.

.

otrdiena, 2014. gada 23. decembris

Have yourself a Merry little Christmas


Ziemassvētkiem nav jābūt lieliem un grandioziem, ar piecmetrīgām eglēm un dāvanu kalniem. Ziemassvētkiem ir jābūt maziem, skaistiem un priecīgiem, ar ģimeni, piparkūkām, smaidiem un bērniem, kas līksmi skraida apkārt. Visas Ziemassvētku eglītes ir vienlīdz lieliskas, un nekādu, nekādu un vēlreiz - pilnīgi nekādu - robežu nav mīlestībai. No tās var uztaisīt visu. 
Dot. Tas mazais vārdiņš.

Novēlu tev mazus, priecīgus svētkus! Mazus, jo tikai svarīgākajam tur ir vieta! :)

22. decembris

Beidzot uzsniga sniegs.
Tas it kā ir iemesls uzrakstīt.
Vēl arī tas, ka nemanot ir aizskrējušas visas adventes.
Sniegs ir.. uz kādu pusstundu, un jau atkal nav. Viss šķiet tāds auksts, bet tomēr neziemīgs, un gribas klusi zviedru akcentā bļaut "slāpšs" . Bet pabļaut es nevaru. Balstiņa ir ciet, un manā kaklā dzīvo sniegavīrs. Vai kaut kas tamlīdzīgs. Nē, es neslimoju, esmu tikai saelpojusies ziemeļvēju.. nu.. jau kādus 3 mēnešus hihi. Laikam tā ir zīme, ka beidzot ir jāpaliek mājās un kaut kas ar sevi jādara. Nekas. Vismaz vienu dienu. Kā gan tas ir?
Ziemassvētkos vienmēr gribas mazliet pabūt vienai mājās, bet es patiešām neatceros pēdējo reizi, kad es būtu vienkārši nosēdējusi mājās. Vienu dienu pirms Ziemassvētkiem tas taču ir ļauts?

Pēdējā laikā es nedzīvoju īsti mājās.
Es dzīvoju Ziemassvētku tirdziņā. Vismaz līdz šai dienai, un tas bija dikti skaisti. Ziemassvētku sajūtas tur varēja noķert dubultā, un es biju gatava dot visiem, kam vien tās trūkst. Bet tā sajūta, lai arī ir, nav tā īstā. Man ir tāda sajūta - ne līdz galam īstā. Un tomēr..  Dominas Ziemassvētku tirdziņā var gūt burvīgas sajūtas. Pavadot tajā 11h , kļūsti kā nozombēts ar Ziemassvētku dziesmām, kas skan uz apli, un paspēj parunāties ar visiem kaimiņu tirgotājiem, un 39438 pircējiem. Dzirdi visu ko. Ir skaisti runāt ar māksliniekiem. Ar cilvēkiem, kas savām rociņām visādus brīnumus sataisījuši. Šogad tirdziņš ir burvīgs. Ja man samaksātu jau tagad, es visu naudu notriektu tirdziņā, sapērkot visiem dāvanas. Es esmu jau ilgstošā atkarībā no dāvināšanas Ziemassvētkos, vispār Ziemassvētkiem. Bet šogad man tas neliekas vairs tik svarīgi. Došanas priekam ir liela nozīme, bet vai tā var būt, ka nogurums un disharmonija sevī to spēj pārspēt?
Mazliet. Es zinu, ka ir daudzas lietas, ko es dzīvē šobrīd nedaru īsti pareizi.  Tās arī gribu mainīt. Janvāra sākums taču ir lielisks brīdis, ne?
Eh, tirdziņ, tu atņēmi man daudz laika, bet bija tik jauki. Tu atņēmi man visas brīvdienas, bet, ko gan labāku tajās dienās var darīt, ja ne, novēlot gaišu adventi pircējam, izdzirdēt atbildi: "Mēs jau vairāk tādi pagāni, bet paldies". Dažreiz ar cilvēkiem kopā smejies, bet dažreiz vispār nesaproti. "Dažreiz gribas, lai visi cilvēki vienkārši pazūd, " vienreiz teica Alex, un es viņu laikam saprotu.
Drīz būs ciemiņi. Jauki, jauki. Bet vēl jaukāk  būtu, ja paralēli ciemiņiem nebūtu sesijas.
Ciemiņi. Jā, 22. decembris man laikam vienmēr saistīsies ar Ilzi. Viņa vienmēr bija rezervējusi Adventes kalendāra šokolādīti tieši šajā datumā. Hihi, tā tas nu bija.

23. decembris

Rīt jau ir Ziemassvētki, un es sēžu te ar tējām un domāju par labu veselību. Vai dieniņ, neko man citu taču Ziemssvētkos nevajag!
 Nu,labi, neatteiktos arī no molberta un datorpeles.

Esmu mazliet nogurusi arī no svētkiem. Skan jau jocīgi, bet tā arī ir kā tajā Prāta Vētras dziesmā, ka "tā nogurt var tikai no svētkiem!" Te nu es apzinos vēl vienu skaistu studentu dzīves elementu - lieliskas balles. Baigais, baigais prieciņš par mūsu Risebas balli - tiešām lieliska, tad arī aizčāpojām līdz RSU ballei, neaizmirsām arī par veco, labo Kultūreni, eh, un laikam šim gadam pietiks.
Vēl ir jāatstāj spēki arī Ziemassvētkiem! Šogad tie būs atkal mazliet citādāki - Kuldīgā! Bet, lai arī kur, galvenais, ka ar mīļajiem!

Parasti decembrī ir tāda kā pabeigtības sajūta, jo ir saņemta liecība un var pārgalvīgi mesties iekšā brīvlaikā. Sesija gan laikam nav tas skaistākais studentu dzīves elements. Kad tā būs pievarēta, es beidzot uzrakstīšu par studijām! :)

Bet tagad. Ko tagad? Es prātoju par pēdējiem Ziemassvētku gaišajiem nieciņiem, kas jāpadara. Jocīga sajūta pēdējā dienā - negribas neko. Nu lūk arī sekas manai lieliskajai aizņemtībai. Degunsalvetes visapkārt, grāmata "Iedvesma".. un kaut kādas labākas domas! Būs labi!

Vēlreiz gaišus, vēlreiz mīļus, vēlreiz priecīgus un mazus Jums visiem Ziemasvētkiņus! :)
Es neko diži jaunu par Ziemīšiem nevaru uzrakstīt. Es to vienreiz izdarīju tik meistarīgi, ka jākopē vien atkal iekšā būs (šajā blogā tas laikam vēl nav bijis), un patiešām - kopš tā laika manas domas nemaz nav mainījušās! :)

Un vēl - lūdzu, lūdzu, lūdzu vajag normālu sniegu!!! :)

Pirms Ziemassvētkiem

Ir Ziemassvētki, un tas ir kas vairāk par izrotātu eglīti, dāvanām zem tās un piparkūku smaržu. Ko tu sagaidi no Ziemassvētkiem? Parasti cilvēki cer sagaidīt ko īpašu, bet diemžēl lielākā daļa nemaz nezina, kas īsti ir jāgaida. Vai brīnums? Neviens jau nemaz to nav redzējis, un diez vai tas varētu pats tā vienkārši atnākt... taču būtu arī muļķīgi apgalvot, ka brīnumu nav.
Pasaulē ir pārāk daudz neaptveramu lietu, lai mēs tās vispār varētu aptvert. Un skaistākās lietas jau nemaz nav lietas. Ja kāds jums pajautātu, kas ir mīlestība, ko jūs atbildētu? Katrs mīl ko citu - kāds norādītu uz savu ģimeni, kāds uz savu otro pusīti, kāds uz sev tuvu draugu, kāds uz sevi, kāds uz lielu šokolādes torti, bet visticamāk iestātos apjukums, jo mēs taču mīlam pārāk daudz ko! Un tas jau nemaz nav slikti, tas ir burvīgi! Mīlestība ir gluži kā brīnums, tātad brīnumi nenāk - mēs tos radām un sajūtam paši. 

Jāsāk ar mazumiņu, jo viss arī sākas ar to. Ja nebūtu mazu lietu, nebūtu arī lielu - saliekot kopā mazo, mēs iegūstam lielo. Mazi otas triepieni veido zīmējumu, katra sniegpārsliņa veido sniega kupenu, katrs cilvēks veido pasauli. Jā, cilvēks ir niecība, un mēs visi esam cilvēki. Bet atliek salikt cilvēkus kopā un, brīnums, mēs esam jau daudz! Neviens taču negribētu būt viens Ziemassvētkos kā Kevins, un vispār.. neviens taču negribētu būt viens nekad. Pat tad, kad ir nežēlīgas dusmas uz visu pasauli, ir labāk, ja kāds ir blakus, jo vientulība, ziniet, nav laba kompānija.         
Varbūt tad, pirmkārt, būtu jāsaprot, ka brīnums jau vien ir tas, ka mums apkārt ir cilvēki - pareizie cilvēki un ka tu esi sev pats tāds, kāds tu esi. Un tad jau pārējam vairs nav lielas nozīmes. Protams, vēl noskaņa, bet arī to galvenokārt mēs spējam radīt sev paši, nevis lampiņas Ziemassvētku eglītē. Pārējais tikai pastiprina sajūtu, tas arī viss. Galu galā, tikai Ziemassvētkos piparkūkas ir tik garšīgas, kaut arī to garša nemainās jebkurā gada laikā.
Un visbeidzot.. pajautā sev, ko tu vēlētos saņemt Ziemassvētkos? Šis ir īstais laiks, lai apzinātos, ko vari dot, nevis ko tu gribi, jo patiesībā, kamēr tu kāro pēc jaunas mašīnas, tev vajag ko citu, kas maksā daudz lētāk - kas patiesībā nemaksā neko. Vislabākā dāvana jau nemaz nav dāvana, bet gan attieksme un mīļums, ar kuru tā dāvāta. Mīlestība ir labākā dāvana. Smaids ir skaistākā kosmētika. Čuksti ir skaļākie vārdi. Prieks ir labākā sajūta. Un brīnums ir... Kas ir brīnums? Es nezinu, bet ne vienmēr vajag zināt, lai saprastu. Pieņemsim, ka brīnums ir zvaigzne. Mēs visi šodien esam zvaigznes. Un, paskat tik, cik debesis šodien zvaigznēm pilnas!

______

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru