Ineses Epispānijas

Ir pagājusi nedēļa kopš atvēru acis un ieraudzīju Valensiju, spāņu mūzikai mani pavadot un tumšajām ielām slīdot gar autobusa logiem. Pēc garā ceļa mani sagaidīja Ana, ar kuru dzīvošu un runāšu (mēģināšu runāt) spāniski atlikušos piecus mēnešus. Te saule ir gandrīz katru dienu, apmākušās dienas ir brīnums, gluži kā mums dažbrīd saulainas. Pat upē, kuru sauc par "upi", nav ūdens - viens vienīgs zaļš parks. Šodien es sāku domāt daudz (daudz domāt) - atvainojos, vēl joprojām daudz kas ir kājām gaisā!.. un es nezinu, vai var kaut kā ietekmēt to, ka domas grib automātiski pārvērsties tekstā. 

Laikam šis blogs ir kā Voldemorts vai kaķis - tam ir vairākas dvēseles daļiņas vai 9 dzīvības.

Sāku ar ceļojumiem, ne? Tad jau tiem vienmēr te atradīsies vieta ! :)

Jāraksta. Cilvēki arī teica, lai rakstu. Un tas pat būtu vienkāršāk, kā visu katram pastāstīt (kas nemaz nav iespējams!) Ne "viss", ne "katram".
Rakstīšu, lai neaizmirstu rakstīt. 

It kā jau nevar aizmirst rakstīt, bet.. var aizmirst atcerēties rakstīt!

 Man uz galda stāv Ziedoņa Epifānijas (paldies, Nora). Un, ja Ziedonim ir Epifānijas, tad Inesei būs Epispānijas, un noteikti, ka arī ziedonis jau drīz būs klāt! :)

Ja nepievērš uzmanību faktiem, ka man atcēla lidojumu, gandrīz norija kredītkarti ar visu Erasmus stipendiju un mans lekciju saraksts ir vēl lielāks bardax (jā, ar x), kā parasti manā istabā, viss ir labi. Spīd taču saule! Viss ir labi! :)

Pēc Valensiešu loģikas, ja tāda ir..

***

Kad iegāju savā jaunajā istabā, atradu tur uz plauktiņam jau sevi sēžam... Blondu meitēnu kleitā un rozā kurpēm - jap, tā esmu es. Šeit.

Tad jau redzēs, kāda bildīte un kādi taureņi būs tai vēderā.. :)

Pēc nedēļas Spānijā jau sāku pārvērsties par vietējo - mazliet salstu no rītiem, neuztraucos par kavēšanu un ņemu dzīvi vieglāk. Jā, arī šķērsoju ielu, kad ir sarkanā gaisma. Un dažreiz pat paēdu vakariņas 22:00.

Te nu es sēžu parkā zem palmām un rakstu - jā, tieši te, zem palmām. Palmerām. Ja parkā nav līdzi pildspalvas, tad domas kaut kur pazūd. Tā kā es bieži pazaudēju vai aizmirstu pildspalvas, tad daudz kas ir arī palicis tur - tajās palmās. :)

Sajūta: eklektiska (mainīga, nenosakāma), laba!
Man ir tāda sajūta, ka šeit izdzīvoju 4 gadalaikus vienlaicīgi:

- it kā ir Ziema (janvāris/februāris), kas arī šeit ir aukstākie (ha!) mēneši. Nabagi salst, bet es priecājos

- par Pavasari liecina putnu dziesmas, viltīgie saules stari un kontrasti starp vēsajiem rītiem un karstajām pēcpusdienām, bet tad atkal vakariem - vēsiem. Parkā ieraudzīju ziedam narcises un hiacintes, un arī man sirsniņā kaut kas pamodās - jā, tad jau pavasaris nāk!

- bet palm(er)as, zilās debesis un jūra, apelsīni kokos kā mazas saulītes, kas izraibina ielas, man saka: "Vasara!"

- un tomēr.. vēl daži pelēki koki un čaukstošas lapas uz trotuāriem nevar izdzēst Rudeni pavisam. Tāpat arī lielais apjukums galvā mazliet iezīmē šo, manuprāt, visdīvaināko gada periodu.

Bet kā jau es (ar sevi) vienojos - lai ir Ziemvasaris! Jā, Ziemvasaris!

Kāda ir Valensija?
Hmm.. uz to man ir vēl grūti rast atbildi.
- Interesanta. Un vēl neizpētīta.

 Man pie mājām šādi "pūkaiņi" dzīvojas

Un vispār manam - "Benimaclet " - rajonam ir tāds savs savāds šarms. Mazas mājiņas šaurās ielās. Un krāsas, krāsas maigas, košas un dažādi skaistas. Vienojošas un pavisam kontrastējošas.

Mazliet Valensijas eleganti-eksotiski-ekspresīvi-eklektiskā (ko tu dari, Ines??) struktūra. Grafiti mijas ar senām katedrālēm un dzīvojamajām mājām. Vecpilsēta, kurā 5 reizes apmaldīties.. nākamajam mēģinājumam ir jābūt veiksmīgākam! :D

Skatos spāņu ziņas - sajūta, it kā klausītos google transleiteri 2x paātrinājumā.
No rīta paņemu rīta avīzi
Ir ļoti daudz deja-vu sajūtas no Taivānas, īpaši sākumā - pat ceļš uz Universitāti un piemājas parks ir tik līdzīgs!!!!

Ak, jā, mācos kaut kur šeit! :)
Valensijas Universitātē (Tā kā LU, bet VU) - Universitat de Valencia

Un kas visjautrākais - Ekonomikas fakultātē.. bet par to mazliet vēlāk! :D
Vēlāk - tas ir spāņu mīļākais vārds. Tāpat kā "rīt". Vai jebkas, kas izsaka nesteidzību un lietu atlikšanu uz priekšu, jo... nav taču ko iespringt, vai ne?

Neesmu vienīgā Letona šajā reizē - ir kāds ar ko pasmieties un reizem parunāt valodā, kuru neviens nesaprot - mistiskajā Latviešu valodā! :)

***

Man ir grūti kaut ko pastāstīt.. jautājums "kā tev iet?" jau sen nestrādā.

 Es mēģinu nokārtot pamatlietas, tvert mirkļus, saprast apkārtni, iemūžināt domās, vārdos un fotogrāfijās. Tvert valodu. Mācīties, no dzīves, drīzumā arī no studijām. Un baudīt skaistas vietas:

Skaistā Mākslas un Zinātnes pilsēta. Jā, tā, kas noteikti izlec kā pirmā, ierakstot googlē "Valencia" un rotā daudzas jo daudzas pastkartītes..

***

Pa laikam es satieku kādu jauku cilvēku, vispār satieku daudz, daudz cilvēkus. Te ir Erasmus valstība, bet, atklāti sakot, mani tā īsti neinteresē. Ir jauki sastapt kādu, ar kuru var saprasties. Bet šis šoreiz nav mans mērķis. Es zinu, kā tas ir. Šobrīd es vēlos būt vairāk ar vietējiem, saprast kā viņi dzīvo. Pierādīt, ka Valensija nav tikai ballīte (protams, ir liela ballīte, tur ir grūti oponēt), bet, ka tas ir laiks pašai sev un jaunai pasaulei! Kaut kā tā!

Bet šodien, piemēram, atkal satiku Pablo - vienu kursa biedru, vietējo, kas izrādīja kampusu, iemalkoja ar mani kafiju un tā mēs runājam angliski - spāniski, jo abu interesēs ir vienu vai otru valodu apgūt! :)

Jā, katrā klasē ir vismaz viens Pablo, Vismaz. Tas ir tā kā mums Jānis. hehe

***

Par iespaidiem un vietām vairāk publicēšu @Happiness, kad viss būs sakārtotāks.

Šeit es ļauju savām pārdomām būt.

Un, pačukstēšu - vēlos pieķerties mazam pašprojektiņam, bet par to līdz ar pavasari!

Es aizmirsu svarīgāko (spāņu izpratnē), nē otro svarīgāko!!! Jo pirmais ir ballīte. Tātad: ēdiens.

Bet nedrīkst aizmirst, ka es esmu students, vēl pie tam ekonomikas fakultātē, līdz ar to ir jāekonomē arī sava naudiņa! :)

Valensijas klasika: Paella y Sangria

- Sūtu sauli un pavasari!

- Inese