.

.

svētdiena, 2017. gada 1. oktobris

Mazliet labāks oktobris


Ir pirmais oktobris, svētdiena, tumšs un mazliet auksti
Sausa plauksta satver kārtējo ingvertējas krūzi, un ar lepnumu to paceltu sveču gaismā, es varu paziņot:

- ir oktobris, pirmais un kārtējais
- ir brīvdiena, nu jau retā un tik ilgi gaidītā
- ir bloga ieraksts, vēl retāks, un tomēr tik ļoti dvēselei nepieciešams
- bet vispār ir labi, ir patiešām labi un būs vēl mazliet labāk,
jo ir oktobris, kas ir mazliet labāks

Mazliet labāks oktobris.. par ko?
Par sevi pašu.

Diena 1 - būt mazliet labākai pret sevi. Katrai dienai ir jāatrod nozīme, un katrā dienā ir jāatrod kaut kas labs.

Man šķiet, ka palicis vieglāk, un tieši tāpēc arī grūtāk. Rutīnas pieņemšana. Garākas dienas. Vai ilgas ir palikušas vieglākas? Vai ilgas ir īsākas? Kā smilgas tās atgādina par to, ka ne viss notiek ātri un gandrīz nekad uzreiz. Laiks ir vienīgais, kas mums patiesībā ir. Cik gan daudz laika mēs pavadām sakot, ka mums tā nav.. Laiks ir vienīgais, kas mums ir. Un viss tas, kam esam to veltījuši.


Šodien pēkšņi likās, ka smilšu krāsa ir tā patiesākā. Es nekad līdz šim neesmu domājusi par smilšu krāsu. Par zilu, par sarkanu, pat par zaļu. Bet nekad par smilšu krāsu. Bēšu.
Tik daudz. Mazu miljoniem gabaliņu. Kaut kur visur.

Tāpat ir ar domām.

Pēkšņi iedomājos, ka varbūt. Ka varbūt rudens ir tas patiesākais gada laiks, tāpēc tas nekad nav licies pietiekami labs. Vienmēr taču gribas, lai ir labāk.. Bet.. vispatiesākais ir tas, kas ir tagad. Tad tas noteikti šobrīd ir rudens..

Tā mēs esam apgājuši kārtējo riņķi un turpinām griezties līdzi tai elipsei, ko kaut kur kosmosā iezīmē saule. Saules sistēmā. Redziet, mēs visu tomēr ieliekam sistēmās. Pat sauli. Mūsu sistēmā saule arī nav visbiežākā parādība. Bet kad tā ir, tā ir tik patiesi skaista.

Paldies septembri.. Tu pat biji jauks. Tā palēnām piedāvāji rudeni, un tagad tas ir klāt. Tas noteikti ir klāt. Ja septembrī to vēl var noliegt, tad tagad īsti vairs nē. Viss ir pa īstam.

Bija pavasaris, kas nekad nepienāks
Vasara, kas mūžīgi paiet par ātru
Un rudens, kas vienmēr ir laikā
Paliek vien ziema, no kuras vienmēr ir mazliet bail

Nebaidies!
Ja bail, labāk dejo..
Par godu mazliet labākam oktobrim!

Es ticu, ka pat vienu dienu mēs ilgosimies pēc sniega. Pēc ziemassvētkiem, vēlams ar sniegu.