.

.

piektdiena, 2010. gada 13. augusts

piektdiena 13.




Laikam pirmā reize, kad šī diena tiešām bija.. nu neteiksim neveiksmīga, bet galīgi bezjēdzīga un kaut kāda nekāda.


Viss sākās naktī.
Kaut kad nakts vidū ik pēc pāris minūtēm bija tāda kā pīkstienu skaņa, kā kaut kāds modinātājs.
Tā kā biju ļoti labi iemigusi un vēl pie tam sapņoju.. es nevarēju saprast kas tas ir, bet katru reizi dzirdēju to skaņu.
Tad kad sapratu, ka tas ir kaut kāds priekšmets uz galda, visticamāk mājas telefons, kurš ir izlādējies, modināju tēti, lai viņš kaut kā izslēdz.
Tad 5:00 no rīta mani pamodināja Cherrija, jo viņa gribēja ēst un es viņu gāju barot.
Un tad.. mani no rīta pamodina tētis un saka, ka man jāiet pieskatīt mazā Alisīte, jo viņa ir slima un Mārītei ir jāiet pēc zālēm uz aptieku.
Naiss
Būtu zinājusi, neietu pusdivos gulēt.
Atlikusī diena arī bija tizla.. man bija karsti un sāpēja galva, un kaut kas galīgi nebija kārtībā un vēl šis tas

Un man vienalga, es vainošu 13. piektdienu, jo es nezinu ko man vēl vainot. Kaut gan man vienmēr ir patikusi agrāk šī diena, jā.




2 komentāri:

  1. Nu par to galvas sāpēšanu un karstumu- piekritīšu, man bija tāpat, tikai diena bija ļoti izdevusies. ;]]

    AtbildētDzēst
  2. nujā, man vēl visvisādas problēmiņas
    bet vienalga tādām dienām arī ir jābūt :)

    AtbildētDzēst