Pakāpeniski ar visu es apradu, bet nebija viegli, un atlika tik vien aizbraukt vēlreiz un Āziju.. kā viss atkal nāk atpakaļ! Vecās sajūtas, un jaunās negrib iet tām pāri.. Tā nu es vēl nupat un vēl joprojām stāstīju par Taivānu..
Un tagad es tik ļoti labi saprotu Dačuku, kad viņa teica kaut kā tā: "Tas viss bija pirms gada, man pat neticas, ka tas ir bijis, it kā tas būtu kādā citā dzīvē".
Tā ir.
Bet ko nu par to... labāk par to jauko 14padsmito!! Šoreiz gribētu haotiski izskriet šim gadam cauri tā mazliet citādi. Akcentējot to, ko varbūt neesmu tik daudz akcentējusi.
Pirmām kārtām - es atkal saaugu ar mājām. Viss vecais atkal kļuva mīļš un mazliet jauns! :)
mājas, mājas, mājas. Un laikam pirmo reizi kļuvu arī par tautu meitu!
Es dikti iemīlēju Rīgu. Vairāk kā jebkad! Pat vēl vairāk kā pagājušogad.
Domājam Doma laukumā
Un īpaši silti ir nevis tad, kad ir silti, bet tad, kad ir kāds, kas sasilda.
Kāds, ar kuru visas tās skaistās Rīgas izstaigāt.
Tad vēl ne tikai domās es gremdējos, bet patiesībā diezgan daudz arī grāmatās. Tur es visu ko meklēju. Sāku ar Dena Brauna "Inferno". Ellīgi jau tad bija, bet, kas gan to varēja zināt, ka septembrī es pati Sintrā līdīšu pa Dantes cienīgiem elles riņķu labirintiem. Portugāle - saule un skaistums. Tā kā es par to šeit īpaši neko daudz neminēju, tad ielikšu kādu saules stariņu no burvīgās zemes.
no elles līdz debesīm
ceļos visvisādos
un pašā Eiropas galā
Un Sintras mūra valdzinājumā...
Ar šo mūri man pavisam noteikti nepietika, tāpēc vajadzēja braukt lūkot grandiozo Ķīnas variantu. Jā, par šo piedzīvojumu es jau rakstīju, bet tā kā tas bija izaicinājumiem, cilvēkiem un hieroglifiem pilns. Tad nu vēlreiz - varenā Austrumu zeme Ķīna. Un jaunas draudzības! :)
Turpināšu par grāmatām. Remarka "Trīs draugi". Draudzība. Tagad es saprotu, ka draudzība var būt arī tālu. Ļoti tālu. Ja tā ir, tad ir. Un ir jāļauj katram savus sapņus satikt, jo draugi vienmēr satiksies - draudzībai nav attāluma. Vienmēr var aizsūtīt jauku pastkarti, vienmēr var par viens otru atcerēties. Jā, galvenais ir atcerēties. Remarks skaisti raksta par draudzību, par visu. Manas mīļās meitenes. Patiess prieks par jums! :)*
Patiesībā jau bija tā mazā skumja par visiem, kas aizbrauc tālēs, bet man ir arī prieks, jo es zinu, ko tas nozīmē. Es zinu, ko tas katram pašam nozīmē. Ar visiem fotogrāfijas nav, bet es gribētu arī pieminēt Santu un Ilvu, un Elīnu, kas vēl šeit. Un Beatrisi, un Santu ar Sandru. Dažādas jaunas un turpinošas draudzībiņas.
Un tad vēl manas mīļās Kalpakmeitenes, ar kurām satiekamies vēl tagad.
Mūsdienās nav vairs tik lielas nozīmes, kur cilvēks atrodas. Šodien var būt visur..
***
Māras Zālītes "Piecos pirkstos" es atcerējos par bērnību, un par dzīves mazajiem-lielajiem posmiņiem, kas beidzas, un tad atkal jauni sākas.
Mazais brīnumiņš - Elina.
Es laikam patīku bērniem
Es laikam pati mazlietiņ vēl kā bērns
Un tā es no skolnieces..
par studenti pārtapu.. ieraudzīju visus šos lieliskos cilvēkus un sapratu - man patīk!
Ar visiem pieciem esmu par! Sevis meklējums ir kaut kur mani ievirzījis.Tādā jaunā, siltā vietiņā, kur sevi atkal pierādīt!
Es laikam mazliet iemīlēju ziemeļus un aukstumu. Pat tad, ja man vienmēr kaut kas salst. He, šī bilde parāda, ko nozīmē nosalt.
Jo no Ziemeļiem mēs.
Un uz augstumiem tiecamies..
Grāmatu ķēde, tā laikam mani ievilka tajās grāmatās!!!
Skaistā nedēļa Norvēģijas kalnos :))
Tad tie mirkļi, kad aukstumā parādās gaismas. Kad Rīga staro, nevis salst.
Pastaigu burvība. Gan ziemā. Gan vasarā.
Protams, vēl mazliet vasaras mirkļu. Vērienīgais Pasaules Koru olimpiādes piedzīvojums! Vispār aizvadīts ir kultūrgads! Daudz skaistu pasākumu bijis!
Un laba daba. Laba ģimene. Labi Jāņi.
Bet pirms tam, protams, arī pavasara nozīme, atmoda, iedvesmas un spēku meklējumi. Visi tie taureņi..
Sauksim tās par Inesīgām izdarībām. Radošumu. Mākslu.
es nezinu, kāpēc es te hipsters. bet zīmīgi, ka šis ir pirmais LYL pasākums, un tagad tam ir nozīme :)
mans fudžī draugs, kas palīdz iemūžināt mirkļus
Un šogad es jūtos brīžiem kā pirmā lēdija. Paldies Tev <3>
Vai es kaut ko vēl esmu aizmirsusi pieminēt? Varbūt, bet skaisti taču bijis. Visu sarežģītu es sev padaru pati. Zinu. Bet notiek. Daudz kas šogad notiek galvā. Man šķiet, ka to sauc par pieaugšanu!
Tad nu vēl paši, paši pēdējie svētku mirkļi!
trakās Ziemassvētku čikas!
un, protams, arī tirdziņš, kur aizvadīts diezgan daudz, daudz decembra :)
un Ilzes dzimšanas dieniņš! :)
Tā ģimeniski vienmēr tajā decembrī, gluži kā novembrī valstiski.Gluži kā martā Inesīgi. Un visādi citādi. Tagad jau gaidām, kad šajā krastā iepeldēs nākamā ciemiņu banda no Zviedrijas. Būs sirsnīgi un skaļi. Un tieši tāpat es vēlos novēlēt arī Jums sagaidīt jauno gadu - sirsnīgi un skaļi! Lai 2015. ir spēcīgs! Es jūtu, ka būs.
Tiekamies Jaunajā gadā!
Sākšu es ar sūru darbu - sesija kā nekā.
Un lai sniegs! Lai nekūst! Lai sniega virpulis turpinās, ieraudams mūs visādās iespējās, piedzīvojumos un dzīves priekos!
Priekā! :)))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru