Pilna mācību nedēļa skolā - pozitīva skolotāja ar lielisku humora izjūtu,jauka atmosfēra, hieroglifu kaudzes, papildnodarbības, kurās dažreiz gribas aizmigt, mājas darbi bibliotēkā, bet galvenais - cilvēki.. Tik daudz, un no kurienes tik nav satikts! Valodu mežģis. 5 valodas, draugi, es to varu!!!!!
Šī bija superintensīva nedēļa. Es esmu pārforsējusi. Sapratu tikai tagad. Visu pat nevar izstāstīt, ir vienmēr vajadzīga tāda viena atpūtas diena, parasti tā ir svētdiena, un tieši šonedēļ man tādas pietrūkst.. nu ziniet, lai sakārtotu domas, istabu, papīru kaudzes, izgulētu negulētās stundas un nedaudz pabūtu ar sevi. Šonedēļ man tādas nav, un es dodos dzīvē pa pilnu programmu, tas velk uz baigāko mācīšanos nākamnedēļ... bet es apsolu saņemties!
Tātad, sākam.
Lieliskas brīvdienas Wulai. Ļoti skaista vieta, apkārt kalni, bet tie nu ir pavisam citi kalni - zaļi jo zaļi, ūdenskritums... protams, pēc Plitvices tāds mazulis vien šķiet, bet daba, beidzot daba! Un karstums, tāds karstums - viennozīmīgi pāri 30 grādīšiem, un vasara turpinās.. kas tu tāds esi, septembri? Nebūs šogad krāsainas lapas. Būs divas vasaras pēc kārtas!
Bijām jauka kompānija- Dons, kuru iepazinu Cs, Nuri no astotā stāva (labi skan), Kelly no Salvadoras, meitene no Korejas.. un es.. smējāmies, ka mūsu kompānijā tikai trūkst kāds melnais.
Bija skaisti. Vienīgais, ko neizbaudījām, bija hot spring, bet tas citai reizei.. tad, kad ir tik karsti, nemaz negribas sēdēt karstā vannā, bet gan nobaudīt kādu cold spring, ja tāds te būtu, vai ielīst ledusskapī. Pabraucām arī ar mazo čukčukbāni (nu gluži kā Alūksnē, Dačuk, tikai šis bija ekstremālāks, ja to tā var nosaukt).
Runājot par ledusskapi.
Te ir cilvēki, kas nekad nav redzējuši sniegu (tikai ledusskapja saldētavā).. tas šķiet tik neparasti. Tad es nedaudz pārmetu sev, ka katru ziemu dusmojos uz sniegu. Ir skaisti, kad ir četri gadalaiki. Un kad es pasaku ''mīnus divdesmit'' visi domā, ka dzīvoju ziemeļpolā jeb izdzīvoju. Ziemeļu meitene.. tirpiņas pārskrien, iedomājoties šo kontrastu. Smieklīgi, jo tieši tad es būšu atpakaļ.
Ēdiens pat vairs nepārsteidz
Šie bija smieklīgi cilvēki! Tur bija viens pārģērbies čalis, kas noteikti bija gejs.. kad Nuri izgāja no veikala un pateica, ka viss ļoti skaisti, ļoti skaisti, viņš maigi noteica: ''Es esmu skaists.''
***
Tad nu bija viena skaista mājas svētdiena, kad izdomāju doties uz vietējo tirgu pēc kartupeļiem un dārzeņiem, un tā nu tapa latviešu zupa ar Taivānas piegaršu jeb, kā es to nosaucu - Latwanese soup. Izklausās pēc latvāņiem. Taivānieši plus latvieši ir latvānieši, ha.
Improvizācija, bet degustētāji teica, ka ir labi, man arī likās, ka ir labi. It tastes like Latvia, tā es viņiem teicu.
Improvizācija, bet degustētāji teica, ka ir labi, man arī likās, ka ir labi. It tastes like Latvia, tā es viņiem teicu.
Vispār jābeidz fotografēt ēdiens, nu ja, un sākas studentu režīms un taupības laiki.. un vēl trakāks gaidīšanas laiks nekā Ziemassvētkos. Jāgaida stipendija!
Vakarā ar dzīvokļa īpašnieci, viņas vīru un Sidniju (es nesaprotu vai viņa ir Sidnija vai Sindija, bet man patīk pirmais variants) uz smalku, jo smalku, nu tā man likās, restorānu, kur oficianti ir tērpušies smalkos tērpos, pasniedzot dažnedažādākos ēdienus, galds ir skaisti uzklāts un ir bail kaut ko nosmērēt. Bet irbulīši dara savu, tā es tieku pie dakšas, bet man ir savi principi - nē paldies, es varu iztikt ar diviem kociņiem. Nobaudīju gardu, jo gardu maltīti.. ja neskaita vistas kājas, nu ziniet, ar tiem trīs pirkstiem. Tas esot veselīgi sejas ādai... ha, vai tiešām? Būtu ironiksi, ja tas būtu veselīgi kāju pirkstiem. Pirmajiem trīs.
***
Visu nedēļu es mēģināju saprast savu dienas režīmu, un es nevaru, bet es pati varu koordinēt savu laiku, kas ir dikti forši, bet nedaudz grūti. Jo es gribu par daudz! Es tiešām gribu par daudz, un tad es nevaru paspēt, tāda es esmu. Bet mana diena sākas ar skaistāko mirkli pasaulē - ar Ubike līdz skolai.. un tad skaista pelde baseinā. Jā, es nopirku abonomentu, rozā cepuri un rozā peldēšanas brilles (arī peldkostīms ir rozā).. un sāku apsvērt, cik tas izskatās interesanti no malas. Ziniet, vienalga... es esmu tik laimīga, ka es varu peldēt! :) Patiesībā tas vienmēr ir bijis mans mazais sapnītis..
Jā, aktīvs dzīvesveids. Tad nodarbības, tad pusdienas.. hieroglifi nogalina, bet ir tik laba sajūta, kad atpazīsti kādu.. un vari bez problēmām uzrakstīt savu vārdu un pāris teikumus.
Pāreja uz studentu režīmu. Brokastīs putras un nopirkta lielā rīsu paka. Ziniet, te viss liekas lēts.. un tad vienā mirklī nauda vienkārši pazūd!
Te nu es peldos hieroglifos (baseinā arī), bet vakaros ir neizsakāmi jauki aiziet pavakariņot ar visdažādākajiem cilvēkiem no visas pasaules. Tā nu mēs runājam primitīvā ķīniešu valodā ar zīmju valodas palīdzību.. un notiek konkrētākā language and culture exchange. Kā mēs satikāmies? Tas bija smieklīgi. Izgājām no skolas četri cilvēki, tad pēkšņi parādījās vēl 10, un pavisam netīšām mēs jau tūlīt stāvējām aplī, nosaucot savu vārdu un valsti. Un te nu atkal var sākties mūžīgā spēle ''Kur ir Latvija?''. Atrodi mazo zaļo valstiņu milzīgajā pasaulē.
Smieklīga piebilde. Es esmu nedaudz nejauka pret amerikāņiem, un kad viens no viņiem ļoti pārliecinoši (nu kā jau viņi to dara) noteica, ka gan jau, ka varētu iepointot Latviju kartē, es izvilku telefonu ar pasaules karti ar piebildi: ''Point it!'' Viņš neko tādu negaidīja, bija diezgan pārsteigts, bet patiesām gandrīz atrada, un par to mēs pasmaidījām.
Indija, Čīle,Koreja,Meksika, Japāna,Taivāna,Holande,Salvadora,Amerika... un vēl, un vēl....
Piektdiena 13/melnā piektdiena
Nebūsim māņticīgi un dzīvosim savu dzīvi uz priekšu. Un tā nu es smējos līdz piektdiena izvērtās melna un krāsaina, es pat nezinu kā lai nosauc šo krāsu. Nedēļas nogurums dara savu.. un ar nepacietību gaidīju kad paies pēdējās skolas minūtes... tad mēs dodamies apskatīt skolas jumtu. Jā, skolā var uzskāpt uz jumta, nu es jūtos gandrīz kā pļavniekos!
Un te nu Taipeja - tagad jūs saprotat ko es domāju ar to pelēkumu, vai ne?
Šī ir piektdiena.. pēc jauka vakara pilsētā un nobaudīta garšīgākā saldējuma Taivānā (var mierīgi sacensties ar Itāliju) piedzīvojumi var sākties.
Viss, kur tu redzi mango, ir ārprātīgi garšīgs..
.. mēs dodamies uz klubu. Es nerakstīšu, nopietni nē. Bet sistēma ''maksā desmit latus un dzer ko gribi'' nav cilvēkam labvēlīga. Man nepatīk klubu mūzika, bet kāds lasa manas domas un šeku reku uzstājās latino grupa. Es nekad neesmu dejojusi latīņamerikas dejas, bet man teica, ka man labi sanāk... un tā nu es uzvarēju dejošanas konkursā. Es vēl joprojām prātoju, kā tas notika, bet dažas lietas nav lemts saprast. Man ir jāiemācās salsa!
Bija vērts mēģināt, bet vai ir vērts atkārtot?
Bet.. taksis līdz mājām maksā vienu latu!
.jpg)
***
Nākamajā rītā es sapratu, ka noteikti nav vērts atkārtot. Es jūtos pusbeigta, pusaizmigusi.. tieši tāpēc, kāpēc lai nedoties uz pludmali?
Taipei main station - briesmīgākā vieta, kur norunāt tikšanos. Tā nu es sēdējo pie šīs dīvainās strūklakas ar pīles galvu un sievietes ķermeni... kādu pusstundu es te vienkārši sēdēju un cerēju, ka starp 30428 izejām mēs beidzot satiksimies. Es nekad neaizmirsīšu šo pīli.. un tos miljons cilvēkus, kas man pagāja garām, atskatoties. Kā jau parasti - atskatoties, tikai šodien tas kaitināja, tiešām kaitināja. Kas notiek ar māklsu? Kas notiek ar pasauli? Filosofiskas pārdomas 40 minūšu garumā, pēk.
Labi. Sākšu nopietni. Mērķis - Fulong - skaistākā pludmale Ziemeļtaivānā. Satiku Hondūriešus (beidzot) un tālāk sekoja vissmieklīgākā nokļūšana pasaulē. Mēs visi no sirds ienīstam Taipei main station, jo te patiešām nevar saprast ne kur tev jāiet, ne kur tu esi, ne kur tu biji pirms piecām minūtēm. Kur ir vilciens, kur jāpērk biļete? Par laimi atrodas stacijas darbinieks, kas runā spāniski, (?) un mēs nokļūstam uz platformas. Tad mēs divas reizes iekāpām nepareizajā vilcienā. Iekāpjam vilcienā un sākam domāt, vai tas ir mūsu. Internetā rakstīts, ka, ja gribi nokļūt līdz Fulong pludmalei tad no šīs platformas kāp jebkurā vilcienā, izņemot to, kas brauc uz ''Keelung''. Pēc vienas minūtes jauka balss vilcienā saka: ''Galapunkts - Keelung''. Un es sāku smieties, jo tas tiešām bija smieklīgi. Tad mums ienāca prātā, ka laikam vainīga laika starpība.. un patiesībā melnā piektdiena notiek tieši tagad. JĀ. Arī ūdens vietā es netīšām nopirku kaut kādu sportistu dzērienu muskuļiem. Nuja. Un te nu smejoties ar Jonathanu par stulbībām, es saprotu, ka varbūt arī cilvēki no dažādiem kontinentiem var līdzīgi saprast lietas.
Bet tad mēs nonācām pludmalē un bijām laimīgākie cilvēki pasaulē. Tiešām laimīgākie! Karstums, un es jau sen sapņoju par peldi nevis hlorētā ūdenī, bet atklātā jūrā... apkārt kalni.. un es mazliet atceros Sicīliju. Var peldēt tikai ierobežotā teritorijā, bet es pat aizmirstu par savu nepatiku pret ierobežojumiem... nav jau vairs svarīgi, jo ūdens tik silts, hondūriešiem - auksts. Tāpēc es viņus apšļakstu un priecājos bez gala. Paskat, cik skaisti! Tikai labākās bildes, protams, nav pie manis!
Šie mazie minkas mūs sagaidīja pie stacijas :)
Paradīze. Diemžēl mums bija tikai 40 minūtes laika, lai izpeldētos, jo pludmale vērās ciet.. un mēs nomaldījāmies vairākas stundas.. bet kā mēs izbaudījām to laiku!! Nobaudījām kaut ko dikti garšīgu jeb Taivānas hotdogu, kā es to nosaucu. Desiņa ir nevis maizē, bet vēl vienā lielākā rīsu desiņā, garšo tiešām labi!
Vakarā jau ierastais patīkamais nogurums... tā mēs sēdējām un baudījām klusumu.. klusumu un mieru. Taipejā tādu ir grūi sajust. Debesīs ir veselas divas zvaigznes un Venera.. zvaigznes te parasti nevar redzēt. Mājupeļā gandrīz izdevās iemigt. Bet man nekad nesanāk iemigt. ''Vai tu gulēji?'' - Nē, es prātoju par lietām. Par lietām. Tāpat vien. :)
***
Un te nu mana ilgi gaidītā brīvdiena, kura atkal piepildīta mirkļiem un jauniem iespaidiem!Bet varbūt tiešām vajag pagulēt? Nē, brīvdienas ir jābauda! Dodos uz otru Taipejas galu - Tamsui. Kaitina metro, jākratās aptuveni stunda un jāgrūstās starp cilvēku bariem. Brīvdiena. Visiem gribas prieciņu. Tamsei jau sen ir manā prātā, un te nu es esmu - satieku Tifāniju un Linsiju, kuras satiku pirms došanās uz Taivānu. Tik jauki viņas atkal redzēt! Mums pievienosies apmaiņas studenti itāļi no viņu universitātes, un pirmo reizi mūžā mani tas apbēdina. Varbūt nogurums vainīgs, es nezinu, varbūt mani sāk kaitināt cilvēki, īpaši jau itāļu nespēja ierasties laikā un kafijas pauze katras piecas minūtes, kā arī doma, ka maltīte ir svarīgākā dienas sastāvdaļa, bet es biju maksimāli sarkastiska. Bija arī viens vācietis. Kā man patīkas spēlēties ar stereotipiem! Bija smieklīgi, varbūt biju mazliet nejauka, bet jauki nejauka, ja jūs zināt, ko es domāju. :) Jo tas, kas mums ir 16:00, itāļiem ir ātrākais 16:15.
