pirmā advente

Jau, jau pirmā advente, vai varat iedomāties ? Es varu, taču galīgi neticās, ka šis laiks ir pienācis tik ātri.. un ja tā godīgi, nekas par to nemaz neliecina. Nekādas īpašas Ziemassvētku sajūtas, ne aukstuma (paldies par to), ne sniega... un runājot par sniegu, nebiju domājusi, ka es to kādreiz teikšu, bet man... man nu tā pavisam nedaudz viņu gribās. Kaut vai tāda iemesla dēļ, lai pasaule kļūtu mazliet gaišāka. Man ļoti nepatīk drēgnums un tumsa aiz loga, lietus. Pietrūkst saules, sajūta, izejot no mājām tumsā un atgriežoties tādā pašā tumsā, ir briesmīga. Arī dienas paliek aizvien saspringtākas un saspringtākas.. nāk gada beigas, kontroldarbi, darbu kalni.. un neatliek laika pavisam ikdienišķām, bet ļoti svarīgām lietām. Dzīve nepārtrauktā steigā.. tai nav jēgas, ir jāizbauda, ir jādzīvo mierā, bet tas diemžēl nav iespējams.. tagad.

Bet nu šis laiks ir klāt - gaidīšanas laiks.. un es gaidu visvisādus brīnumus, jo galu galā jau viss vienmēr notiek uz labu. Sākušies vakari, kad deg svecīte uz galda.. un apkārt tumsa, nezinu man šī sajūta liekas lieliska, varbūt uguns dod enerģiju, iedvesmu, it kā skaitās mana stihija hah
Pēdējā laikā lielu iedvesmu man dod Kimbras mūzika, man tā liekas vienkārši lieliska, vēl lieliskāka par šodien uzcepto ābolu pīrāgu (par šo vēl var pastrīdēties)..

magic

labdien ( ir vakars), tas nekas
patiesībā šī diena galīgi nebija laba, svētdiena, mēģinu saņemties jau visu dienu, bet nevaru, tiešām nevaru, šodien vienkārši nav mana diena!

maģija ir tāda, ka 5dien bija maģiskais 11.11.11. (es paskatījos pulkstenī 11:12, how cool is that?)
un tā diena tiešām komentārus neprasa, tiešām jautrs, jautrs vakariņš izvērtās hehe

nākamā maģija ir manā mutē - vuooolaaa breketes! jūtos diezgan traki, jau 4. dienu ļoooti sāp zobi un pārtieku no jogurtiem un īpaši mīkstiem ēdieniem... kārojās iekosties ābolā, tā no visas sirds!

un vislielākā maģija tagad notiek manā galvā, un to nu neviens nesapratīs, es pati nesaprotu.. tiešām nesaprotu kas notiek manā galvā, domas mainās tik ātri! tās mani beidz nost, tiešām.. vēl mani beidz nost tas, ka ārā ir nereāli auksti... nenenegribu ziemu.

ko vēl? nu vēl man ir liela pasaules politiskā karte, kā jau es sen vēlējos :) tikai būs kaut kā jādabū viņa uz sienas, virs gultas.. un tad es tripošu pa naktīm :)

es domāju, ka ir laiks saņemties, jo patiesībā ir reāli daudz kas jādara, bet es jau jūtu, ka tas viss atliksies uz pēdējo dienu! kā man riebjas kad tā notiek, bet nu neko, tāda dzīve.

novembris.

nuja, jau novembris.
ātri tas laiciņš iet, bet no ziemas vēl ne miņas, tas jauki, jo akcentēšu jau kādu miljono reizi, ka man nepatīk ziema, galīgi nē

taču aukstums jau jūtams un kokiem lapas jau ir nobirušas, taču ne vēsts no ziemassvētku sajūtās, kur viņa ir ? man tāda parasti rodas jau, nepārspīlējot, rudens sākumā. tā kā es gaidu kad jūs visi sāksiet ēst mandarīnus!

ak nē, tas nozīmē to, ka tūlīt sāksies pomelo sezona, o jā, bet nu nē, tas nozīmē, ka man nebūs naudas, jo es visu laiku pirkšu to sasodīti garšīgo augli un tā brutāli vienīti mājās viņu ēdīšu :D

turpinot šo bezsakarīgo ierakstu, gribu teikt, ka man ir ļoti labs garastāvoklis un prāts nesās uz jokiem (bezsakarīgiem)

tiešām sen, ļoti sen man nav bijusi tiiiik laba 1diena, nezinu, bet man liekas, ka tieši šodien visi labie gari (vai kas tur) ir nostājušies manā pusē un šodien viss ir izdevies :)

sodien pati pirmā (!) runāju public speaking un viss bija ļoti labi, vēl joprojām nesaprotu kā tas izdevās, jo tas bija diezgan pēdējā brīža darbs.. un tiešām mazliet mulsināja tik daudzie cilvēki, kas pēc tam man pateica, ka esot bijis ļoti labi, nu tas bija tā ļoti mīļi un tā :)

nu nezinu kā paskaidrot, bet vienkārši šķiet, ka viss šodien ir ielicies pareizajos plauktiņos, jā

vēl man bija ļoti jauka sestdiena, aizgāju līdz kultūras centram,beidzot, un satiku sen neredzētos cilvēkus, sataisījās supergaršīgas ābolkūciņas, kuras man ir vēlme taisīt vēl un vēl.. un runājām par interesantām tēmām.

un arī piektdiena bija interesanta, bijām LU konfūcija institūta atklāšanā. labi, skan kinda weird, tāpēc es nepaskaidrošu :)

tagad manu must-see places saraksts ir papildināts (nu kur nu vēl, viņš jau tā ir pārāk milzīgs) un es atkal dzīvoju pa sapņiem :)

starpcitu, naktīs rodās vislabākās idejas, tā vienkārši randomā, kad tu guli un iešaujas prātā nu kaut kas nereāli labs, un ja sanāk to uzķert.. tad jā no tā var realizēties kaut kas iespaidīgs. esmu pārliecinājusies par to pēdējā laikā jau kādas 2 reizes

ak, labais garastāvokli, neej prom, bet nu... tā kā rīt ir 2diena (man nezināmu iemeslu dēļ vienkārši šausmīgi kaitina otrdienas) un tas, kas mani sagaida 3dien arī nav nekas labs (ššsshh)

nu bet kāda starpība, viss ir labi :)

šī dziesma man ir tiiiiiik mīļa pēdējā laikā, nu bet tik mīļa, varētu teikt, ka tikpat mīļa kā always remember me. nu ļoti :)