Ir svētdiena, un kamēr skola vēl nav pavisam galā, viss notiek termiņos.
Ir Saulgrieži, un kamēr Saule un Pasaule griežas, viss vienkārši notiek.
Man ir bail no apstāšanās.
Nesen pārāk intensīvi domājot par dzīvi, es sapratu, ka "viss sākas ar A un ..." (to vēlāk)
Respektīvi A vietā var likt ļoti daudz dažādas lietas.
Akadēmiskais virziens
Alfabēts
Aicinājums
Atbildība
Alkohols
Atvadas
Alga
Acis
..
un vēl daudz kas cits, protams, tam šobrīd nav nekādas nozīmes, bet tas būs svarīgi mazliet vēlāk.
Šobrīd mani dzīves A gaida visus pārējos burtus, un man šķiet, ka taps stāsts.
"Ines, tev ir jāraksta stāsti" vēl joprojām sēž kaut kur zemapziņā. Hmm, tas bija vienpadsmitajā klasē. Un varbūt arī. Uz pārdzīvojumu pamata taču rakstās labi, ne? Vajag tikai atrast pāris dienas miera.. Un tad sanāks tik jauki kā Renāra Kaupera "Alfabētā".
Neskaitu dienas, bet svārkus. Man ir parādījušies atbalstītāji, un domāju, ka tas būs kāda raksta vērts! :)
Līgo. Jāņi.
Rīga. Lauki.
Nezinu, kur ir labāk, bet galvenais, lai ir miers.
Pie dabas, loģiski, ka ir labāk.
Vēl pāris dienas, Ines, un pirmais studiju gads būs cauri! :)
Viss patiesībā ir diezgan labi.
Baseina sezona atklāta, ezera sezona arī.
Tāpat arī ir kaut kas uzgleznots.
Sāpīgi skaistais pavasaris iedūrās un pazuda, un nekam vairs nav nozīmes.
Tikai tam, kas ir priekšā.
Bet no atmiņām jau neaizbēgsi! Tāpēc jāturpina tās veidot!
Man ir bail apstāties un man ir bail skriet, nesen man par to atgādināja ceļu policisti, kad pārgāju sarkano gaismu. Nav jāskrien!
Neko jau pagaidām es vēl negribu teikt..
Es gribu atpūsties!
Bet nekad - apstāties.
Tad nu lai skaisti svētki! Nezinu, kā sanāks ar vainagu, bet esmu jau tādu sev nodrošinājusi.. hmm, vai arī prātoju par jaunām krāsām savos matos?
-Adios, uz brīdi
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru