.

.

svētdiena, 2012. gada 9. septembris

vienkārši tā

Nu ne jau, ka ir svētdiena. Šķiet, ka ir sestdiena. Vispār dīvaini, ka beidzot ir jāzin, kas par dienu un kāds datums. Septembris. Es vēl joprojām ļoti priecājos. Tāpat vien. Pēdējā laikā es sāku skatīties uz lietām vēl vienaldzīgāk nekā agrāk, es vienkārši priecājos un pieņemu lietas kādas tās ir. Dzīvoju. Tāpat vien. Mani nesarūgtina ne pienākumi, ne aukstums. Man ir silti tāpat, es domāju, ka man vajag norūdīties, un tā kā es neesmu paspējusi uzvilkt visas savas vasaras drēbes, tad varu pieņemt, ka ir silti.

Nesen pavadīju dienu ar kaut kādu itāli, kas man filozofējot vienkārši sajauca galvu. Patiesībā, dažas atziņas bija diezgan noderīgas, bet es tiešām sen nebiju satikusi cilvēku ar kuru vienkārši nav iespējams izveidot sarunu. Tu vienkārši nevari neko pateikt, un kad vari, tu vairs nezini, ko teikt. Es esot māksliniece, jā, kā tad. Kāpēc gan cilvēki visu tik lieliski zin, labāk nekā es pati? Tiešām? Nē. Tagad ir tas brīdis kad ir grūti saņemties, lai idejas sāktu realizēties. Ir grūti piespiest sevi kaut ko darīt. Kad ir vieglāk paskatīties atpakaļ, lai pārliecinātos, ka tur viss ir bijis smuki.  Nu zin kā.. tie brīži, kad gribas vienkārši ietīties segā, kādu samīļot vai bez iemesla smieties...lai viss ir vienkārši..





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru