Ne visu var ierāmēt, gandrīz neko. Tad nu veiksmi tālāk tiem, kas domā, ka visam ir savi standarti. Nu nav. Formalitātes! Man riebjas formalitātes. Te nav runa par normām vai elementāru pieklājību, manierēm un uzvedību. Te ir runa par to, ka dažreiz pastāv vairāk nekā viens variants.
Paraugi, testi, ierobežojums - muļķības. Un tā mūs iemāca domāt šauri. Gaidīt, kad viss tiks parādīts, nevis iet pašam paskatīties, pārbaudīt, ka varbūt nav īsti tā, kā visi saka. Piemēram, skola. Sviests. Varbūt mani kaitina matemātika tieši tāpēc, ka patiesībā līdz tam rezultātam var tikt vēl pa vismaz 3844 ceļiem, bet, ja tu neej pa to ''pareizo'' - viss, tu dari nepareizi.
Citādāk nevis nepareizi!
Te viens piemērs no dzīves: Piegāju pie Alisītes kamēr viņa krāso uzdevumu grāmatiņu. Uzdevumā teikts: ''Izkrāso burtus sarkanus, bet ciparus zilus!'' Skatos, ka Alisīte visu izkrāsojusi krāsainu. Jautāju, kāpēc tā.. un atskan atbilde: ''Es zinu, ka jākrāso burti sarkani, bet cipari zili, bet es negribu! Es gribu dažādās krāsās! Kāpēc jākrāso tikai divās?''
Tas bija tāds.. jā, kāpēc? Un ko teiktu skolā? - Ka bērns nesaprot, ka nav izpildījis uzdevumu pareizi. Un te nu es kārtējo reizi saprotu - ja es nedarīšu dzīvē neko radošu, ja man nevajadzēs nemitīgi kaut ko pašai izdomāt, radīt un variēt... tās būs beigas. Nopietnu seju doties pretī dzīvei, alkt pēc naudas, papīru kaudzēm, etiķetes, augstākās sabiedrības un nebūt pašai? Nē, paldies. Solīdas žaketes un klasiski svārki ne augstāki kā nedaudz virs celim nav priekš manis.
Man, protams, patīk inteliģenti cilvēki, ar citiem ir vispār grūti parunāt, bet tie, kas vienmēr ir ar smaidu, prieku un pozitīvām idejām. Gudriem un radošiem cilvēkiem parasti arī ir tā labākā humora izjūta. Smieklīga, nevis jēla.
***
Esmu nedaudz aizmirsusi, kas ir atpūta. Tāpēc pēc divām nedēļiņām mani gaida Londona un pilngadība. Pilngadība Londonā. Pa nopietno - es smejos. Jo arī 18 gados es turpināšu priecāties kā maza meitene, kad mirdz acis par priecīgiem sīkumiem un mīlēšu visas varavīksnes krāsas! Projektiņi. Es negribu kaut ko gaidīt, bet man liekas, ka kaut kas jauks sagaida... :)
Jāpalūkojas apkārt rāmjiem. Arī gleznas bieži vien ir grūti tajos iedabūt. Ainavas grib lauzties ārā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru