.

.

sestdiena, 2012. gada 13. oktobris

UN VĒL VAIRĀK



Kur paliek laiks? Es nezinu. Es vispār esmu palaidusi garām to brīdi, kad pēkšņi no pilnīgas atpūtas ir kaut kas jāsāk darīt. Un tad vēl to brīdi, kad palika ārprātīgi auksti. Tikko vēl es staigāju svārciņos un kleitiņās, šodien es uzvilku ziemas zābakus. Hmmm.... mans ģeniālais blondīnes atklājums ir tāds, ka, ja apģērbjas tiešām silti, tad nemaz nav tik auksti. Da labi, siltas drēbes tāpat nekam neder.. bikses vispār ir stulbas. :)))

Ok, es ņemu atpakaļ visādus savus teiktos vārdus. Esmu tik ļoti nogurusi no itāļiem, bet tajā pašā laikā esmu arī sajūsmā. Ir tik grūti domāt par to, vai tam otram cilvēkam viss ir labi, plānot laiku, domāt ko, kāpēc, kur, kad... var diezgan sajukt prātā. Bet Francesca.. Francesca ir vienkārši kaut kāda itāļu es, mums ir tik daudz par ko runāt. Ceļotāja un ārprātīgi mīļa. Vienu dienu pilnībā sajukām prātā un uzfilmējām kaudzi ar video, kur dziedam itāļu un spāņu dziesmas, arī bermudu divstūri un dejojām gangam style. Every day normal stuff.
Šausmīgi daudz mīļu un sirdi iepriecinošu sīkumiņu, krāsaini makaroni, pašas gleznota Rīgas glezniņa, kuru viņai uzdāvināju, daudz konfektes, smiekli.. un jā, Rīga ir skaista, tik ļoti skaista. Es cenšos uz visu skatīties viņas acīm, tā it kā es to nekad nebūtu redzējusi.. un tad es ieraugu apmēram miljons reizes vairāk nekā katru dienu. Tad es kaut ko ieraugu..

Paskat tik, es trešdien braucu prom.. hmm es pat nemāku atbildēt uz jautājumu, ko es tur darīšu. Es vienkārši zinu, ka es gribu. Bet es vispār neticu, vispār. Man nav laika ne domāt, ne sakrāmēt mantas. Mani vienkārši priecē tas fakts - doties. Un tie pāri 20 grādiem, kas tagad ir Sicīlijā. Skola. Nu labi, ko tur? Laikam jāizdara visādi nieciņi un jādabū kaut kādi cipariņi. Un vēl, tieši tāpat kā pirms gada, ir jāaizbrauc uz Siguldu.

Un tad man šķiet, ka varbūt esmu izdarījusi jau diezgan daudz. Bet nekad jau vispār nevar apstāties. Ja es nedarītu, nekas jau nemaz nebūtu. Ja es šovasar nebūtu Igaunijā, es nebrauktu uz Sicīliju. Ja es nebraukšu uz Sicīliju, tad... kaut kādas durvis noteikti atkal aizvērsies ciet. Vispār nekas nenotiek tāpat vien.

Patiesībā, ja man būtu izvēle, es tagad vienkārši ietu gulēt. Visa vienkārši ir pārāk daudz. Forši, būs vēl vairāk! :)


2 komentāri:

  1. "Bet nekad jau vispār nevar apstāties. Ja es nedarītu, nekas jau nemaz nebūtu."
    Pilnīgi piekrītu! :) Tik uz priekšu un jauku ceļojumu! :)

    AtbildētDzēst
  2. Jā,tā patiešām ir! :)
    paldies :*

    AtbildētDzēst