MARTS

Martā es ne no šā ne no tā palieku mazliet traki priecīga. MARTS! Es pat drusciņ bļaustos, kad sākas marts.
Iemūžināšu šo mirkli. Marts nevarēja sākties skaistāk. Nevarēja. Tāpat kā februāris beigties.

Tas, par ko es mazliet uztraucos šīs dienas, un varbūt uztraukties patiešām bija vērts, kļuva par pēdējā laika skaistāko notikumu. Kalpaka balle. Es jau sen sapņoju par ballēm. Par masku ballēm. Par greznām kleitām. Tām lustrām. To mūziku. Tādām ballēm kā Harija Potera ceturtajā daļā. Par tādu rozā kleitu kā Hermionei. Kad Londonā to ieraudzīju, likās, ka tas taču gluži kā pasakā. Jā, varbūt justies kā pasakā - reālā - man vienmēr ir mazliet gribējies..

Kleita man nebija rozā, bet gan tumša, karmīnsarkana, bordo - skaista! Līdz zemei, kā jau visām dāmām. Vai man bija kļūt par lēdiju? Bija! Bija, jo man taču bija arī kavalieris - labākais, kāds vien pasaulē var eksistēt. Mans. Un mana sirsniņa un mazās-vienkārši-Ineses būtība varēja trīcēt, iepazīstoties ar svarīgām personībām. Bet nebija jau tik traki. Es tomēr ticu, ka visi ir tikai cilvēki. Tikai daži Cilvēki tomēr ir nozīmīgāki, kopumā!

Mazliet noderēja etiķetē runātais, kas patiesībā pilnīgi pagaisa, kad tas reāli ir jāizmanto.
Es jutos kā princesīte. Inesīte princesīte. Nē - patiesībā drīzāk kā karalienīte. he jokojos
Pat satiku arī sev pazīstamos, un tad man likās - šitā tik ir dzīve! Polonēze, valsis, gleznu izsole. Waau.

Īsi pirms pusnakts, kad vajadzēja sākties martam, mēs dziedājām Gaudeamus. Es pirmo reizi dzīvē. Visas tās lietas, kas notiek pirmo reizi dzīvē..

Un varbūt piederīgai lika justies kaut vai tas, ka maza daļiņa Oskara Kalpaka ir bijusi ar mani. 9 gadus, un tad esejā. Un tagad ballē. Un varbūt arī turpmāk..

***

Vai man ir izdevies tikt vaļā no februāra dziesmas? Jap! Un te nu ir mana jaunā - nevaru beigt to dungot un priecāties par skaisto balsi.. un vēl jo vairāk vīrieti, kurš man ir jāklausa! :) (hihi dažreizīt)

***

Vispār šodien ir Starptautiskā kaķu diena! Un kaķu kafejnīcā varot tikt tikai ar pierakstu! Trakums. Bet nekas, man ir savs minka mājās! :)

Dzīve kaut kā iegriežas atpakaļ - darbīga, bet daudz mierīgāka. Gavēnis turpinās. Apņemšanās arī. Turpinu priecāties par radiolietiņu, par diktofonu, par vienkārši visādiem cilvēkiem, pat par to, kas vēl tikai notiksies martā. A ko?

Mani gaida ūdens, mani gaida iespējas, mani gaida grāmata par mākslu mīlēt, jo cilvēki taču aizmirst, ka mīlēt ir patiešām jāmācās, mani gaida krekli, kas jāapglezno.

Koncentrēties uz priecīgo. Aiziet!