.

.

otrdiena, 2014. gada 30. septembris

pieraksts


Vērojot kā aizslīd pēdējās septembra minūtes, es vēlos te ierakstīties, citādi liekas, ka par septembri ir jāaizmirst, jāšķir vaļā oktobris, jāskaita, jāskaita dienas kā trakam, jo tik pat nemanāmi arī oktobris tiks aizšķirts. Es negribu īsti teikt, ka laiks skrien ātri, jo tas jau ir pašsaprotami, bet gan to, ka laiks skrien haotiski uz visām pusēm un virzieniem..

Man ir jārēķinās ar pasaules laikiem un misija "brīvība-aizņemtība" un "skola-ceļošana" ir uzticēta tieši septembrim-oktobrim. Tagad jāsaprot pirmā sekas un daudz filosofijas.

Ha, zini, tā filosofija galīgi nepalīdz sevi sakārtot, tā liekas tikai pirmajā minūtē, bet tad atkal nonāc pie atklāsmes, ka neko nesaproti, bet tā jau bija tā Sokrata ideja. Un idejas patika arī Platonam. Un, manuprāt, Aristotelis bija mazliet garlaicīgs, ha, nu viņam pavisam noteikti nebija draudzenes.

Bet ko nu par to. Portugālē bija skaisti, pat, ja nesanāk līdz galam atbrīvoties no visa, tā tiešām bija fantastiska zeme, un, ja laiks dos, tad es veltīšu pāris lappuses arī Portugālei. Ir vienmēr patīkami izjust karstu vasaras sauli vēl rudenī.. un tas, protams, atsauc atmiņā pagājušo gadu!

Man tomēr patīk visu sistematizēt un pielāgot.. un pat kalendarēt, bet taču nav tāda vārda. Ir tik daudz jocīgu vārdu jeb jēdzienu, par to var droši pārliecināties lasot sofijgrāmateles, bet nevar jau neatzīt, ka gribētos tos visus zināt!!!
Un runājot par pielāgošanu, lai man nejuktu, es pielāgoju visu vēstures gaitu cilvēka mūžam, nu drīzāk - savam. Nekur tālu jau ar sevi es vēl nevaru tikt, bet tomēr.. vispār pielāgošana un interpretēšana ir lieliski palīglīdzekļi, ja atmiņa nevēlas ņemt pretī visu, ko tai dod. hihi
"mēs mokām sevi labāku mērķu labā" man ienāca prātā, un to nesapratīs tikai slinks cilvēks
vēl dikti svarīgi sevis un labsajūtas saglabāšanai, kad uznāk besītis, ir mazie nieciņi, kas pacilā un rada komfortu. piemēram, pankūkas, tējiņa vai padejošana, vai kāda jauka fotogrāfija..

Man dikti gribētos stāstīt par jauno sākumu (ko es iesaucu par renesansi savā dzīvītē), bet nekas nav vēl skaidrs, jo par kaut ko skaidri runāt var tikai pēc kāda laika. Tāpēc jau arī renesansi nosauca par renesansi tikai 19.gs.
Kaut kas saka priekšā, ka tagad ir tās divas DARĀMĀS nedēļas!
Nu tad aiziet!

Es te gribēju tā tikai ierakstīties.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru