.

.

trešdiena, 2013. gada 20. marts

Pavasara laime!

Priecīgu laimes dienu! Jā, noteikti, kā jau visi šodien sastaptie cilvēki (izņemot filosofijas skolotāju, kurš par laimi to zināja) tu nesaproti par ko ir runa..

ANO Ģenerālā asambleja ieviesusi Starptautisko laimes dienu, ko atzīmē 20.martā. Ideju par šādas dienas ieviešanu ierosinājusi Butānas karaliste un vienbalsīgi atbalstījušas visas 193 ANO dalībvalstis.

 Paldies Butāna! Ir vajadzīga tāda viena diena, lai oficiāli justos laimīgam! Tad šodien par laimi, jo tā jau ir tā fantastiskā lietiņa, kuru visu dzīvi kā mazi Sprīdīši meklējam.
Naivi pasakot: ''Bet es tikai gribu būt laimīgs...'' pavisam vienkārši. Tāpēc šodien par laimi! Kaut vai iedzeriet par laimi! Nē, nedzeriet par laimi. Vispār nedzeriet. Alkohols ir nelaime, noskatoties "Lidotāju'' uznāca domu virpulis, atcerējos ''Vīna un rožu dienas''. Lieliska grāmata. Un atcerējos, cik labi ir justies brīvam, būt brīvam. Jo tu esi tu, un tu esi laimīgs.

Un mana melnā strīpa - šī nedēļa, kad ar mani notika mistiski daudz nejaušu un pavisam nejauku nieciņu.. tagad šķiet smieklīga. Visas nelaimes apstājās brīdī, kad ielu šķērsoja melns kaķis. Lūk jums dzīves ironija! Un jebkuras problēmas es kopš šīs dienas risinu ar smaidu.. tā nu es ar Lmt veikala vīrieti pārsmējos!
''Bet tu nedrīksti parakstīt līgumu, jo tev nav 18!
Un tad mana izmisusī mazās meitenes balstiņa (tie, kuri zina kāda) : ''Bet man pēc 3 dienām paliksies!''
Maza, laimīga blondīne. Tā viņš droši vien nodomāja.

Es sajūtu tos mazos dzīves prieciņus, jo zinu, ka tūlīt jau jādodas ceļā. Atkal neticu ka tā, bet bezgala priecājos. Man patīk. Man patīk ceļot, man gribas doties, bet arī palikt. hmm Tāpēc es priecājos. Sajutos kā Sicīlijā, atverot Greennice dzērienu, kurš garšo pēc jasmīniem. Es iedzēru un iesaucos ''Nice!'' Nobildējos Rimi ar lielāko kaķi pasaulē. Skatos debesīs. Pat sniegs ir priecīgs šajā pavasara dienā - balts, tātad izstaro prieka hormonus. Laimes hormonus!

Runājot par pavasari, šodien oficiāli 13:02 tāds ir iestājies. Es pat paskatījos pulkstenī. Un bija. Bija. Nu tā lūk. Jāatzīst, kad es esmu parāk priecīga, ir grūti uzrakstīt. Jebko. Tāpēc jāķeras klāt ķīniešu runas rakstīšanai. Man pat tas liekas uzjautrinoši.

Laimīgu laimes dienu! :))))))

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru