.

.

piektdiena, 2015. gada 27. februāris

mēģinājums: gavēnis

Es prātoju, vai vispār ir iespējams pazust no publiskās telpas. Mūsdienās. Vismaz uz mēnesi. Šobrīd.  - Ļoti problemātiski. Varbūt tad tiešām ir vienkārši jāaizbrauc uz laukiem, bet tagad tas nekādi nav iespējams. Dzīve iet uz priekšu, un es vēl joprojām tikai gribu būt kaķis. Uz vienu dienu. Bet vispār jau manas fantāzijas ļoti bieži pa miegam pārvēršas ainā, kur es viena pati uz eksotiskas salas sēžu ar grāmatu kaudzi un lasu. Citādi ar tām grāmatām iet mazliet grūtāk.

Patiesībā jau nav tā, ka esmu tik ārprātā noslogoti nogurusi. Nav tā, ka es pārāk daudz ko daru. Es  vienkārši skrienu. Es šaudos. Es nezinu, ko es daru. Tik daudz, ka es vienkārši nogurstu pati no sava haosa.

Enerģija man ir, bet man šķiet, ka es to izstresoju, nevis izlādēju. Bet iztērēju.  Hmm.

Anyways, mans gavēnis ir sācies.. nu jau 5 dienas, un ir.. amm nu tā..
Vienreiz es netīšām apēdu zefīru (bet tā bija Inetas vaina, nu labi, mana). Es biju tik miegainā stāvoklī, ka nepamanīju, kā es tajā iekodos. Tiešām. haha
Vistrakāk ir ar facebook. Nu nav jau tā, ka man ir vajadzība kādu redzēt vai rullēt taimlainu. Tas ir sīkums. Problēma ir kur citur - esmu piesaistīta 2 platformām, kurām tagad netieku klāt, vēstules un kalendārs. Arī eventi. Tas man pietrūkst. Lietoju tikai messenger, jo bez tā es tiešām nevaru, kopš pati uzņēmos visādas lietas un atbildības.
Tagad ir citas problēmas - biežāk zvana telefons, plānotāja nākamā nedēļa ir jau pusaizrakstīta. Es nezinu, kur ir vieta manai brīvībai, bet es ticu, ka man izdosies!

Būs vieglāk. Jau mazliet ir. Esmu uzskicējusi Londonas audeklu, domāju jau par Londonas rakstu, esmu tikusi galā ar skolas darbiņiem (uz šo brīdi), šodien pagatavoju fantastiskas pusdienas (pašai prieks!), sāku mazliet kārtot istabas haosu, no rītiem atceros par vēderpresītēm, sāku arī lasīt un klausīties radio. Kaut kas bīdās.

Un tagad arī es rakstu, pat, ja jāiet ir gulēt.
Bet rakstīšana sakārto.

Vispār, runājot par šodienu, bija tiešām lieliska diena. Tāda pirmā diena mājās pēc ilgiem laikiem, kad tiešām nekas īsti nav jādara. Tagad to novērtēju! :)

Hmm.. rīt es plānoju doties uz Ķīnešu jaunā gada pasākumu, es tikai gribu redzēt savas ķīniešlatviešsejas. Un.. man pietrūkst valodpasākumi, tas gan!
Un tad es dodos uz kaut ko pilnīgi formālu, kaut ko, kas mani mazliet pat biedē.
Bet interesē kaut kādā ziņā.
Varbūt rīt man būs būt par lēdiju, mazo lēdiju Inesi.
Pagaidām es esmu tikai vēl rozā, parasta Inese, kurai ir mazliet bail arī no savas 20. dzimšanas dienas.
Es to daudz pieminu, lai.. saprastu, ka skaitļi ir tikai skaitļi un laiks ir izdomāts.
Bet..  viss ir mūsu galvās.

Mērķis: iziet no šīs dziesmas apjukuma, pārejot kaut kādā citā marta dimensijas melodijā
Marts jau gandrīz te.

Tāpēc, februāri, sorry, pietiek!

gavēnis ir tikai mēģinājums!
tāpat kā PR
kas mēģina, tam sanāk, agrāk vai vēlāk


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru