blondīnes dienasgrāmatas 21

Labrīt! 

Es zinu, ka esmu rakstījusi kādas divas vai trīs blondīnes dienasgrāmatas, sajukusi ciparos un skaitļos (agrāk nemaz nezinot, ka šie abi vārdi ir atšķirīgi), tāpēc 21 pavisam noteikti būs īstais skaitlis..

Ja es rakstu blondīnes dienasgrāmatas, tas nozīmē, ka esmu sajukusi ne tikai skaitļos..

Un, ja es rakstu šeit, tad tā ir ļoti zināma nostaļģija un vēlme pēc sakārtošanas.. vai vienkārši tā ir pēdējā gada diena (kas ir tas pats, lol)

 Ja pēdējā gada dienu citi svin, tad Inese raksta. Un šogad pat varētu teikt, ka rakstīt ir svinēt, jo tas notiek tik reti, ka, tāpat kā pirms svētkiem, ir tāds neliels iekšējs satraukums.

Par to blondīnismu, tas arī nav skaidrs - vai es esmu blonda vai neesmu? Pēc spāņu skalas - jā. Pēc latviešu - laikam vairs nē. Pēc ķīniešu skalas es būtu blonda pat tad, ja man būtu melni mati. ]
Bet vispār jau Jaunais gads jāsagaida sarkanā krāsā un dažādas krāsas zeķēs - vienu vecā gada un otru jaunā gada noskaņās!

21 ārprāts

Es negribētu saukt to par apsēstību, bet šis skaitlis šogad ir mani iedzinis ārprātā. Nezinu, vai labā vai ne tik labā ziņā. Bet katrā ziņā.. atbilde uz pilnīgi visu ir "jā". Rakstot grāmatu ar šādu nosaukumu, pamanot visus  21. mājas numurus, atrodot mistiskus 21 uz sienas.. pat nopirktā maizes klaipā ar nazi iešvīkāto šo skaitli (nu nopietni, kāpēc?), katru dienu vismaz vienreiz dienā apskatoties pulkstenī, kad minūšu rādītājs ir --:21, vai vēl trakāk - 21:21. Šis skaitlis netiek ārā no manas galvas, un es nezinu kāpēc ir tik grūti 21 gada vecumā atrasties 21.gadsimtā.. un justies tik pagalam dīvaini katra mēneša 21.datumā. Un.. jūtoties vienkārši tik dīvaini šogad.

Šis ir palmu un sniega gads. Abās šajās lietās es esmu iemīlējusies kaut kādā neparastā ziņā. 6 mēneši Latvijā, 6 mēneši Spānijā. 12 (21 no otras puses) mēneši nepārtrauktās pretrunās un nepareizībās pati ar sevi un pasauli. 12 mēneši studējot visu to, ko es apstrīdu un neatbalstu. Mīlot visu to, ko es nespēju mīlēt.

Kā tad, ja tu gribi apelsīnus, bet dabū ābolus. Vai gribi ābolus, bet dabū apelsīnus.. nesaprotot, ko vispār patiesībā gribas.. varbūt šokolādi? 

Grūti ietērpt vārdos sajūtas, varbūt tāpēc es nerakstu. Bet tomēr rakstu. 

Vārdi ir racionāli, un tieši tāpēc tie ir vajadzīgi. 

Es gribētu pateikt daudz ko par jauno gadu, bet es to noteikti nedarīšu. Kamēr es elpoju vecā gada gaisu un, nezinu kāpēc, sapņoju par sniega kupenām, es gribu pamosties mierīgi tai rītā ar domu, ka "Ir labi!". Ieelpot un pateikt "ir ok". Katrs gads ir vēl viens mēģinājums un vēl viena iespēja.
Un, protams, ka šī te "gada mija" (jo neesmu kalendārā gada piekritēja) ir tikai mazs apmāns mums pašiem - pseidoizmaiņas, kas mūs var motivēt. Patiesībā jau katru dienu ir tāda 31.decembra/1.janvāra bija. Un svinēt arī var katru dienu, ja ļoti gribas. Mainīt un mainīties, ja  tas nāk par labu.  Jo tas, kā mēs interpretējam pasauli - tāda tā nu ir!

Es domāju, ka šajā brīdī man pietiks rakstīt (savā galvā patiesībā uzrakstīju baigo milzeni), bet ko nu vairs - ir pietiekami daudz informācijas, kur cilvēki sūdzas par politikas, izglītības, sociāliem un visādiem citādiem pasaules procesiem. Bet tieši pēdējā diena ir tā, kad pateikt - nu UN??? Kā ir tā ir, laimīgu Jauno gadu!

Šogad tik daudz vēl kā nekad ir bijis melnās krāsas! Tāpēc arī šeit atļaušos tā melni melni melni

Tad nu tieši tādu - Laimīgu jauno gadu! Melnu vai krāsainu. Tādu, kādu gribas. Bet Priecīgu! Jo nākamgad atkal es mēģināšu, jā, ATKAL runāt par prieku. Rakstīt par/ar prieku. Gleznot ar prieku. Darīt ar prieku.
Pagājušajā gadā nopirku laimīti. Tur bija rakstīts: "Ja aizvērsi durvis maldiem, tad arī patiesība paliks tur.."

Ticiet vai nē.. es visu gadu cenšos saprast, ko tas nozīmē. Un laikam visas šīs kļūdas un atvērtie maldi bijuši tāpēc, lai uzzinātu to lielo patiesību! Tagad es sapratu, ka patiesi ir jāklausa sirdsbalsij, un ir jāmēģina iet tur, kur sirsniņa sūta.. Es vairs nepirkšu laimītes! Laimīti nevar nopirkt!

Nu kaut kā tā.. bet te nu humoram un nehumoram - mans neizdošanos 2016. gada apskats! Un klāt tas, kas tomēr ir izdevies un negaidīti noticis! :)

Tagad es vēlos uzrakstīt visiem tiem cilvēkiem, kas šajā gadā bija - un to piepildīja! (damnit, es apsolīju sev bez atskaņām) 

***

2016. gada neizdošanos review
 

Janvāris - man neizdevās nokārtot tiesības līdz prombraukšanai. man neizdevās nokārtot grāmatvedību līdz prombraukšanai.. man pat neizdevās īsti azlidot ar pirmo reizi

Bet man izdevās ar garu pārbraucienu nakts autobusā nokļūt Valensijā, vienā no brīnišķīgākajām vietām, kurā esmu līdz šim bijusi



Februāris - man neizdevās sagaidīt skaistu Valentīndienu romantiskā gaisotnē, bet gan pazaudēt savu telefonu Budapeštas lidostā

Bet man izdevās iepazīst skaisto Budapeštu, kurā iepazīties ar iedvesmojošiem cilvēkiem.. un pēcāk saņemt savu telefonu atpakaļ Valensijā, jo tas bija atradies Malagā.. (??)






Marts - man neizdevās nonākt līdz pašiem Spānijas dienvidiem.. kā arī neizdevās nosargāt manu kameru pie smagā kritiena..

Bet man izdevās vēl vairāk ar acī novērtēt kalnu skaisto burvīgu un iepazīt visskaļākos un interesantākos svētkus. Kā arī uzrakstīt kaut kādu tādu mazu pašgrāmatiņu ar pāris gadu domām

Aprīlis  - man neizdevās studēt to, ko man vajadzēja studēt, ne arī dabūt normālu studiju grafiku, ne dabūt pareizos priekšmetus.. ne arī īsti satikt kādus pareizos vīriešus (tas jau sen neizdodas)

Bet man sanāca iemīlēties caur tām visām neizdošanām - iemīlēties pilsētā, vietā, valodā, cilvēkos. Es nezinu, vai tas ir labi vai slikti.. bet tā tas ir




Maijs - Man neizdevās nokārtot visus eksāmenus (ar pirmo reizi), ne arī saprast, kā Spānijā vispār ir jāstudē

Bet man izdevās novērtēt lietas, kas tiešām ir būtiskas, ķert mūžīgo sauli un pavasari.. iepazīstināt vecākus ar skaisto paradīzi.. un vienkārši būt







Jūnijs - man neizdevās īsti nolikt eksāmenus arī tajās otrajās reizēs.. tāpat arī savaldīt sevi brīžos, kad tas nepieciešams..

Bet man izdevās veiksmīgi tikt no studiju elles ārā un iemācīties spāņu valodu labāk, jā, daudz labāk!

Jūlijs - man neizdevās atbraukt mājās tieši tā, kā gribējās un apciemot visas kārotās vietas

Bet man izdevās saprast, kur vēlos atgriezties un to, ka saule spīd visiem

Augusts - man neizdevās lietderīgi pavadīt Latvijas vasaru un nokārtot savu turpmāko akadēmisko dzīvīti, tāpat arī neizdevās saglabāt labu pēcceļojuma veselību

Bet man izdevās uzrakstīt par to, kā jūtos un gleznot, daudz daudz gleznot










Septembris - man neizdevās (atkal) turpināt studēt to, ko vēlos un mainīt savu režīmu labvēlīgākai pašsajūtai


Bet man izdevās atgriezties un paskatīties uz mājām un dabu priecīgākām acīm (ko mācījos pagājušajā gadā), tāpat arī saņemt atpakaļ kameru, lai mirkļus atkal iemūžinātu




Oktobris - man atkal neizdevās nolikt tiesības līdz vajadzīgajiem datumiem, tāpat arī veiksmīgāk savilkt studiju darbus

Bet man izdevās atgriezties (kaut neilgi) vietā, kurā vēlos atgriezties. Sasniegt Malagu un citas neiedomājamas vietas, kurās iepazīt vēeeel vairāk lieliskus cilvēkus!





Novembris - man neizdevās tikt vaļā no darāmā sloga un sabalansēt visu, kā to biju iedomājusies

Bet man izdevās sākt jaunu izaicinājumu, par kuru esmu tiešām priecīga

Decembris - man neizdevās saglabāt savu "prieka" ideju sev pašai un iepriecināt Ziemassvētkos tik daudz, cik gribējās, bet man izdevās ar savu jauno komandu iepriecināt, piemēram, vidusskolēnus pēcliecību dienā.. un sen nesatiktus draugus.. un tātad arī tomēr nedaudz sevi? :)


Un man izdevās atskatīties uz šo visu ar smaidu sejā.. un sakārtot domas jaunajam mēģinājumam.. Jo kamēr vēl svecītes deg un eglīte mirdz, ir laika tik daudz - mīlēt, no sirds! To arī novēlu! :)* Tiekamies!

Lai daudz spožmirkļu - tik ļoti iepaticies šis vārds! :)