cīnītājs

''Nu kaut kas iekšā saka, ka vienkārši vajag!''

Tartu noteikti ir vēl viens šīs vasaras prieciņš. Un tagad es vienkārši nespēju apslēpt savu mīlestību pret ārzemniekiem.. tik jauki, tā bija gan pieredze, labi pavadīts laiks un šādas tādas ieceres turpmākam.. un atkal man apkārt skan spāņu valoda!
                                                                  *  *  *

Karstums. Es laikam mīlu karstumu, nevis laikam, bet pavisam noteikti. Ir smagi, bet tagad, kad gāž lietus, es atceros iepriekšējās dienas pavadot saulē un peldoties ezerā. Tās bija skaistas dienas.
Ezers. Ezers, nevis jūra. Tik sen jau gaidīju šo mirkli kad peldēšu tālu jo tālu. Peldēšana nenormāli atbrīvo. :)

Tad nu tā. Man gadījās palikt dārzā pa nakti vienai, vienai mājā, lai ar Aneti varētu lieliski pavadīt laiku. Un, ak šausmas, tas bija dikti baisi. Es nedaudz jutos kā šausmu filmā, varbūt kādā realitātes šovā.
11 vakarā vērot kā pļavā paceļas migla, iet vienai pašai pa ceļu, kad ir sajūta, ka kāds vienkārši izlēks no krūmiem.

Protams, bezmiegs.
1:40 kaut kas neļauj aizmigt. Izejot ārā un ieraugot, cik debesis zvaigznēm pilnas... neko tādu nekad mūžā nevar ieraudzīt pilsētā, pilsētas apgaismojums. Ja man būtu līdzi zvaigžņu karte, es sāktu meklēt zvaigznājus.. jā, es pat nebiju iedomājusies, ka tā ir perfekta vieta novērošanai.
Romantika. Zvaigznes ir mana kārtējā vājība, uzreiz pēc sveču gaismas un vīriešiem uzvalkos.

No rīta es veiksmīgi bēgu no čūskas un atvairīju 93583084 dundurus. Tad man nedaudz pietrūka pilsētas, nedaudz. Šodien pēc ilgiem, tiešām ilgiem laikiem biju pilsētā un sapratu, ka man pietrūkst ezers. Dilemma. Nekas, šodien Rīgas ielās tīri labi varēja izpeldēties! :D

marchin on

Man ir tik šausmīgi daudz ko teikt, man vienkārši nav laika pateikt.
Man tik ļoti gribas apsēsties un padarīt neko. Darīt neko nav tas pats kas neko nedarīt. Parasti, kad mums jautā ko mēs darām, mēs atbildam ''neko'', bet patiesībā mēs darām viss kaut ko. Vienkārši tas nav svarīgi. Nu lūk, arī es gribu padarīt pavisam nesvarīgas lietas, nedaudz palikt uz vietas un pabūt klusumā.

No otras puses, ja tā notiktu es nomirtu no garlaicības, tāpēc es šobrīd esmu tomēr laimīga. Esmu darbībā, steigā.. un kaut kas man tajā visā ļoti patīk. Ir grūti, bet interesanti. Un tas ir daudz labāk nekā viegli, bet neinteresanti... kaut kā tā.

***

9 pavadītās dienas Tallinā bija vienkārši lieliskas. Atmosfēra, spānietes, virtuve, smiekli, bezmiegs, kāršu vakari un naktis... viss.. viss bija burvīgi. Tagad man ir arī pilnīgi skaidra jebkuru nometņu emocionālā uzbūve. Tu atbrauc, viss ir forši, viss jauns.. visi ir klusi, tad pirmās dienas tu visu iepazīsti un ir awesome, tad apmēram vidū iestājas lūzuma punkts, tu esi noguris, viss besī, gribi mieru un mazliet pat mājās.. un tad ir kulminācija, kad viss iet uz beigām un viss ir perfekti.... un tad.. tad pienāk pēdējā diena, kad saproti... jādodās prom un nekas vairs nebūs kā agrāk, apzinies, ka esi pieķēries cilvēkiem un vietai.. paliek nenormāli skumji.. ir tāda pilnīgi nekāda tukšuma sajūta... un tad tu aizbrauc mājās, esi laimīgs, ka beidzot vari ielekt savā gultā.. bet pēc pāris stundām apzinies, ka tev visa šausmīgi pietrūkst. Tad paliek tikai atmiņas, jaukie brīži.... pēc ātrākais 1 mēneša tu dabū bildes un gremdējies atmiņās.

Tā tas ir.. un tā tas laiks paiet.. lieliski, bet ļoti ātri. Pusvasara galā. Anyways šīs divas nometnes šo vasaru ir padarījušas lielisku.. un kas zin.. varbūt šī nemaz nebija pēdējā šovasar. Un vispār.. šī vasara pagaidām ir bijusi tiešām pārpildīta.. tik ļoti.

Ko tagad? Moš gulēt? Ha, pārgurums... rīt dodos uz Tartu, nezinu vai gribu.. vai nē, es vairs nesaprotu vai es gribu.. es vienkārši daru. Nu kaut kas iekšā saka, ka vienkārši vajag! Vēl vajag siltu laiku, nenormāli. Šitā taču nav vasara!!

jo es nemāku salikt dzejoļos pieturzīmes

***
Skaistākie vārdi nav vārdi
Pateikt tos man nav grūti
Kad aizslēgti pēdējie vārti
Tu rāpies pa loga rūti

Es laimes asarām acīs
Jo tu tomēr atnāci
Varbūt tev kāds vēl sacīs
Tos vārdus, ko gaidīji

Mūžīgi gaidītos vārdus
Ilgi gaidīto dziesmu
Lai atvērtu vaļā vārtus
Un apdzēstu sāpju liesmu

Es redzu, ka gribi man pārmest,
Ka nenotiek viss tik ātri
Ne skaņu es nespēju izdvest
Jo skaistākie vārdi nav vārdi
 

brīvība/mīlestība

..Nupat kā atgriezusies no burvīgās jauniešu apmaiņas Jūrkalnē, un pat vēl neizkrāmējusi koferi krāmēju atkal iekšā, rīt uz Tallinu. :)

Šīs deviņas dienas tiešām bija lieliskas. Iepazīti jauni cilvēki, labi pavadīts laiks, daudz kas sadarīts, idejas, video.. un jūra, tik skaista pludmale... pat biju piemirsusi, ka arī pie mums - Latvijā - ir ārprātīgi skaistas vietas. Nu bet ir! Jau otrajā dienā mājās sametās tā paskumji, man patīk būt kustībā... nepatīk būt uz vietas.. tāpēc maza atpūtiņa un uz priekšu.

Es vienkārši mīlu brīvību. Vienkārši mīlu. Es tiešām nezinu, ko es darīšu, kad beigsies vasara, nu labi, protams, ka es zinu gan.. vienkārši šķiet, ka šobrīd ir dikti labi, un es pat esmu pilnībā aizmirsusi, ko nozīmē ilgi dusmoties, skumt un čīkstēt. Nu... mazliet jau vajag pačīkstēt, tad jau tā nebūtu es. :)
Ir ārprātīgi labi būt pašai. Pavisam vienkārši.