Kad veiksmīgi bijām atradušas ēdošos itāļus, devāmies pastaigā. Jā - šodien apmācies, bet skaisti jau te ir. Jau braucot ar metro vēroju kalnus, kas pavadīja mani visu ceļu. Ļoti skaista promenāde, uz ielām pārdod bezgala daudz taivāniešu gardumus... bet otrā krastā - Bali, kur visā krasta garumā cilvēki braukā ar riteņiem, bauda skatu sēžot pie upes, kuras krastā aug mangrovju koki. Līdz pašiem mežiem netikām. Tā nu ar kuģīti pārbraucām pāri upei.. Skaisti, es te noteikti nāktu bieži, ja dzīvotu tuvāk. Noīrējām riteni ar četriem sēdekļiem, veselus 3... un smiedamies mināmies pa ceļu, sacenšoties viens ar otru un cenšoties neuzbraukt kādam virsū.
Lynnsey and Tiffany :)
Pielāgojos :)
Aziātiem gribas fotogrāfēt katru stūri un fotogrāfēties katrā stūrī, starp citu. Picture time!! es dzirdu katras piecas minūtes.
Parasti te cilvēki gaida saulrietu, bet šodien ir mākoņi.. tāpēc mēs vienkārši sagaidām tumsu, kad viss izgaismojas skaistām gaismiņām, lampiņām.. skan ķīniešu instrumentālās melodijas un parādās tā skaistā vakara atmosfēra. Tad mazliet jūties kā kaut kādā Spānijas kūrortā, es nezinu kāpēc.
Devāmies arī uz Fisherman's wharf. Ļoti skaista vieta, īpaši tumsā. Nu te nu patiešām izskatās kā kādā Spānijas kūrortā. Restorāniņi, mazi kuģīši piestātnē. Ja neesi students, bet gan bagāts tūrists, vari uzbraukt tornītī, pamielot actiņas un pabaudīt skatu, bet, šķiet, ka nav jēgas maksāt tik pat cik, lai uzbrauktu Taipei101. Ja neesi vientuļš, tad šī ir vieta tieši priekš tevis. Couple bridge! Tilts ļoti skaisti izgaismots, gluži kā mūzu dzelzceļnieks.
Couple bridge... es skumji prātoju. Mīļum!!!! Kāpēc mēs esam tik tālu? Tad nu es šķērsoju tiltu ar baru itāļiem, miesās pārāk milzīgu vācieti, no kura labāk drošībai turēties pa gabalu un divām jautrām taivānietēm, kas dzied: ''Gonxi,gonxi...'' jaunā gada ķīniešu dziesmiņu. Kāpēc ne?
Mīļais, kāpēc tu neesi tilta otrajā pusē?
***
Milzīgais nogurums turās, un sākas jauna nedēļa. Pirmais tests.. viss atkal ieiet ritmā, un ir taču tik interesanti! Vienīgais, kas mani apbēdina ir eksponentvienādojumi, kurus es 12 naktī no miljonsslaidu prezentācijas pavisam nevaru saprast. Bet man ir labākie klasesbiedri pasaulē! Draugi, pietrūkstat, mīļie, ļoti pietrūkstat, un es jūs tā samīļošu, kad atbraukšu! :))
Trīs dieniņas.. un tad jau četras brīvdienas! Vienīgās brīvdienas šajā semestrī, ir jātripo! Nav ne jausmas kā tās izvērtīsies, bet būs interesanti. Es vakar tiešām sajusmā gandrīz dejoju, kad uzzināju par stipendijas tuvošanos. Gaidām trako trešdienu (gluži kā mego), kad beidzot dabūsim stipendiju! Tad noteikti es nopirkšu īstu pienu, kartupeļus, gardumus.. kādu lētu skaistu drēbi nakts tirgū.. un priecāšos. Es arī tagad priecājos. Bet mēdz teikt, ka priecīgs cilvēks ar naudu paliekot vēl priecīgaks. Stulbas muļķības, bet stulba patiesība.
Bučas un apskāvieni!
穆
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru