Jau sen kā prātā te piekāpt ar galīgi savtīgu ierakstu, kuru jāsāk numurēt. Gluži kā matemātikā. Varētu jau nosaukt tā vienkārši ''pavasaris'', bet es koncentrēšos uz savu gaišo galvu.
Pavasaris. Ir! Un pirmo reizi tas ārā ir sācies ātrāk nekā manā galvā, kaut arī patiesībā ārprātīgi vēlu.
Pirmkārt, lai arī pilnīgi visur šobrīd ir haoss, es esmu sakārtojusi savu garastāvokli. Izrādās, ka laimes trūkums bija vienkārši miega trūkums. Miegs vai prieks? Miegs ir prieks. Tad jau es nemāku gulēt. Bet esmu dikti priecīga, kaut kā tā, pārmaiņas pēc apmetusies mājās vismaz līdz jūnija sākumam. Ar vairākiem dīvāniem un papildus galdu istabā. Es gribētu pārvākties, bet es saprotu, cik tas ir briesmīgi. Un vēl briesmīgāk - mums ir vajadzīgs tik daudz mantu, mēs esam bezjēgā atkarīgi no lietām. Bet mežā dzīvot jau arī īsti nevarētu. (es nevaru nepieminēt Agneses vārdu!)
Bet man ir
pavasaris.. un es arī esmu pavasarim - es tam ļauju iedzīt man galvā radošas idejas, savā vēderā varu uz kādu laiku pieskatīt viņa taureņus un priecāties, ka laiks ir tikpat gaišs kā mani mati. Pavasara bērni, viņi vienmēr ir saulaini jauki.
Nogurums. Nogurumam nav ne vainas. Ja tu nogursti no patīkamā, tad atkal gribas atpūsties, bet tad atkal nogurt. Bet nogurt no ikdienas rutīnas - lēna, garīga pašnāvība. Tad miegs ir tāds kontrasts, ka tu jūties atkal noguris, jo pārmaiņas pēc esi gulējis pārāk daudz.
Saulīte. Baigi dīvaini bija šodien, nākot no astronomijas nodarbības, vairs nemēģināt debesīs saskatīt zvaigznes. Gaišs!
Radās jauna mākslas ideja, bet tas vēlākam. Noteikti vēlākam.
Labāk ieslēgt krāsas seifā. Man nav seifa, bet, ja būtu, es tāpat tā nekad mūžā nedarītu. Jāsāk pierakstīt tās visas idejas, kas man nāk prātā, lielāko daļu es aizmirstu, bet varbūt arī labi ka tā.
Cik nu te daudz nogurdinošas ikdienas ir palicis? Baigi maz. Bet tās pašas ir jāizbauda! Ko tur! Ziniet, ir tāds teiciens, kas sastāv tikai no 4 burtiem, kur pirmais ir Y un pēdējais ir O.
Patīk pozitīvi skatīties uz dzīvi, bet reizē būt satīriķei.
Pavasarīgai noskaņai. Strasbūra. Tur bija jauki.
Bet par to seifu. Tur man derētu ieslēgt melnās drēbes. Man patīk melnas drēbes, bet ir pavasaris un - nebūsim rasisti! Patiesībā man tagad ir fetišs uz rozā.
Melns, balts, melns, balts - tā visu laiku un katru dienu.
Nebūs ne melns, ne balts, būs vienkārši krāsains.
Vienīgais, kas tagad balts un auksts
Būs saldējums!
P.S. (nekad tādu nerakstu, bet tomēr)
Ir jauki, ka šodien ir Zemes diena. Vēl jaukāk, ja tevi tādā apsveic.
Man patīk Zeme. Galu galā, es te dzīvoju.
