Svētdiena. Es pamazām sāku iegrimt slinkuma ielenkumā un pavasara valstībā. Es neko negribu darīt, tiešām neko! Man ir nenormāla vēlme bastot visas stundas (izņemot spāņu valodas) un pavadīt laiku kaut kā jaukāk.
Labi, atgriežamies 5dienā - manā dzimšanas dienā. Bija ļoti, ļoti saulaina diena un liels paldies visiem par sveicieniem, viss bija tā kā tam bija jābūt. Ak jā, man palika 17 filozofijas stundā un dienu iesāku ar ķīniešu valodu uz skaļāko austiņās klausoties kaut kādu ķīniešu dziesmu, kura ir galīgi awesome un džinkst ausīs jau 3šo dienu. Nu tad tā. Ievēlējos ļoti daudz vēlēšanās. Es ceru, ka nav nekāda vēlēšanās limita, ja ir, laikam esmu pārsniegusi. :D Vēl man te uz galda stāv puķītes un sajūtas ir noteikti pavisam jaukas.
Izlasīju ''Sarunas ceļā'', baigi labā. Tagad es vēl jo vairāk nevaru atrasties uz vietas. Nekas, mani glābj sajūta, ka vēl tikai 2 nedēļiņas un tad uz Itāliju, ak šausmas, es tik ļoti nevaru sagaidīt! :)
No vakardienas es vairs neizmantoju liftu. Ar ziņu lasīšanu internetā iet tā pagrūtāk, nenormāli garlaicīgi. Pietiek jau ar to, ka tētis vienmēr atsūta visus ar astronomiju un Itāliju saistītos rakstus, ar to arī pietiek. Mēģināju noklausīties kaut kādu Ķīļa videovlogu, pēc 7. ''ēee'' izslēdzu, galīgi garām. Bet es nezinu, man patīk Ķīlis. Labi, kāds sakars. Ja godīgi pēdējā laikā lietas vispār ir galīgi nonsense, tāpēc dariet kaut ko, notiec kaut kas, savādāk es vairs tā nevaru dzīvot. Gribas vienkārši paņemt atvaļinājumu, ha man jau nemaz nav darba, nevaru tādu paņemt. Jā, man vajag darbu vasarai, jā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru