22. marts. Ūdens diena. Pirms tam bijušas vēl dikti daudz dienas, kuras man rada prieku. Ir pavasaris. (astronomiski atzīts)
Valdim Zatleram šodien ir dzimšanas diena. Un ne jau tas, ka mums tās ir tik tuvu, ne jau tas, ka mums abiem ir jubileja, ne jau tas, ka arī viņam ir bildes ar kaķiem, ir svarīgi. Nupat ex-prezidentam iznākusi grāmata "Kas es esmu", un te nu es sēžu un uzdodu sev to pašu jautājumu. Šie gadi ir ārprātīgs sevis meklējums, un nav jau skaidrs, kad tad būs skaidrs!, kas mēs vispār esam šajā pasaulē. Ja būs, varbūt arī tam jāvelta sava veida memuāri. Pagaidām iztiksim ar maziem ierakstiņiem sevis meklējumos.
Valdim Zatleram šodien ir dzimšanas diena. Un ne jau tas, ka mums tās ir tik tuvu, ne jau tas, ka mums abiem ir jubileja, ne jau tas, ka arī viņam ir bildes ar kaķiem, ir svarīgi. Nupat ex-prezidentam iznākusi grāmata "Kas es esmu", un te nu es sēžu un uzdodu sev to pašu jautājumu. Šie gadi ir ārprātīgs sevis meklējums, un nav jau skaidrs, kad tad būs skaidrs!, kas mēs vispār esam šajā pasaulē. Ja būs, varbūt arī tam jāvelta sava veida memuāri. Pagaidām iztiksim ar maziem ierakstiņiem sevis meklējumos.
Dīvains sākums. Bet runājot par sākumu..
Jā, sākumā bija tā - maza Inesīte, kurai nupat bija palicis viens gadiņš, kā pēc skatiena fotogrāfijā var spriest, domāja apmēram tādu domu: "Ou, hey, pasaule! Kas tu tāda un kas esmu es?"
Kas tālāk? Viss forši! Nekas jau jautrāks nevarēja būt par to, ka jāpūš 2 svecītes un jāēd kūkas. Un katru gadu aizvien vairāk un vairāk..!
Bet tad, kad jau tūlīt 20, sveces vairāk saistās ar vecumu, bet kūku prieks pārvēršas kalorijās. Kaut kādā ziņā nav jau forši pieaugt. Bet, ja pieņemam, ka pieaugt ir dzīvot, tad ir gan forši! Tas ir kā - dzīvot tālāk.. un nekad nepalikt uz vietas.
Bet pirms es dodos vēl uz priekšu, man ienāca prātā atskatīties pāris dzimšanas dienu mirkļos. Kad es sāku cītīgi domāt un rakstīt, kad tapa blogs, tad nepieminēta nepalika neviena dzimšanas diena. Patiesībā man vienmēr ir ļoti patikušas dzimšanas dienas. Tagad jau it kā arī, bet nezinu - kaut kas liek justies jocīgi. Ne jau dzimšanas diena. Bet vispār. Tagad ir tāds ļoti visaptverošs brīdis, ir par daudz domu, nolāpīts! Un tāds ik rīts.. tā vairs nav vienkārši dzimšanas diena. Tas nozīmē pieaugt..
Kad man palika 15.. tā bija manas dzīves trakākā dzimšanas dienas ballīte. Ticiet vai nē, bet tad es dejoju hip-hopu un Alise manām istabas durvīm izsita stiklu. Diezgan episki, ne? Jā, pēc tam es mazliet nomierinājos un sāku rakstīt. '10 gadā tapa mana interaktīvā telpa. Un tad es vīlos kaut kādos solītajos saldajos 16. (tā stulbā melodija no MTV šova "Sweet 16")..
Tas bija tas pirmais domāšanas sākumpunkts.16
Šodien ir mana 16. dzimšanas diena un esmu no visas sirds laimīga :) Prieks, ka šī diena izvērtusies mīļa un saulaina, silta un vēl pie tam iekritusi brīvlaikā hehe :) (ak, svētie brīvlaiki, kad tādi bija!!)
Patiesībā.. jā, mani saldie bija 17. Saldākie, mīļākie. Biju sarkastiska, bet tad iemēģināju rozā brilles.
17
Ak, jā, man palika 17 filozofijas stundā un dienu iesāku ar ķīniešu valodu, uz skaļāko austiņās klausoties kaut kādu ķīniešu dziesmu, kura ir galīgi awesome un džinkst ausīs jau 3šo dienu. Nu tad tā. Ievēlējos ļoti daudz vēlēšanās. Es ceru, ka nav nekāda vēlēšanās limita, ja ir, laikam esmu pārsniegusi. :D
(BTW - limitu tiešām nav, droši! tikai atcerieties, ka jāpiepūlas, jo visas vēlēšanāš tā pašas smuki nenāk ciemos)
***
Pilngadību sanāca sagaidīt Karalistē. Un vispār, kad man palika 18, es ar katru gadu sāku justies arvien mazāka. Smieklīgi. 18 bija arī atbildīgs gads - es iepazinu citādu pasauli..
18
tā nu es ar Lmt veikala vīrieti pārsmējos!
''Bet tu nedrīksti parakstīt līgumu, jo tev nav 18!"
Un tad mana izmisusī mazās meitenes balstiņa (tie, kuri zina kāda) : ''Bet man pēc 3 dienām paliksies!''
Maza, laimīga blondīne. Tā viņš droši vien nodomāja.
(..) es brīnījos arī tad, kad apmēram pirms nedēļas savā 18. dzimšanas dienā Londonā pa logu ieraudzīju sniegu.
***
19 gados es pavisam noteikti domāju pārāk daudz. Bet daudz ko es patiesi arī izdomāju. Piemēram, ko man īsti ar sevi darīt. Bet daļa no tām domām ir izdomātas, lai domātu par neiedomājamām domām, par kurām nav vajdzības domāt.
19
Bet ja nu pavasara nebūs nemaz? Tāpat kā nebija rudens.. .Un ja nu es sagaidīšu 19 pilnīgā sastingumā?stulbais marts, arrivederci 18, es esmu liela meitene tagad un sen, un nekad, kurai izaugt no sevis nav iespējams
mēs ar pasauli augsim kopā viena par otru gudrākas
iedod man roku, mīļais, un es nekad to nelaidīšu vaļā!
Jā, tā nu es paliku vēl aizvien maza, bet mazliet lielāka, bet visi šie gadi ir bijuši caurmērā priecīgi un rozā. Vismaz tagad man tā šķiet.
Tagad es pat nezinu, kas man šķiet.
es dzīvojos, domāju, studēju, un es diezgan daudz skrienu apkārt
tik pat daudz es arī nedodos nekur
es zinu, ko es negribu un es nezinu, ko konkrēti es gribu
tāpēc daru visu ko, un ir diezgan forši
brīžiem nav, un tad es par kaut ko skumstu. sēžu un skumstu, un nesaprotu par ko
viss vietās, viss taču labi
es atceros to vienu vakaru, kad iekāpu 19. trolejbusā
.. un tad es uzrakstīju šādas rindas:
"deviņpadsmitais dzīves gads kā 19.trolejbuss iegriežas vientuļā ielā
un trolejbusā tukšā sēžu es viena
virs Daugavas, kur katrā pusē man cilvēki.."
Es nezinu, ko es gribēju ar to pateikt. Es tikai.. es esmu iemācījusies vienatni.. un es nesaprotu, vai mani tā satrauc vai man tā patīk. Man tik ļoti patīk cilvēki. Bet ir tik daudz brīžu, kad man negribas nevienu. Un tad atkal cilvēkus. Un tad nevienu. Tik daudz super cilvēku iepazīts pēdējā laikā, un tik daudz ir gribējies no visiem pabūt arī prom. Hmm..
Kā lai savieno sangviniķa melanholiju? Tas noteikti tā nesaucās, bet.. Kaut kādi divi poli manī šobrīd mīt.
Bet, lai arī kas, es sev saku. Turpini iet, darīt, rakstīt.. Turpini to, ko tu dari un kas tev sagādā prieku.
Tie, kas būs, tie būs. Un ir jau.
20?
Es gribēju sagaidīt dzimšanas dienu no rīta, tāpēc šoreiz aizgāju gulēt pirms pusnakts. Es pamodos naktī, kad mamma kaut ko šivirējās pa manu istabu. Uzreiz aizmigu. Es pamodos no rīta, kad visi jau bija prom. Es negaidīju īsti neko, aizgāju pie Čerijas, tad nodomāju, ka parasti mazi pārsteigumi ir virtuvē. Bet šeku reku, ieejot dzīvojamajā istabā ieraudzīju MOLBERTU (ieliktu manās čībās), kā es to interpretēju - Inese iekāpusi mākslā. Uz molberta milzīgs apsveikums no vecākiem, uz plauktiņa tekstilkrāsas un rozītes. Nekas nevarēja būt labāk! Tik priecīgs, priecīgs rīts! :))
Patīk pārsteigumi.
Un tad, tikai tad es paskatījos pa logu - viss balts. LOL, nav jau vairs ko teikt. Nav jau pat pirmā reize. Mhm, pavasari, tu esi fantastisks!
Jau sapratu - būs baigi labā diena! Kamēr man vēl ir 19 (jo 20 man paliek ap pus 2) es vēl te šādas tādas muļķības padarīšu.
Bet - turpinājums sekos (..)
Es gribēju sagaidīt dzimšanas dienu no rīta, tāpēc šoreiz aizgāju gulēt pirms pusnakts. Es pamodos naktī, kad mamma kaut ko šivirējās pa manu istabu. Uzreiz aizmigu. Es pamodos no rīta, kad visi jau bija prom. Es negaidīju īsti neko, aizgāju pie Čerijas, tad nodomāju, ka parasti mazi pārsteigumi ir virtuvē. Bet šeku reku, ieejot dzīvojamajā istabā ieraudzīju MOLBERTU (ieliktu manās čībās), kā es to interpretēju - Inese iekāpusi mākslā. Uz molberta milzīgs apsveikums no vecākiem, uz plauktiņa tekstilkrāsas un rozītes. Nekas nevarēja būt labāk! Tik priecīgs, priecīgs rīts! :))
Patīk pārsteigumi.
Un tad, tikai tad es paskatījos pa logu - viss balts. LOL, nav jau vairs ko teikt. Nav jau pat pirmā reize. Mhm, pavasari, tu esi fantastisks!
Jau sapratu - būs baigi labā diena! Kamēr man vēl ir 19 (jo 20 man paliek ap pus 2) es vēl te šādas tādas muļķības padarīšu.
Bet - turpinājums sekos (..)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru