DE 1st

1. decembris
- sēžu uz dīvāna lielās, pūkainās čībās, bet vienalga kājas ir aukstas, ir iedegta Adventes vainaga pirmā - cerības svecīte, uz palodzes stāv piparmētru tējiņa, kaut kur uz dīvāna mētājas mandarīnu mizas, pa malām izmētāti studiju materiāli un pieraksti (to visu pavada harmoniska Frenka Sinatras hitu izlase),  un vispār- baigais decembris - ir īstais!!! -

***

es turpinu vakardienas Adventi, jo sveces deg lēni un skaisti, un decembris iezīmē tādu jauku un mierīgu noskaņu
par to liecina viss - mazliet sniega, mazliet ļoti auksti un tik tumšs, ka gribas gaismiņu, gribas siltumiņu, gribas segā ietīties, grāmatas lasīt un gaidīt Ziemassvētkus
tagad nav nekā svarīgāka par Ziemassvētku gaidīšanu. NEKĀ

varu sevi uzskatīt par pieaugušu cilvēku, bet nē, še tev - decembrī ir kaut kas no tās astoņgadīgās Ineses. Jo arī 19 gados vajag Adventes kalendāru, vispār jau nevajag, es visiem teicu, ka NEVAJAG, bet ir man veseli divi.. laikam, ka vajag gan ..

Adventes kalendāri ir jaukākie kalendāri pasaulē, ā nē - otrie jaukākie.. jo jaukākais ir tas Ģimenes kalendārs, kas ik gadu jauns tiek pielikts pie sienas. Tas ir tik mīļš.

Vēl arī Tomam ir mīļš jo mīļš, gigantisks Adventes kalendārs no manis
Es nevaru izturēt, ka nevaru būt katru dienu blakus
Muļķīgi jau, bet man tas ir tik grūti
Sasodītā akadēmiskā dzīve, tā atņem man mīlestību
Tik jocīgi ir būt it kā tepat, bet justies tik tālu. eh
Kam tagad viegli?

Jap, es beidzot runāju par sevi un notikumiem. Laikam jau gada izskaņā tas viss beidzot laužas ārā. Man ilgi un dikti neko nevienam konkrēti par sevi negribējās stāstīt. Neko. Nevienam. Pat blogam ne. Es vienkārši pati nezinu..

Un tagad, jā, tagad sirds lec ārā, un, pie velna, tas viss ir tevis dēļ, "Decembri"

Gribējās, ziniet, aizvadīt novembra beigas ar kārtīgu blīkšķi. Bet ziniet kā sanāca -   tikai mazliet kā brīnumsvecīte iemirdzējās. Atkal paliku savā siltajā midzenī kā sēne. Haha, tā nu ir, esmu 0 ballīšu zvērs, 19 gadus veca, nevis jauna. Kaut kā tā.
A ko, ja labi? Uzreiz prātā mūsu sēņu būšana ar Lauru. heh  Es esmu es. Kaut kā tā sevi nepārtraukti šajā dzīvē jāmeklē.. Nekad neesmu atradusi sevi kaut kur Vecrīgā mētājamies. Fhuu un paaldies , ka tā!

Ko es daru?
Nu īsumā
tamm..
* Es studēju, es mēģinu saprast komunikāciju, un man gribas intervēt cilvēkus
* Es mazliet sāku saprast datorgrafiku (beidzot), dažreiz es spēlējos un nesaprotu, ko daru. Re:

* Es cenšos būt vesela, reāli kādu mēnesi mocījos ar Ķīnas sekām, tāpēc atkrīt jebkāda veida baseins
* Tad es visu laiku saku, ka sākšu diētu, bet kā sāku, tā beidzu. Tagad es sāku pirmssvētku gavēni. :D
* Pēc gara pārtraukuma uzrakstīju kaut kādu dzeju
* Es meklēju iespējas, es loooti mēģinu saņemties, nu ir kā ir
* Staigājos, tas nomierina. Nav vēl tik traki auksti. Ir gan!!!
* Es turpinu būt radoša, kaut kādā mērā
* Es izlasīju Jelgavu94
* Es nezinu, ko es daru, diezgan bieži
* Man patīk, ko es daru, pārsvarā
* Es mēģinu piepildīt tukšumu, kas nāk pēc visa pārbagātības
* Es jau tūlīt aizmirsīšu novembri, tikai atcerēšos, ka tas ir skaists mēnesis pats par sevi, lai kas arī bijis
* Es esmu maksimāli emocionāla (no šī jau sen nevaru tikt vaļā)
* Ķīna ir kas nereāls, ne? Kad tas bija? Tikko un sen?
* Es gribu aiziet uz tiem prozas pasākumiem un kaut kādām izstādēm. Iedvesmai
* Es no piektdienas sākšu strādāt. Aizņemtība būs. Nu tā kaut kā.

Es nezinu. Decembrī es plānoju vienkārši priecāties. Par visu un neko.
Noskaņa. Tā tik skaista! Nepazaudēt vismaz to!

Nepazaudējiet nozīmi

pirmais un pēdējais - izbaudiet!