.

.

otrdiena, 2012. gada 7. augusts

Italia. 11.04.12.

Day 4 / Lago di Garda, Sirmione, Verona

Agrs rīts, ārā līst. Ārā līst? Še tev nu bija siltā Itālija, šodien no Francescas nācās aizņemties arī kurtku! Dodamies līdz centram kam seko ar autobusu mazliet vairāk kā stundas brauciens līdz Itālijas lielākajam, skaistajam Gardas ezeram. No debesīm uz mums lūkojas nesmuki mākoņi, šķiet, ka līs, noteikti līs!

Es gaidīju, ka Gardas ezers būs liels, bet, protams, tas izrādījās vēl lielāks. Skats, burvīgs skats.. kalni, kalni... tagad man tas atgādina Stavangeru Norvēģijā, bet tad kad skatījos uz Stavangeru man tas atgādināja šo vietu - Sirmioni. Tos kalnus.. vispār nav iespējams iemūžināt, viņi it kā saiet kopā ar mākoņiem, skaisti. Izstaigājām pilsētu, pastaigājām pa drupām, mazliet samirkām un nosalām, bet bija tā vērts. Labi, šeit vienkārši vārdi ir lieki. 





 Nu bija, bija lietus

 Pāris noziegumi..
 Ar itāļu meičukiem..

Tikām pie kārotā brīvā laika, bet patiesībā tas izvērtās galīgi ne tā kā gaidījām. Sāka riktīgi līt lietus, pilsētā nebija īsti ko darīt sliktā laika dēļ, kājas bija galīgi slapjas (piedodiet, nepaņēmu zābakus) un veikalos arī nekā nebija. Nuja, vienīgais, ko mums atlika darīt bija ēst saldējumu. Te bija vienkārši ārprātīgākie saldējuma kalni, tas jau tā, ka bija auksti. Sēdējām kādā cafe, neviens skolotājs nebija sazvanāms, braukt prom ātrāk nevarējām, ejam uz gelateriu pāri ielai, jo tur liek vairāk. :D Ak mēs latvieši. Atnācām atpakaļ, bet mūs sāka heitot, ka nopirkām saldējumu citur, nu labi... aizgājām ar Daci kaut kādā tunelī un uztaisījām stulbas bildes no sērijas ''mēs ēdam saldējumu.'' Bija auksti, bet pārāk garšīgi, lai neēstu.

Gaidījām pus h autobusu. Bija nežēlīgi auksti, bet centos saglabāt pozitīvisma garu. Laikam tas no tēta, parasti es čīkstu, bet viņš ir pozitīvs, bet tad kad viņa nav es pati tāda esmu, jo kādam jau jābūt! Atpakaļceļā izmēģinājām labāko sasildīšanās paņēmienu - smieklus. Smējāmies pilnīgi bez iemesla!


Iesoļojām mājās ar vienu domu galvā ''Fredo!'' Pēc siltām zeķēm un tējas, un džempera jutos kā laimīgākais cilvēks pasaulē. Uz Francescas brāļa jautājumu, vai gribam kaut kur doties, nebija ilgi jāmeklē atbilde! Dosimies uz Francescas mīļāko vietu Veronā, no kuras visa pilsēta paveras no augšas. No augšas, no augšas vienmēr ir skaisti! Bet vispirms... kamēr gaidām kad Linda ar Ilariu būs gatavas izdomājam paspēlēt solo un Gianmaria mani izaicina uz dambretes partiju. Tā nebija laba doma, jo viņš šajā spēlē esot pro. Sapratu, ka zaudēšu, bet nepaspējām izspēlēt, jo bija jau jāiet, tāpēc es tā vēsi ''Oh.. but I would win anyway!'' Joki, joki..

Vispār viņas brālis ir dikti stilīgs, tāds vēsais. Brauksim ar viņa mašīnu, prasa par manu mūzikas gaumi uz ko es, loģiski, atbildu - italian! Tad nu vienojamies par Coldplay, Shakiru un patiesībā jebko citu.

Vieta atradās kalnā, no kura pavērās skats uz skaistajiem Veronas māju jumtiņiem... visa pilsēta, tepat! Viss tik saskaņots. Safočējāmies, re arī bilde ar viņas brāli, haha.



 Atzīšanās mīlestībā, Gianmaria teica, ka tas ir stulbi, bet viņam daudz kas liekas stulbi. :D



Vakariņas aizvadījām pie Ilarias ar viņas vecākiem. Kaut kas līdzīgs kukurūzas putrai ar gaļas bumbiņām sarkanā mērcē. (tam visam noteikti ir kaut kādi īpaši itāļu nosaukumi, bet nu.. tā saprotamāk). Un saldais... mama mia! Pie galda sarunas, protams, itāļu valodā, neko nesaprotam, nekas.

Un vakara noslēgums - boulings! Dodamies četratā.. un jā, šis jau nav nekāds Zelta boulings. Šis ir tāds maziņš, mīlīgs, vietējais old school boulindziņš. Aww.. celiņi tādi īsi, bumba ripo kur grib, tāpēc es laikam uzvarēju visas trīs reizes. Blakus celiņā atnāca 2 itāļi - viens jaunāks, viens vecāks. Vienu sauc Viktors, domājām, ka vecāko... bet izrādījās, ka jaunāko, īsti nezinu kāpēc, bet mums tas likās ļoti smieklīgi. (un šī nebija pēdējā reize kad mēs viņu redzējām, starp citu) Lai būtu jautrāk centos mest ar Viktoru reizē!
Tad vēl bija tāda fīča - pa visu spēli kādu vienu vai divas reizes pirms random izraudzīta metiena parādās, ka this is your lucky strike! Tas nozīmē, ka straika gadījumā var laimēt kaut kādu gadžetu. Nezinu kādā veidā, bet man tas izdevās un varēju sev beigās izvēlēties gadžetiņu - pildspalvu un piekariņu, ha suvenīrs.





 scoooore!


Braucām mājās, bija jau pāri 11 vakarā, nogurumiņš.. esmu jau pie visa pieradusi, gaidu rītdienu!! :)


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru