.

.

svētdiena, 2013. gada 27. janvāris

ziemas saule

Man ziema, lai arī sniegoti balta, vienmēr ir kā tāds melnais pleķis gadā. Līdz brīdim, kad ir tā fantastiskā sajūta it kā būtu sācies pavasaris. Un, lai arī tā, protams, nemaz nav, ir patīkami sajust saules starus, kas liekas silti pat mīnus grādos. Un varbūt.. varbūt arī tas bija tas, kas pietrūka. Un ne jau apkārtējie ir vainīgi pie tā, ka man dažreiz gribas dusmoties uz visu pasauli. Es reti dusmojos, un es ļoti jūtu līdzi tiem, kas to ir redzējuši.. nav daudz tādu, un nevienam nemaz nenovēlu. Man patiesībā vienmēr gribētos būt tik jaukai kā pavasara saulītei, bet ziniet.. nu tie kas zina, tie zina... To sajūtu, kad ''gribas kādu nogalināt''.

  Ārā čivina putneļi, un vispār, tāds patīkams miers uz pāris stundām, tad sākas atkal viss no jauna. Un tās pāris stundas ir skaistākās pasaulē.  
Tad vēl tās stundas, kad tu guli, ja, protams, nerādās neizprotami sapņi, kuros apzodz aziātus, skrien pa džungļiem vai slīksti pasaules okeānā.

Cilvēkiem patīk skaidras, aptaustāmas un tajā pašā laikā neizprotamas un noslēpumainas lietas. Man principā ir tikai 2 vēlmes:
1. Gribas atklāt pasauli
2. Gribas, lai blakus ir cilvēks, kas tevi padara laimīgu tāpat vien..
kā? tas ir kas neizskaidrojams, ko  patiesībā  var izskaidrot, jo izskaidrojums ir vienkāršs - tāda nav, vai vienkāršā valodā runājot - ir naiss

Pēdējā laikā man patīk rakstīt ar zemtekstiem vai neko nepaskaidrot. Ja gribēs, tad kāds sapratīs. Ja nesapratīs, tad tā arī būs labāk. Uz vienu dienu es biju hipijs, gribas teikt tā vienkārši - līdz pavasarim!
Apkārt pūš kaut kāds brīvais vējš, kas dažbrīd aizpūš tevi kaut kādā nezināmā virzienā, kas patiesībā ir tas pareizais. Piemēram, ja es tagad brauktu uz Itāliju, bet nokļūtu kaut kādā Armēnijā, es būtu ļoti priecīga, lai kur tas arī būtu. Nu labi, es zinu, kur tas ir, jo man pie sienas ir pasaules karte.. un tur jau tā lielākā problēma, mēs jau pārāk daudz zinām, tik daudz, ka patiesībā nezinām neko. Nu paši..

Bet noteikti, ka es te vēl ienākšu, līdz pavasarim ir tik tālu, ka tas pienāks vēl ātrāk nekā šobrīd šķiet.

-Atmosfēra

sestdiena, 2013. gada 12. janvāris

nr.123

Vai arī šogad rakstīt blogu būtu prātīgi? Nezinu, bet.. aiziet! Grūti, jau kādu pamatīgu laiku ir patiešām grūti iedomāties savu dzīvi bez rakstīšanas. Domas,pārdomas,bezsakari, ceļojumu apraksti,esejas.. nu labi,tā varbūt ir skolas vaina, bet dzeja, iedomājies tik, kaut kur mētājas pat dzeja, kura ir tikai tāpēc, lai... nezinu, lai mani neizmet no literātiem varbūt. (un Agnesei arī patīkot)

viena,divas,trīs, četras asaras
tik vien ir palicis
vairs nav ko izspiest.
skan balsis
no pagājušās vasaras
vai atceries?
man prātā tas valsis
tajā vakarā, kad dejojām,
kad es uzkāpu tev uz kājas,
un tajā mirklī
man sāpēja vairāk nekā tev,
jo tā..
tā bija mūsu pēdējā deja
tā bija mūsu pēdējā vasara
un šī, piektā, ir mana pēdējā asara.

Nu patiesībā.. tā pavisam, pavisam sapratu, ka katram ir vajadzīga kāda aizraušanās, to var būt daudz vai viena, var mainīties vai palikt uz visu mūžu, bet tai pavisam noteikti ir jābūt. Principā, tas ir kas tāds, ko tu dari, lai, pašam pat dažreiz nesaprotot, justos labāk. Ipaši, ja saproti, ka tev mazliet vai pat ļoti labi sanāk. Un kam tas ir vajadzīgs? Sev pašam, un tad kad ar sevi nepietiek, tu dod citiem. Hobijs ir stulbs vārds, man nepatīk, tāpēc - aizraušanās. Ne jau tāpat vien gadās paņemt rokās otas un atvērt krāsas. Izpausme. Ir svarīgi. Piemēram,vēl ārprātīgi burvīgi ir atrasties cita izpausmes varā. Kad tev priekšā spēlē klavieres.. Un vispār, kad cilvēks tevi vienkārši iepriecina, pat neko nedarot. Man vienkārši ārprātīgi patīk, ja cilvēks ir laimīgs. :)

Nu vienkārši dariet to, kas jums sagādā prieku. Kā lai tagad iet uz skolu? Es vairs nemāku iet uz skolu. Nesanāk sevi saņemt rokās visām tām it kā vajadzīgajām, bet pavisam nevajadzīgām lietām. (ZPD and stuff ) Tad, kad man nekas nebūs jādara, es apsolu, ka ierakstīšu par Sicīliju, jo man pavisam noteikti pietrūkst tā saulainā pludmale, un ne jau tāpēc, ka ārā ir -10 grādi. Vispār.. ne jau tā pludmale, bet jaunas vietas, iespaidi un piedzīvojumi. Aizraušanās, tā vienkārši ir vēl viena aizraušanās..