.

.

ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts

n e k a s

Ir pienācis laiks sākt bezjēdzīgos ierakstus, kad ir tā, ka tu raksti nevis tāpēc ka tev ir nēenormāli daudz ko rakstīt, bet tāpēc, ka tev īsti nav ko rakstīt, bet tu to gribi darīt, un tas viss ir pilnīgi bezsakarīgi..

Jāa... pēdējā laikā nekas īsti nenotiek un nevar saprast vai gribās lai kaut kas notiek. Laiks ir āam, kā to lai labāk pasaka... sūdīgs! Jā, tāds viņš vienkārši ir, akšausmas mums ir atņēmuši vasaru, jāmirst vienkārši nost.. a ko lai dara ? :DD Pēdējās dienas pirms skolas... mjā, bet mani tas īpaši nesatrauc, jo zinu, ka uz skolu man būs jāiet tikai 2 dienas un tad uz Zviedriju. mhm Es vismaz tā ceru, es ceru ka varēšu aizbraukt !!!!!
Jā, kamēr esmu mājās es cenšos darīt kaut ko noderīgu un man pat laikam sanāk. Es lasu grāmatu, nu nejau kaut kādu obligāto skolas slimo literatūru, bet gan normālu grāmatu. Par prostitūciju. :D Nu ja nu, pilnīgi normāli.. :D

Nē, bet grāmata tiešām ir interesanta, man māsa viņu iedeva un pa 2 vai 3 dienām esmu jau ap 250 lpp izlasījusi, priekš manis tas nav normāli, es reti lasu.

Nujā un, protams, ka grāmatas tēma ir šausmīga un tā tālāk, bet tā tiek pasniegta pilnīgi ikdienišķi. Lai cik arī nožēlojama ģimene būtu viņi tomēr mīl viens otru. Māte, kura pati sevi nebaidās nosaukt par mauku un pat pasmejas par to, 3 bērnu māte, un katrs bērns ir no atšķirīga nevienam nezināma ārlaulību vīrieša, kurš aizlaidies prom. Lai cik nožēlojamā profesijā viņa strādā, viņa mīl savus bērnus 450945 reizes vairāk par visu pasaulē. Viņa rūpējas par saviem bērniem cik labi vien var, un uzmana tos daudz labāk par turīgā ģimenē, labā amatā strādājošu bagātu māti. Un viņai ir dēls, kas pazīstams kā viens no bīstamākajiem narkodīleriem un noziedzniekiem, kurš mīl un ciena savu māti, lai kāda tā būtu, un auklējas ar savu mazo māšeli kā vissirsnīgākais cilvēks pasaulē, un ir gatavs nogalināt ikvienu, kas viņai piedurs pirkstu. To gan nevarētu teikt par viņas vecāko meitu, kura domā tikai par sevi, ienīda mazo māsu un nākotnē visticamāk izvēlējās sekot mātes pēdās. Bet jaunākā māsa šķiet bija pavisam jauka un miermīlīga meitene, jo māte šo bērnu audzināja cik vien labi varēja.. un tad notika kas šausmīgs - meitu nolaupīja.. un tālāk viss iet tādā garā, viņi viņu meklē un tā. Mjaam man šausmīgi gribās zināt kā viss beigsies. Bet es tiešām apbrīnoju tādus cilvēkus, kuru dzīve ir sūdīga, bet viņi ar to samierinās un priecājās par katru sīkumu, ko mēs pat neievērojam.

Mūsdienās cilvēki par problēmām uzskata kaut kādus pilnīgus sīkumus, un es arī. Tagad redziet visiem ir slikti un auksti,un neko negribas darīt, un cilvēks, protams, labāk sēdēs mājās un dusmosies uz visu pasauli, nekā mēģinās kaut ko darīt.
Mani arī ir piemeklējis kaut kāds besis un vispār es pēdējā laikā nejūtos labi.. kaut kas nav, ja vien es zinātu kas.. nujā tagad uz brīvdienām braukšu pie māsas padzīvot, man vajag nedaudz nomainīt gaisotni un visu pārējo. Tā vien liekas, ka mājas sienās ir sasūkušās visas mūsu problēmas un dusmas.. un pat mājās sēdēt normāli nevar.. kaut kāds nenormāls negatīvisms nāk uz āru. Nujā, gribās pa šīm brīvdienām normāli pavadīt laiku un tad pēdējās 2 dienas kārtīgi izbaudīt.

Šitais ieraksts ir kaut kāds filozofisks nevienam nevajadzīgs murgs, bet man tā gribējās... vienalga, esmu uzrakstījusi kaut ko. Un es pat rakstu ar lielajiem burtiem visur.. un laikam esmu salikusi lielāko daļu komatu. :D
Starpcitu, ārā līst.. ir mazāk kā 20 grādi un man tas riebjas.
Iešu pēc tējas.
Lasīšu grāmatu.
Taisīšos.

1 komentārs:

  1. ines, tu kko pīpē ? weeeed:D nē, bet reizēm jau vajag padomāt par tām lietām.
    jaukas blogs. like.
    xxxoxxxo :D
    betty

    AtbildētDzēst