Šīs dažas dienas Latvijas sniegotajos ziemeļos, pēc 10 karstām, burvīgām, neaizmirstām un labā ziņā dīvainām dienām Sicīlijā, ir pārsteidzoši jaukas. Ļoti jaukas. Patiesībā gandrīz pilnīgi viss (pat ieskaitot sniegu) man liek smaidīt un priecāties. Brīvlaiks. Tas jau tā, ka esmu jau atpūtusies un mierīgi varētu kaut ko darīt, hmm ko es tāpat nedaru. Kontrasts. Ar mani vispār nav vienā laikā notikušas tik daudz random lietas kā šajās 10 dienās, noteikti, jā. Un tieši tāpēc es varētu par šo visu uzrakstīt varbūt pat grāmatu. Kaut gan man ir tik ļoti jau apnicis stāstīt, ka es pasaku, ka man vienkārši gāja lieliski, bet visi jau grib dzirdēt kaut kādu stāstu. Protams.
''Kur nākamais ceļojums?'' jautāja ome.
''Nezinu, varbūt uz skolu''.... jā, es neatceros, kad es pēdējo reizi biju skolā..
Pamazām mēģinu atradināties no visādiem itāļu ieradumiem - smieklīgiem izteicieniem, vakariņu ēšanas 9 vakarā un makaroniem. Man pavisam noteikti pietrūkst tās karstās saules un peldēšanas perfekti zilajā jūras ūdenī, varbūt ne tik ļoti tie interesantie nejauši satiktie un noteikti ļoti mulsinošie cilvēki. Varbūt mazliet tās mazās espresso tasītes, kad uznāk miegs. Jo miegs nāk ļoti daudz, laikam ziema. Kāda ziema? Ir rudens. Man vispār nav bijis rudens, nu labi mazliet, tad bija vasara un tagad uzreiz ziema.Nu tā nedara!! :D
Hmm un rīt izrādās jau sākas novembris.
Hmm un rīt izrādās jau sākas novembris.
Patiesībā mājās ir ļoti jauki. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru