.

.

pirmdiena, 2012. gada 30. jūlijs

cīnītājs

''Nu kaut kas iekšā saka, ka vienkārši vajag!''

Tartu noteikti ir vēl viens šīs vasaras prieciņš. Un tagad es vienkārši nespēju apslēpt savu mīlestību pret ārzemniekiem.. tik jauki, tā bija gan pieredze, labi pavadīts laiks un šādas tādas ieceres turpmākam.. un atkal man apkārt skan spāņu valoda!
                                                                  *  *  *
Karstums. Es laikam mīlu karstumu, nevis laikam, bet pavisam noteikti. Ir smagi, bet tagad, kad gāž lietus, es atceros iepriekšējās dienas pavadot saulē un peldoties ezerā. Tās bija skaistas dienas.
Ezers. Ezers, nevis jūra. Tik sen jau gaidīju šo mirkli kad peldēšu tālu jo tālu. Peldēšana nenormāli atbrīvo. :)

Tad nu tā. Man gadījās palikt dārzā pa nakti vienai, vienai mājā, lai ar Aneti varētu lieliski pavadīt laiku. Un, ak šausmas, tas bija dikti baisi. Es nedaudz jutos kā šausmu filmā, varbūt kādā realitātes šovā.
11 vakarā vērot kā pļavā paceļas migla, iet vienai pašai pa ceļu, kad ir sajūta, ka kāds vienkārši izlēks no krūmiem.

Protams, bezmiegs.
1:40 kaut kas neļauj aizmigt. Izejot ārā un ieraugot, cik debesis zvaigznēm pilnas... neko tādu nekad mūžā nevar ieraudzīt pilsētā, pilsētas apgaismojums. Ja man būtu līdzi zvaigžņu karte, es sāktu meklēt zvaigznājus.. jā, es pat nebiju iedomājusies, ka tā ir perfekta vieta novērošanai.
Romantika. Zvaigznes ir mana kārtējā vājība, uzreiz pēc sveču gaismas un vīriešiem uzvalkos.

No rīta es veiksmīgi bēgu no čūskas un atvairīju 93583084 dundurus. Tad man nedaudz pietrūka pilsētas, nedaudz. Šodien pēc ilgiem, tiešām ilgiem laikiem biju pilsētā un sapratu, ka man pietrūkst ezers. Dilemma. Nekas, šodien Rīgas ielās tīri labi varēja izpeldēties! :D


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru