viss sākas ar A

Ir svētdiena, un tāda sajūta, ka atkal ir jāraksta. Patiesībā smieklīgi, cik maz ir rakstīts, bet iekšā sēž tāds vārdu un sajūtu mākonis, ka, ja vēlreiz vajadzētu kaut ko kursa darba apjomā, tas taptu. Drīz.

Ir svētdiena, un kamēr skola vēl nav pavisam galā, viss notiek termiņos.
Ir Saulgrieži, un kamēr Saule un Pasaule griežas, viss vienkārši notiek.
Man ir bail no apstāšanās.

Nesen pārāk intensīvi domājot par dzīvi, es sapratu, ka "viss sākas ar A un ..." (to vēlāk)
Respektīvi A vietā var likt ļoti daudz dažādas lietas.
Akadēmiskais virziens
Alfabēts
Aicinājums
Atbildība
Alkohols
Atvadas
Alga
Acis
..
un vēl daudz kas cits, protams, tam šobrīd nav nekādas nozīmes, bet tas būs svarīgi mazliet vēlāk.
Šobrīd mani dzīves A gaida visus pārējos burtus, un man šķiet, ka taps stāsts.
"Ines, tev ir jāraksta stāsti" vēl joprojām sēž kaut kur zemapziņā. Hmm, tas bija vienpadsmitajā klasē. Un varbūt arī. Uz pārdzīvojumu pamata taču rakstās labi, ne? Vajag tikai atrast pāris dienas miera.. Un tad sanāks tik jauki kā Renāra Kaupera "Alfabētā".

Neskaitu dienas, bet svārkus. Man ir parādījušies atbalstītāji, un domāju, ka tas būs kāda raksta vērts! :)
Līgo. Jāņi.
Rīga. Lauki.
Nezinu, kur ir labāk, bet galvenais, lai ir miers.
Pie dabas, loģiski, ka ir labāk.
Vēl pāris dienas, Ines, un pirmais studiju gads būs cauri! :)

Viss patiesībā ir diezgan labi.
Baseina sezona atklāta, ezera sezona arī.
Tāpat arī ir kaut kas uzgleznots.
Sāpīgi skaistais pavasaris iedūrās un pazuda, un nekam vairs nav nozīmes.
Tikai tam, kas ir priekšā.
Bet no atmiņām jau neaizbēgsi! Tāpēc jāturpina tās veidot!

Man ir bail apstāties un man ir bail skriet, nesen man par to atgādināja ceļu policisti, kad pārgāju sarkano gaismu. Nav jāskrien!

Neko jau pagaidām es vēl negribu teikt..
Es gribu atpūsties!
Bet nekad - apstāties.

Tad nu lai skaisti svētki! Nezinu, kā sanāks ar vainagu, bet esmu jau tādu sev nodrošinājusi.. hmm, vai arī prātoju par jaunām krāsām savos matos?

-Adios, uz brīdi

Par visu un neko, un atklāti!

Jā! Pie velna, kamēr vēl ir svētdiena - svētā rakstīšanas diena, ir beidzot jāieraksta blogs.
4. mēģinājums, un es ticu, ka man izdosies..

Bet pirms tam.. jums noteikti ir jāuzliek fonā šī dziesma, un tad var arī lasīt tālāk..

Jā. Tieši tā. Vasara ir šeit, un es nezinu, vai kas vairāk par šo dziesmu var aprakstīt šī brīža sajūtas.
Ar sāpīgu prieku es aizmirstu pavasari un visu, kas bijis pirms tā, ha, pavasaris ir tikai mans mīļākais, bet vismīļākais gadalaiks ir tieši, jā, tieši vasara!

27. maijā sākās taureņi, un šoreiz ne tikai Taurenī, bet arī galvā, vēderā.. es nezinu, taureņi ir kā tādas mazas, lidojošas Ineses - krāsaini un dzīvespriecīgi. Es nekad nedrīkstu aizmirst, kas es esmu, jo pamatā es pati sevi padaru laimīgu, un viss, kas man ir dots apkārt. Un tas nekad nav nekas viens. Tad jau tam jābūt kam dikti vērtam, un tas noteikti nebija!

Šī nav nekāda dzīves filosofija. Ir tā, ka esmu atpakaļ savos lielajos dzīves laimes meklējumos. Ir daudz mazas laimītes, un ir labi. Es jūtos atkal novērtēta, atkal laimīga, brīva, smaidīga un Es pēc labākās sirdsapziņas. Nekāda Ego. Es Pasaulei. Apmēram tā, ka atkal drīz gribēsies ņemt rokās otas, lēkt beseinā un aizrautīgi intervēt kādu. JAU RĪT. Es apsolu.


Un tad ar prieku raudzīties kādam acīs. Kādam citam.
Brīnumi mazliet tomēr notiek. Esmu vēl joprojām neizpratnē, par daudz ko, laikam drīz vien vajadzēs rakstīt vēlreiz, lai pati saprastu, ko es gribu pateikt.. bet ir tā.. Es Smaidu. Tas arī svarīgi.

Man dažreiz liekas, ka, ja es būtu ceriņš, tad es būtu ar piecām lapiņām. Jā, tā būtu.


Inese turpina mīt savu dzīves taciņu, kārtējo.
Un viss sākas ar vienu vienīgu lielisku vasaru.
Būs leģendāri.
Tuvāk mērķiem
sapņiem
laimei
realitātei
un dabai
ahh Mīlestībai, protams.
Es mīlu ar plašu sirdi, un brūces - tās jau sadzīst un tikai padara stiprāku!
Ir ģimene, ir draugi, ir tik fantastiski cilvēki, ir bērni un ir ziedoši koki un zemenes, un jūra.

Ēdiet ogas, iedzeriet kādā grūtā vakarā sarkanvīnu un dariet lielus darbus!

30 dienas es staigāju svārkos, aiziet!
Jūnijs, ir, būs labi!
Un sarkasms, būs būs!

- Inese, tā pati, mūžam dzīvespriecīgā

Es gribu lidot kā putns brīvi,
Vienkārši dzīvot un novērtēt dzīvi
Jo katram mums pienākas neliela daļa
No pasaules, kuru mēs mīlam bez gala..