.

.

trešdiena, 2011. gada 27. jūlijs

sono le mezzanotte

Ir jau gandrīz pusnakts - mezzanotte. Nepagāja ne pāris mēneši.. un esmu atkal atvērusi itāļu valodu. Man visu laiku bija tāds slinkums un arī citas lietas darāmas. Bet esmu atkal ieslīgusi savā mīļajā sapnī, kas cerams arī kādreiz piepildīsies. :) Kad sāksies skola.. tad gan es nezinu, ko es darīšu, jo tad man būs miljons valodas un es neko nesapratīšu.

Esmu brīva. Jā, kopš saslimšanas neesmu bijusi darbā un nemaz neiešu. Izveseļojusies vēl līdz pašam galam neesmu, bet iet uz darbu es varētu.. bet nē, paldies. Kaut vai attieksmes dēļ un visa pārēja.. es sapratu, ka es noteikti negribu tā pavadīt vairs nevienu dienu... arī tad ja man maksā.. man vajag brīvību! :)

Ārā līst un zibeņo, gaidu karstumu - gribu izcepties saulē, tā kārtīgi,lai man pat ziemā nebūtu auksti! Gribu vasaru, daudz vasaras, ļoti daudz :)

Svētdien noskatījos pēdējo Hariju Poteru, jā tā bija laba filma, un paldies režisoram, ka ļoti ievēroja grāmatas sižetu (+/-). Aww tik ļoti bērnība bija aizvadīta skatoties poterfilmas, vēl atceros kā mēs televīzijas rotaļistabā spēlējāmies, ka mēs esam visādi tēli.(es biju Hermione :D) Tas bija viss tik smieklīgi.. un tik sen. Un šodien ar Alisi aizvilkāmies uz transformeriem, nujā tas vienkārši nav mans, neizpratu, bet tāpat jautri bija. :D

Ahh man patīk, viss ir mierīgi, vispār šī vasara ir mierīga, vienkārša, bet skaistas lietas var arī nebūt sarežģītas. :) Gaidu to dienu kad man vairs nebūs klepus un es varēšu peldēties, jo es ļoooti gribu peldēties.. un es ļoti negribu dzert tās visas zāles, riebjas, riebjas slimot.

allora, buona notte :)

piektdiena, 2011. gada 22. jūlijs

vēstule

Kaut kas man lika uzrakstīt šodien vēlreiz. Un nevis tāpēc, ka kaut kas nav pateikts, bet tāpēc, ka uznāca. Šodien saņēmu vēstuli. Tas liekas tik īpaši. Rīt es aizsūtīšu atpakaļ atbildi un šodien, rakstot to, es sajutos tik savādi, it kā es būtu aizslīdējusi kādus desmit gadus atpakaļ. Un cik tas agrāk bija skaisti, ne? Tas bija vienīgais veids kā kādam nodot ziņu, tas liekas tik īpaši, tagad. Man tas atgādina daudz ko - kad pirms daudziem gadiem rakstīju vēstules no Francijas uz mājām un nespēju sagaidīt, kad atnāks atbilde, kad nebija ne interneta, ne telefona, nekā. Tas man atgādina vēstules Džulietai - cik daudz ko var mainīt viena vēstule ? Iedomājieties, ka jūs tagad sūtītās īsziņas vietā paņemtu aploksni, lapu.. uzrakstītu vēstuli, ieliktu aploksnē, aizlīmētu to ciet (ar mēli :D), uzrakstītu adresi (vai kāds vispār vēl atcerās adreses?), nopirktu marku (cik vispār tāda maksā?), uzlīmētu virsū un iemestu pastkastītē... un tad gaidītu, kad vēstule nonāks galamērķī. Nav diez ko ierasti, ne? Tik bieži kaitina kāda pasaule ir palikusi, tās visas tehnoloģijas un komforts bieži vien liek pazust lietu īstajai būtībai.. un kāda gan varētu izskatīties pasaule pēc 10, 20, 2318798 gadiem? Patiesībā... man bail iedomāties...

ceturtdiena, 2011. gada 21. jūlijs

7:00

Labrīt, pēc idejas man tagad būtu jābūt darbiņā.. bet lieta tāda, ka esmu saslimusi, un tas vispār ir unikāli - saaukstēties vasarā? uz to laikam tikai es esmu spējīga. Biju pie ārsta un man izrakstīja slimības lapu :D Un ceļos, es protams bišķi agri - kādos septiņos, jo man neļauj kakls vairs pagulēt.. Tad nu pagaidām sēžu mājās, biju galīgi aizmirsusi kā ir sēdēt mājās un kad tas sen nav darīts.. nav tik traki - varu noskatīties daudz seriālu, sakārtot istabu (labi nē) un domas (jāa!). Varu klausīties mūziku un dejot un trakot, tāpat neviena nav mājās :)

Tātad tagad es atgriežos tālā pagātnē (9. jūlijs)... Vecmeitu ballīte.. nu kā jau tas normāli varētu būt, tā bija pirmā mana vecmeitu ballīte, un teikšu, ka es galīgi nejūtos kā vecmeita. :D Pasākums bija ļooooti jautrs. Viss sākās ar satikšanos krastmalā - mums visām bija vienādas jūrnieku kleitiņas, Ilzei kā jau līgavai - savādāka. Iekāpām kuģītī, kur nolasījām zvērestu un Ilze nomazgāja galdu, un devāmies uz Jūrmalu, Ilzei bija dažādi uzdevumi dienas gaitā jāizpilda - jāpārdod cilvēkiem mīlestības ūdens, piepūšamie riņķi un chupachupi un jāsavāc 22 neprecētu vīriešu atļaujas precēties un 11 precētu sieviešu padomi tālākajā dzīvē. Jāsaka, ka uz kuģīša cilvēki nebija īpaši atsaucīgi. Vispār šī pasākuma laikā varēja manīt tik dažādas emocijas - citi smaida un visu uztver kā joku, bet citu paskatās ar tādu seju.. nu cmoon girls just wanna have some fun!!
Tad Ilze palaida jūrā kuģīšus, uz kuriem bija uzrakstīti bijušo puišu vārdi.. atvadījās no viņiem :)

Pie kuģīša:

Meitenes iekaro Jūrmalu:

Jūrmalā cilvēki bija jau daudz labākā garīgajā iekāpuši un ar pareizo kāju no pareizās gultas izkāpuši, pildot uzdevumu, Ilze saskārās ar daudziem puišiem, kas neļāva precēties.. un dažādiem smieklīgiem atgadījumiem. Staigājām pa jomas ielu un nākamais uzdevums Ilzei bija veikalā par 5 Ls nopirkt produktus romantiskām vakariņām 2 personām un jāsaka, ka sanāca ļoti labi!
Tikām līdz jūriņai un tur Ilzi gaidīja, manuprāt, visinteresantākais un viņai, kā jau aerobikas trenerei, atbilstošākais uzdevums - novadīt jūras krastā mums aerobikas nodarbību 20 min. Bija tiešām jautri, cilvēki sastājās apkārt, ļoti daudzi filmēja :D Cilvēki ar pareizo attieksmi pievienojās un dejoja kopā ar mums :)


Nopeldējāmies jūrā.. un nemaz nepamanījām, ka laiciņš paiet tik ātri. Vispār tajā dienā satikām daudzas vecpuišu/vecmeitu ballītes. Bija pat puišu kompānija no Beļģijas. Ilze bija ar uzdevumiem tikusi galā un atpakaļceļš bija šiks un negaidīts - skaistā limuzīnā. Es nekad nebiju iepriekš braukusi ar limuzīnu un tas bija tiešām tiik skaisti - iekšā viss bija tik krāšņš, kā pilī, mazā braucošā pilī :)

Braucām atpakaļ uz dzīvokli tiešām nogurušas.. fhuuh.. šoferītis bija baigi jautrais, paprasījām apstāties pie RĪGAS burtiem. :)


Atbraucām atpakaļ, kārtīgi paēdām, izspēlējām pāris spēles.. pēc tam meitenes devās uz klubu, nu es nē, neesmu pilgadīga, diemžēl. :D Bet pasākums tiešām bija ļoti izdevies un šķiet, ka arī pati līgava bija sajūsmā :)
__________________________________________
Saprotu, ka šis ieraksts jau tā ir pieteikami garš, bet es varētu turpināt un turpināt. Tieši pēc nedēļas bija arī kāzas - ļoti skaistas. Ja es tās sākšu aprakstīt, šī sāks izskatīties pēc grāmatas, tāpēc pietiks ar vienu vārdu - lieliski! Nu ko, es esmu palikusi pēdējā Muceniece... savādi, bet manas kāzas sanāk nākamās ( netik drīz) :D
Meitenes aicināja uz summer sound - es jau protams, gribētu, bet ir pārāk daudz iesmeslu, kas neļauj. Pirmais bija darbs, tagad vairs nē, bet esmu slima - vēl labāk. Naudu arī kaut kā negribās tērēt, bet gaivenais iemesls ir tas, ka ir atbraukusi Ilona no Zviedrijas. Tā kā es savu māsu redzu labi ja pāris reizes gadā, tad šī iespēja ir jāizmanto. Un mazais Linus ir mīļākais zviedrpuika pasaulē! :) Kad viņi atbrauc, liekas, ka viņi šeit dzīvo jau ilgi.. ilgi. Negribās lai viņi brauc prom..

Nu ko, lieliskam rītam - 2 lieliskas dziesmas!



otrdiena, 2011. gada 12. jūlijs

ieelpa - izelpa


Fhshhuu.. Nu man ir nereāls slinkums rakstīt, nu galīgi.
Esmu nogurusi, mani ir nomocījis darbs, ļoti, ļoti. Pagājušā nedēļa tiešām darba ziņā bija katastrofa - karsti, grūti, visu laiku viens un tas pats, garlaicīgi un miegaini. Lūk tā man tur iet. Priecē tas, ka 5diena un 1diena ir paņemtas brīvas, tātad kārtīgs brīvdienu 4dienieks!!! :D

Ehh 6dien bija vecmeitu ballīte un man ļoti, ļoti patika, bet es par to uzrakstīšu vēlāk, kad dabūšu bildes, jo tad būs daudz interesantāk, tāpēc pārlecam tagad šitam pāri.

Priekšā ir daaaaudz kas interesants - 4dien atlido Ilona no Zviedrijas ar visu savu lielo ģimeni, neesam ļoti sen viņus redzējuši, tāpēc esam sailgojušies jo sailgojušies :))
Un 6dien jau kāzas! Vai tiešām? Jā, un tagad sanāks tā, ka visas manas māsas būs precējušās un nākamajai pēc idejas jābūt man (not so soon) :D
Arī avīzi esmu pabeigusi un šķiet, ka sanācis ir tīri labi, nu man jau pašai patīk :)

Gaidu, gaidu šīs brīvdienas, tās solās būt lieliskas :)
Ehh tik sen neesmu nevienu satikusi, pilnīgi dusma pašai uz sevi, sarunāju tikties, bet pēc darba mūždien kaut kas pajūk, jo esmu aizkavējusies tur, nogurusi vai beigta. Kaut ātrāk augusts, nu negribās, lai vasara ātrāk paiet, bet ar nepacietību gaidu brīvību un Spāniju!

Tātad sauļojieties, ēdiet daudz zemenes, peldieties, izguļaties, bet es pa to laiku pastrādāšu ;)


sestdiena, 2011. gada 2. jūlijs

month of summer/week at work/day in nature

(neapēdiet šito bildi, lūdzu)

Ahh šodiena bija karsta, karsta diena! Mīlu tādas dienas!
Ir 2. jūlijs un tas nozīmē, ka viens mēnesis vasaras ir jau pagājis, tik ātri, taču man liekas, ka viss, kas notika jūnija sākumā, notika pirms kāda gada, sen,sen.
Un ir pagājusi tieši viena nedēļa kopš strādāju. It kā likās, ka tīri viegli un ok, bet tagad saprotu, ka tiešām esmu nogurusi. Vistrakāk ir piecelties, tiešām, man ir jāceļas 6:00 un pirmās 2 stundas darbā es esmu zombijs un neko nesaprotu. Bet nekas, es jau sāku pierast :D Nuu tātad, kas man ir jādara? Man ir jāpako preces, jāparbauda vai tās ir pareizas, jāatlasa no noliktavas, jākrāmē uz sale un trakajām dienām, jāliek alarmi (tas ir jautri) un jālīmē cenu zīmes uun tad tas viss nonāk stockmannā, tāpēc man ir kādu dienu jāaizčāpo līdz veikalam un jāpaskatās uz tām visām precēm :D

Esmu dabūjusi ķēdi ritenim un tagad varēšu tripot ripot uz darbu ātrāk nekā ar kājām. Gribas ātrāk nostrādāt un dabūt $$$, sāku domāt par to, ka varētu nopirkt digitālo, tā lai būtu pašai savs - parasts, ērts un smuks - un nebūtu nekādu problēmu un vienmēr būtu līdzi :D

Šodien biju dārzā. Patiesībā tas bija tik rēcīgi, jo mēs ar tēti uz turieni aizbraucām jau vakar ap 11/12 vakarā. Es biju domājusi, ka nebraukšu (bet biju pateikusi, ka braucu) un īstenošu mūsu grandiozo plānu ar meitenēm.. bet nu jā.. es tā nevarēju.. man ir grūti atteikt,grūti skatīties kad kāds bēdājas.. es nevaru.. es vienmēr tik daudz domāju, ja es nedomātu, dzīve liktos tik vienkārša. Tātad, nu un tētis saka, lai braucam tagad, bet tas bija joks, bet es nesapratu un es teicu, ka nujā labi. Un pa ceļam tētis pateica, ka tas vispār nebija domāts nopietni un es redz nesaprotot jokus.. un viņš nekad mūžā nebūtu iedomājies, ka es varētu priekrist. :D
Ahh bija tik jauki.. peldējos ezerā - ūdens bija tik silts, ēdu daudz meža zemenes un mellenes, salasījām veselus 7 spainīšus ar zemenēm.. uz izgulējos kārtīgi beidzot. Sapratu, ka nujā tas bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs. Tiešām.
Vēl ir tāda baigā labā ziņa, ka ir bezmaksas spāņu valoda, tiem kas brauc uz Madrides braucienu. Bet šonedēļ galīgi nesanāca ar laiku, dēļ darba kaut kā tā plānošana nekāda sanāk. Ehh jāizdomā kaut kas, jo tas būtu ļoti noderīgi, arī skolā nākamgad būtu vieglāk.
Labi, lai jums jauks vakars, nepārcepieties! :)