Rīta pusē aizvērtām acīm, šķiet, es redzēju savu istabu. Savu istabu. Kad es atvēru acis, tā palika plaša un balta, un es sapratu, ka esmu savā Taivānas istabā. Pirms mēneša es tieši tāpat pa miegam redzēju savas oranžās sienas, fonā dzirdot neizprotamas dzinēja skaņas, pasažierus un garām skrienošas stjuartes. Kopš es atlidoju, laiks turpina lidot un, gribot negribot paņem mani sev līdzi , kā jau mūs visus.
Un tā nu viss ir izmainījies, bet es esmu pieradusi. Modinātājs skan 8:30, nevis 6:00, mana pirmā stunda ir peldēšana, nevis, piemēram, matemātika.. līdz skolai es varu nokļūt 15, nevis 40 minūtēs.. vai arī nesteidzīgi pastaigājoties...un tur mani negaida prezentācija par visumu kastē, 1905. gada revolūcija vai eksponentnevienādības... tur mani gaida kontroldarbs ķīniešu valodā par otro nodaļu... un mani 9 klasesbiedri, kur dzimuma proporcijas ir līdzsvarā.. vienīgi katrs nāk no savas pasaules daļas.. bet tas tā.. un tomēr mēs visi esam klase.
Šis ir pirmais un pēdējais gads, kad neesmu klases bildē. Hmm.. dīvaini, man noteikti ir jāuztaisa klases bilde arī šeit.
***
Tātad, es jau teicu, ka nav ne jausmas, kā izvērtīsies brīvdienas.. un kopumā jau bija jauki, ja vien tieši vienīgajās brīvdienās mūs neizdomātu apciemot taifūns. Četras brīvdienas, holidays, mēs bļaujam... jeb Moon festival.. rudens svētki, kad visi taisa bbq uz ielām, ēd moon cakes un mazus zaļus pomelo (neatceros kā viņi to sauc).. un vēro mēnesi. Piektdienu aizvadījām no skolotājas saņemot mazās mēneskūciņas un ar Kelly dodoties supermeitenīgā šopingā Shida night market. Te varot atrast visjaukākās drēbes, un par to es pārliecinājos.Tā nu arī es ieguvu uzaicinājumu uz bbq, kuru, lūdzot labo laikapstākļu dievu (es smejos, bet nebrīnītos, ja te tāds būtu) cerējām pavadīt laukā.
Tā nu mēs - Dons, Kelly, Nuri, Jonathans, Tiffany un Top (Taizeme), meitene no Asv, kas dzīvo Korejā un Anna no Vācijas.. vēlāk mums pievienojās arī melno pārītis, sapirkām veikalā visu nepieciešamo un meklējām vietu. Hehe.. te nu nākas piebilst, ka es izvēlējos kaut ko pavisam dīvainu, ko neviens negribēja pirkt (kaut kādi rozā, krāsaini zivju brīnumi, kas nemaz nav domāti bbq). / Tom - tu noteikti ļoti smietos tajā brīdī! :D
Tad vēl atradu seven11 (kas te ir uz katra stūra, un es ļoti nezinu kāpēc es cenšos neapmeklēt šo ciparkiosku) supergaršīgu mokas kafiju šampūna pudelē. Nopietni - izskatās pēc šampūna! Bet tas tā - tātad... tagad seko kārtējā piedzīvojumu daļa.. Pirms satikām visus, mums virs galvas pavisam zemu lidoja neskaitāmas lidmašīnas, man patīk tā sajūta.
Kaut kā dzirdēju, ka..''Mēness festivāla laikā varat taisīt bbq dajebkur..'' Nekā. Tā nu apstājāmies kādā klusā vietā pie upes.. iekārtojāmies.. izcēlām visu bagātību sporta laukumā pie soliņa.. un sākām kurināt vienreizējos grillus. Uzsveru - vienreizējos. Ne velti šim vārdam ir divas nozīmes. Vienreizējs savā vienreizībā. Nedaudz smidzina... un kādu stundu mēģinam tikt pie uguns... tā nu puiši centīgi centās vicināt kartonu, lai radītu vēju (uzreiz atceros kā to darīja Agnese pagājušovasar Tallinā, heh)... bet aizdedzināt izdevās tikai tad, kad to darīja melnais. (es neesmu rasistiska, es tiešām nezinu kā viņu sauc). Bez komentāriem.
Kad uguntiņas sāka vizuļot.. un parādījās cerības.. atnāca kāds taivānietis un aizdzina mūs prom. Nebūs jums.. te nedrīkstot! Vēl viena patiesība par taivāniešiem - nekad neticiet viņu izteikumiem par laiku, ja jums saka, ka līdz tuvākai vietai jāiet 10-15 min, tad droši varat rēķināties ar stundas pastaigu. Un tā notika. Arī, kad jābrauc ar autobusu tikai 5 minūtes, bet tu jau brauc 15, tas ir normāli.
Es nebiju no izsalkušajiem un tiem, kam jānes karsts grills... un ceļš bija smieklīgs... pavisam pārguruši un smejoties, ka šis nav nekāds mēness festivāls, bet gan maratons, nonācām līdz tiltam, kur varam cept mūsu ēdienu.. apkārt bija ļoooti daudz cilvēku - visi sēž uz zemes un cep visdažādākos brīnumus. Parādījās atmosfēra un vairāki draudzīgi tavānieši, kas atdeva mums savus grillus, jo mūsējie bija slapji un vienreizēji. Nolīst lietiņš, apkārt sprakšķ brīnumsvecītes un mazi salūtiņi, mēs ar Jonathanu ieņemam labāko ēšanas vietu, kamēr citi atverās sarunās. Mēs atnācām ēst! Nogaršojām arī manus mīļos zivju nieciņus, kas, būsim atklāti, tiešām nebija garšīgi... tā bija priekšpēdējā lieta, kuru cepām... nu ziniet pēdējā bija kukurūzas vāles un kaut kādi kartupeļi, kas nav nomizoti un nekad neuzcepsies. Mēs - šefpavāri haha.
Bbq mēģinājums nr.1
Sapratām, ka taisīt bbq ir sviests.. vieglāk ir aiziet uz seven11 un nopirkt hotdogu, bet process, mīļie, process! Mēnestiņ, kur tu esi? Paslēpies kaut kur taifūna mākoņos... nekas, brīvdienas turpinās! Šausmīgi daudz joku nāca vaļā, jā, daudz sarkasmjoku!
_____________
Piektdiena - šī bija skaista piektdiena, kad lieliski nostrādā spontanitāte. Tikko pamodusies un sapratusi, ka ārā neprātīgi līst, es atceros, ka mēs taču dzīvojam tikai vienreiz, un aiziet! - dodamies uz Yehliu. Atkal gandrīz mūsu Wulai kompānija - es, Nuri, Kelly un Dons, kas paņēmies kādu ārzemju meiteni, šoreiz Annu no vakardienas bbq. Pārējie ir mīkstie, kas baidās no lietus.
Tātad.. Yehliu ir vieta pie okeāna, kur ir skaists geoparks ar ļoti interesantām akmens skulptūrām un apskalotiem akmeņiem, kas varbūt nedaudz atgādina Siguldas alas. Tiešām burvīga vieta! Pagaidām iespaidīgākais kamēr esmu šeit.
Nokļūšana - apmēram stundas brauciems ar vilcienu+autobusu, ieturu ātro maltīti - pavisam amerikāniskas zemesriekstu sviesta maizītes un banānu... jā, man pārāk bieži gribas vienkārši banānu.. es kaut kur dzirdēju, ka tas ir vīrišķīgs auglis, varbūt man vienkārši pietrūkst vīrieša. Un nevis varbūt, bet jāāāāa!!
Protams, ka sāk līt... bet tas nemaz mums neaizliedza baudīt mirkli... tas pat tieši palīdzēja. Taifūns, jūs sakat? Mēs ar Kelliju noteikti to izbaudījām, smejoties kā mūs pārņem lietus.. lietussargs nepalīdz.. bet mēs smejamies, jo visi smaida un smejās - MĒS ESAM PIE OKEĀNA! Un sajūtas bija baigās.. vētra un okeāns.. kā viļņi atsitas pret krastu un ar kādu spēku šļakstās ūdens.. to nevar aprakstīt. Vieta ļoti skaista.. jūties mazliet kā nekurienē... vienmēr ir gribējies pabūt nekurienē, kādā pasaules maliņā, vientuļā salā..
Diemžēl, lietus bija tiesām TIK stiprs, ka neizstaigājām visu, un tāpēc man gribas atgriezties.. bijām caurmērā slapji, savu kleitu varēju izžnaugt kā lupatu, ha.. un tad mēs atkal smējāmies.°
.jpg)
Ahh.. tik skaisti, ka gribas ielikt miljons bildes!
Šī noteikti bija mana mīļākā brīvdiena. Protams, ka tā ir kārtējā likteņa ironija, ka taifūns atnāk manās vienīgajās semestra brīvdienās .. un nesanāk nekāds sun moon lake, bet nekas.. vienmēr var padarīt dienu priecīgu, vai ne? :)
Tad devāmies uz Keelung (iepriekšējās nedēļas vilciena nepareizais maršruts haha), kur ir diezgan paliels Nightmarket. Tur nobaudam - apceptu olu ar jūras brīnumiem, saldā kartupeļa pankūku (garšīga, starp citu), krabju rīsus, karija nūdeles, ļoti garšīgas apceptas vistiņas.. nu tāda nu te ir tā rosība naktstirgū! :)
Atpakaļceļa vilciens iemidzināja... un pārradāmies jau pavisam vēlu, noguruši, bet tas man netraucē izdarīt kaut ko bezjēgā stulbu. "Ines, lūdzu iemācies, ja esi pārgurusi, vienkārši iekrist gultā un aizmigt, paldies!'' Bet nē... kāpēc gan neizdzert uz nakti superstipru kafiju,lai izpildītu eksponenvienādojumus? Jā... enerģijas jau bija daudz, bet galva nebija gatava nekādām matemātiskām darbībām.. tā nu es visu nakti nevarēju aizmigt, pusmiegā murgojot kaut ko par ķīniešu valodu, sabrukušu māju ar vecām kartēm un planētu modeļiem, sirsniņai strauji pukstot. Tas bija maksimāli dīvaini. Nekad tā nedariet! Vismaz šoreiz es klausīšu pati sevi!
***
Sestdienu es varu droši aizmirst. Visu dienu līst un taifūno. Vienā teikumā - es pildīju matemātiku, norunāju gandrīz 2 h ar Sidnijas māsu par visu un neko, gulēju, atcerējos, kas ir seriāli un mūzika, čīkstēju pa skaipu un dusmojos uz taifūnu. Tā lūk. Tad es pārēdos mooncakes... jo kad tev tāpat vien, jo ir svētki, atnes kaudzi ēdienu... tad jā, viss, ko tu dari mājās, ir ēd, haha.
***
Svētdiena jauki aizvadīta pilsētā, atrodot viss pa 39 nt$ veikalu.. meklējot Taivānas grāmatu, kuras man vēl joprojām nav, gatavojot brīnumus virtuvē un saprotot, ka dažreiz tiešām gandrīz viss ar aso mērci garšo tīri labi. (paldies, mīļais) Un vakarā atkal meklēju sev piedzīvojumus. Ar Kelliju dodamies Guting riverside park meklējumus, nokļūšana līdz skolai pa nezināmu ceļu ar riteni bija smieklīga... tad satiku Kelliju n Nidhi.. un nekādīgi nevarējām atrast parku.. līdz parks atrada mūs, haha. Tā nu atklājām vēl vienu skaistu vietu, kuru noteikti iesvētīsim arī dienas gaismā.. lieliska vieta, lai pabraukātu ar riteni, bet vakaros dotos romantiskās pastaigās laternu gaismā.
***
Es parasti nerakstu par skolu, bet es apsolos, ka es drīzumā padalīšos arī ar hieroglifu brīnumiem, kas tur top.. bet gadījās tiešām smieklīga situācija. Katru dienu mēs stundās daudz smaidām un smejamies, jo tas, kā skolotāja pasniedz stundas, ir neaprakstāmi lieliski, man tiešām viņa ļoti patīk!. Tā nu mēs mācījāmies kā pateikt, ko tu gribi. Un skolotāja mums jautā: ''Ko jūs gribat? Tā patiešām..'' Un te nu nāk vaļā - kāds grib alu, kāds grib mašīnu, kāds grib bērnu aukli (?).. bet es.. prātoju, ko gan gribu es?
我
***
Mani gaida vakariņas ar cilvēku, kuru satiku pirmajā nedēļā. Lai aprunātos, ko esam izdarījuši pa šo laiku un ko laiks ir izdarījis ar mums. :) Patiesībā, lai nobaudītu Taivānas virtuvi, jo tikai paši šejienieši zin labākos spotus. (vietas) Nobaudīts - supergaršīga vistiņa, bambusi, kurus nekad nenobaudīsiet mūsu zemē, tofu un cepti rīsi ar dārzenīšiem, un alus.. jām ... aimirstam studentu dzīvi un nedaudz palutinām sevi... bet man tiešām neaprakstāmi ļoti pietrūkst svaigu dārzeņu! (un dakša)
Tad pabiju kādā tiešām naksnīgi skaistā vietiņā. Un.. starp citu, es nekad neesmu jūsmojusi par mašīnām, bet rolleri ir kaut kas vienreizējs (pareizajā vārda nozīmē)... vismaz šeit. Me gusta muchisimo! ... jā, es atkārtoju spāņu valodu, man ir pārāk daudz spāņu valodā runājošo draugu šeit,
lai laistu tādu iespēju garām..°
Tātad, par vietu - kārtējais riverside parks pie upītes..promenādīte, skaisti izgaismoti tilti, bet vēl šī vieta ir slavena ar to, ka šis ir viens no labākajiem spotiem (atvainojos - vietām), no kuras vērot jaunā gada salūtu no Taipei101. Diemžēl, šo grandiozo pasākumu es neizbaudīšu, bet, godīgi sakot, es neizsakāmi gribu Ziemassvētkus Latvijā. Kā jau vienmēr. :)
Bet, par vietu..
Ar to nu es varētu beigt... skola rit pilnā sparā, joki arī, vakar iepazinos baseinā (Dačuk, tas tiešām ir iespējams!).. vēl joprojām pārāk daudz gribu, taču šoreiz ir sajūta, ka varbūt tas tiešām ir iespējams...
Viss ir iespējams. Man dikti gribas jums uzrakstīt, es neesmu jūs aizmirsusi.. un domāju par jums!.. tik daudz skaipojusi es arī sen neesmu.... un, ja tu esi izlasījis visu šo, tad noteikti neesi aizmirsis arī par mani! :)
Bučas, gaisa bučas
Inesīte (man pietrūkst, ka es cilvēkiem esmu Inesīte)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru