Ir ziema. Šogad pa īstam. Pagājušogad ziema bija joks. Bet šogad joks ir viss pārējais.Ziema ir pa īstam - ar visu sniegu un salu un, cerams, ka arī galu!
3 mēneši dažreiz šķiet bezgalīgi, kā tāds sniega vīrs, kuram esi cītīgi cēlis katru bumbu, zinot, ka viss tāpat baigās izkusīs un tam sekos mazliet mazāk mūžīgs pavasaris
Eh pavasaris,
Bet ziemai, kā jau pilnīgi visam, izņemot popkultūru, ir savs šarms.
Šarmsals - tas ir tad, kad nevari parunāt. Esi tik ļoti nosalis, ka paliec pats sev uzjautrinošs. Ja sala laikā spīd saule, kas nav redzēta mēnesi, tad paliek pavisam amizanti. Diezgan bīstams pasākums.
Kā pingvīns mēģini pārnest sevi no punkta a līdz punktam b. Tik neveikli, ka visu laiku esi nosarcis. Patiesībā nosalis, sarkanu seju, tāds sirsnīgs. Nezinu, nosaluši cilvēki kaut kā uzsit emocijas. Tu zini, ka nebija viegli, lai arī no kurienes viņš nācis. Sals vieno. Var vismaz 5 minūtes parunāt par to, cik ļoti nosalis esi, pie kādas tējas vai kafijas krūzes. Paliek silti un tad cilvēki aizmirst viens par otru. Aiziet kaut kur savā istabas galā un tēlo, ka ir introverti. Ka ziema ir depresīva. Un ka vispār jau varēja būt labāk. Bet kopumā šarmanti, ir okei. Tā vienam sēdēt un domāt par visu pasauli, katram atsevišķi,
Uz jautājumu "Kā tev iet?" beidzot ir atbilde.
- "Auksti"
Viss. Nekas nav jāpaskaidro.
Apģērbs beidzot iegūst savu primāro funkciju. Visi principā izskatās mazliet resni, un tas ir normāli. Kaut kā mainās vērtības. Kleitas paliek skapju internajam dizainam. Tās atgādina par to, ka kaut kad ziema arī beidzas, bet tas vēl tālu. Pēc pāris mirkļiem, kad atkal nebūs ko vilkt.
Bet ja tā nopietni.
Nu labi, nebūs.
Ziema ir okei. Bet es nezinu, vai "okei" ir okei. Vakaros var redzēt zvaigznes mazliet. Es 3 mēnešus biju aizmirsusi par to, ka debesīs ir zvaignes. Vai tas nav kaut kāds absurds? Nē, ir ok. Spānija iemācīja, ka absurds ir jāsvin. Jo tas ir īpašs. Tas ir interesants. Un tas ir citāds. Šarmants.
Es reizēm ienīstu ziemu un tomēr mīlu, ka mums tāda ir. Ka tā padara mūs aukstus, lai mēs paši mācētu kļūt silti. Lai mēs novērtētu to, ka saulei riņķojot mums apkārt, gada laikā var piedzīvot tik dažādas sajūtas un apskaidrības.
Ja visu laiku būtu vienādi, vai kaut kas mainītos?
Jā un nē.
Katru gadu viss mainās no jauna, tad jau sanāk, ka nemainās.Riņķo, riņķo vien. Bet pa dažādām orbītām.
Man prieks, ka mums ir ziemkultūra. Par spīti visam man prieks.
Spītkultūra, arī tāda mums ir. Diezgan izteikta.
Bet galvenais, ka ne popkultūra.
Ja pat melns un balts, tad vismaz ne krāsaini indīgs
Īsts, man šķiet, ka šis viss kaut kādā ziņā ir īsts
Paceļam ingvertējas par to, ka saaukstēties ir cilvēcīgi!
Par to, ka esam imūni pret imunitāti!
Par to, ka sniegs tomēr nav izdomāts -
Tas dažreiz eksistē arī novembrī un martā, bet ne vienmēr ziemas mēnešos
Par un uz drīzu pavasari!
