudīja Venēciju, bija sajūsmā, Nu jā, pazust Venēcijā nav nemaz tik slikti haha. Ilgi meklēju jaunu murano stikla gredzenu, visus salīdzināju ar veco, jo tas man ir ļoti mīļš, vienmēr būs vismīļākais. Jaunajam arī nav ne vainas, bet tomēr..
Nē, bet tiešām. Venēciju tiešām bojā cilvēki! Pārāk daudz tūristu, pārāk daudz veikalu, pārāk daudz trokšņu. Pazūd romantika. Trūkst siltuma, atceros kāda svelme te bija augustā, jāaa. Pēdējie mirkļi, tik skaisti, Noķerta īstā sajūta blandoties pa mazajām ieliņām. Gribas sagaidīt tumsu, bet kas jādara, tas jādara. Es atgriezīšos!
* * *
Braucot atpakaļ vilcienā, sapratu, ka biju Venēcijā. Bāc... Sapratu, ka reāli ir arī baigais nogurums, patīkams.
Vakariņu sākumā es pagaršoju kaut ko interesantu - olas ar visādām garšvielām un tādus dīvainus garus dārzeņus, kurus nekad nebiju ēdusi. Asparadžī, tā viņi teica. Nu labi, garšo pēc kāpostiem. Pasta, protams, pasta... un vakara plāns - doties pie Ilarias un Lindas, jo viņu māja jau te pat aiz stūra!
Vakars izvērtās diezgan jautrs - spēlējām visādas spēles, itāļu uno versiju jeb solo. Uzlikām dažādas dziesmas, kuras dziedam spāņu valodā. Viņas, tāpat kā mēs, arī skolā mācās spāņu valodu. Nobaudījām Gingerino dzērienus, kuri patiesībā bija ļoti negaršīgi.. un daudz, daudz smējāmies. Ilariai ir dzīvoklis ar dārzu un 3 kaķi. Linda jautāja, vai viņai patīkot kaķi, bet izrādās, ka nepārāk, viņa dod priekšroku suņiem. jautājums: ''Tad kāpēc tev pie velna ir 3 kaķi?'' :D
Ar vēl patīkamāku noguruma sajūtu devāmies atpakaļ uz.... mājām. Sāku saukt tās par mājām. Tikko vēlreiz sapratu, ka biju Venēcijā.... laikam sapratu, ka tas atkal bija burvīgi. Es laikam sapņoju..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru