blondīnes dienasgrāmata3

Tāda te gadās laiku pa laiciņam, bet reti. Kad galvā vairāk nekā vajag un pietrūkst vietas prātīgai informācijai.
Smieklīgi. Man no visas sirds nepatika ne pagājušā gada pēdējā diena, ne arī īpaši pirmā. Un nekad tā īsti nav patikusi ne viena, ne otra. Interesantākais brīdis bija, braucot 30 minūtes līdz centram runāt ar ''ziemassvētku vecīti'', es esot viņu pārsteigusi, bet tā jau arī jābūt. Brīnumu laiks.

Sviests. Es nezinu.. es vienkārši neesmu tas cilvēks, kas uzskata, ka jābūt kaut kādam kalendāram apliecinājumam, lai kaut ko sāktu vai beigtu. Tas nav atkarīgs no tā. Bet var, protams, izmantot kā iemeslu, ja baigi gribas.
Pavasarī gan ir kaut kāda atmoda. Vismaz man.

Šogad vēl nav rakstīts.
Bet, ziniet, šogad, man šķiet, ka būs jāraksta daudz. Ne gluži šeit. Bet kaut kur. Slinkums man bija kārtot gan drēbes, gan mantas, gan fotogrāfijas, tāpēc es pieķēros dzejai. ''Ak, jā, es rakstīju. Īpaši jau pavasarī, vasarā un Taivānā.'' Ziemā es zīmēju.
Ir, ziniet kā, apmēram skaidrs, kas tagad notiks, un, pie velna, no janvāra un februāra es parasti neatceros neko, cik tie ļoti ir tādi nekādi! sdfghj
Es centīšos, lai tā nav!
Es nezinu, kā ir sēdēt mājās un arī ne tik ļoti, kā būs sēdēt skolā. Bet uz vietas gan nebūšu, varbūt fiziski, bet diez vai garīgi. Es jau tagad domāju, drīz saņemšos.. un tad būs jādara.

Tagad vēl var atpūsties, jo drīz vairs nevarēs. Nedrīkst arī vairs tik daudz saldumus ēst, jau 3 nedēļas es pārtieku no pasaulē labākā ēdiena. Latviešu. Es guļu ļoooti daudz, jau sen vairs nedrīkst novelt vainu uz stundu pāreju!! Sāksies tumsas vakari, sveču gaismas, miljons tējas un burtu kaudzes. Izskatīsies tā:

Ļoti garšo mandarīni, no piparkūkām gan jau mazliet slikti, bet ēdu tāpat. Tagad ir pat tādas piparkūkas, kurām klāt ir mērcīte.

Nav arī būts veikalā, kur visi cipari palikušies lielāki. Ko tur darīt? Jau sen kā neko vairs nevajag..

Nav grūti pierast pie tādas dzīves, ir grūti aizmirst iepriekšējo. Tos piedzīvojumus...
Jāprāto par jauniem. Vispār var jau apmeklēt sabiedriskas aktivitātes arī šeit. Es nerunāju par Džastu, kur uzsmaida bārmeņiem, lai dabūtu negaršīgus padzērienus, bet kaut ko citu.
Kaut kā jau palēnām jāsaprot, kur iestāties.

Riebjas bikses. Man ir 4 bikses, no kurām es nēsāju varbūt 2, un 16 svārki. Vairāki siltie džemperi un kādas 20 kleitas. ''Domā, kur tu dzīvo, Ines!''

6. janvāris - astronomija, es ierakstīju savā neredzamajā plānotājā (un šeit). Vajag plānotāju? Valterā un Rapā ir ārprātīgi skaisti! Vajag astronomiju! Jauki sen tur nav būts, jāaiziet paskatīties.
Vakar es pabeidzu tās divas rindiņas, kuras vasarā skricelēju.

Vai redzi, cik skaisti mirdz debesīs zvaigznes?
Vai vari mazliet pie tām mani aiznest?
Vai nocelt tās lejā, lai tās kļūtu lielas
Un spožas kā laternas pilsētas ielās.

Vai vari to Mēnesi pastumt mazliet
Saulei priekšā, lai gaišs nepaliek.
Vai izslēgt pavisam, lai neredz neko
Lai pilsētu tumsa aizēno..

Vai mākoņus redzi, kas Debesis aplenc?
Tie pelēki, drūmi kā pazemes akmens.
Vai vari tos izkliedēt un nomest lejā?
Lai pārvēršas tie baltā, sniegotā ceļā.

Vai Debesu plašumu vari tur atstāt?

Un putniem, kas brīvi, tālumā pamāt..
Mēs paņemtu visu, ja zinātu kā.
Šai Visumā nepieder mums it nekā.

***
Starp citu, jūs varat paskaidrot, kāpēc burti izskatās labāk slīprakstā. Uzreiz pat izklausās mazliet nopietnāk un nozīmīgāk lasot, ne?

Heh. Man gribas uz karnevālu un skaisti būtu atkal nokļūt šogad Venēcijā. Es to te tā pieminu, tāpat vien, ja nu pēkšņi dīvaini gadās. Hmm.. varbūt jātaisa tas plakāts, kuru taisīju kaut kad sen atpakaļ? Tagad ir tāda sajūta, ka atkal atbildīgais gads (tāpat kā 9. klasē), bet mazliet vienalga ir šausmas cik ļoti. Tas tikai tāpēc, ka ir naids pret pastāvošo sistēmu, nevienam nekad nav patikuši ierobežojumi, bet citiem - tie, kuri iziet ārpus rāmjiem (pat labā nozīmē). Labā nozīmē pat nepatīk vēl vairāk.

Jo mazāk citiem stāstīsim, jo labāk. Karnevāls notiek visu laiku. Cilvēki maskās, tēlo bez apstājas. Izpatīk un paši neapzinās savus sarkasma apjomus. Bet ir gaumīgs sarkasms. Absolūti rets. Nu tad tā. Es iesoļoju 2014. gada karnevālā, tēlošu Inesi. Aii, nav jau jātēlo. Izrādās kādam tīri labi patiksi, kāds esi. :) Daudziem nē, bet vai tad vajag daudz?? Galvenais, lai viss pa īstam!
Dzīvojam jau pa īstam. Ja gribas kaut ko citu pamēģināt, paspēlējiet datorspēles.

2013., tu biji skaists! Pavērsnienīgs! Hmm.. katrs gads kļūst aizvien interesantāks.. bet tā jau vienmēr būs.. kamēr mēs paši tādi būsim. Lai izdodas katram, ko sirsniņai gribas! :)
Nepazaudējiet sevi, lai arī cik tā OneRepublic dziesmiņa nebūtu lipīga, patiesībā man tā atgādina Taivānu vairāk kā jebko..

Ziema nav ziema. Gribas sniegu nedaudz un daudz.