.

.

otrdiena, 2014. gada 9. septembris

pieci pē

Pietāte, pārliecība, pirmdiena, politika un pārdaugava.
mani pieci dzīves Punkti. Smieklīgi, kā tajās muļķīgajās grāmatelēs "Desmit soļi līdz patiesai laimei" n' sht. Atvainojos.
Pampampam..

Pietāte.
Šis vārds neliek mierā. Izklausās tā kā - pie tā te, nu tur! Nekad neesmu izmantojusi, bet varbūt, ka vajag, jo pati cieņa jau vairs nav sevis cienīga. Varbūt šo vārdu novērtēs vairāk, jo tā, kā nav, tas vienmēr liekas kas labāks. Respekts. To vispār cilvēki pasaka tikai tā - starp citu, lai neapvainojas un aiz pieklājības. Un vai ir pieklājīgi būt pieklājīgam pieklājības pēc? Nezinu gan. Tas nav godīgi. Kad mēs visi reiz paliksim godīgi, es uztaisīšu gardu tiramisu mums visiem. Mēs pacelsimies gaisā un pietāte pildīs savu pirmatnējo funkciju. Neticami, bet mans augstākais mērķis šobrīd ir kļūt pilnībā godīgai - pirmkārt, pret sevi, tad jau pret citiem. Baigi prātoju, cik grūti tas varētu būt - iztikt bez jebkāda mazākā meliņa. Un es te to tā atklāti saku, jo gribu būt godīga arī pret visiem tiem cilvēkiem, kas lasa manu blogu. Un es ceru, ka arī jūs esat godīgi, kad sakāt, ka jums patīk, ko es te rakstu.. jo.. būšu atklāta, nekas nemotivē turpināt rakstīt vairāk par to. Tad es prātoju, vai var sarkasmu savienot ar godīgumu? Godīgs sarkasms. Par to es vēl padomāšu..

Pārliecība.
Neticēsiet, labi - ticēsiet - to jau visi sen zina, es nepateikšu neko jaunu, bet pārliecība aiztušē trūkumus. Es izmantoju to pārāk reti. Ārprātā reti, bet tā kā es iemācījos to tieši Āzijā, kad uzvarēju latino deju konkursā, laabi - patiesībā bija daudz kas nopietnāks, ko varētu saukt par dzīvošanu un izdzīvošanu. Tieši tāpat es svētdien uzvarēju ķīniešu konkursa atlasē, jaušami saprotot daudz mazāk ķīniski par savu konkurenti - kā? Ar pārliecību, centību un perfekti atstrādātiem (nu varbūt nē) toņiem un komunismu (joks). Mana nākamā apņemšanās ir dabiski iemācīties iegūt perfektas pārliecības un bezbailības spējas, kas bieži vien ir sasniedzamas tikai alkohola reibumā. Nemuldiet, ka alkohols ir garšīgs - cilvēki ir gļēvi. Un negodīgi, pret sevi.

Pirmdiena.
Neticēsiet, bet pirmdienas var būt skaistākās nedēļas dienas, interesantākās naktis Vecrīgā, jo tieši tad taču nav neviena - ir pirmdiena. Ja tava augstskola nodrošina brīvas otrdienas, iemācies mīlēt pirmdienas. Tad nu es apņemot mazliet apgriezt brīvdienu un darba dienu funkcijas. Ne jau kalendārs rāda, kas un kā, bet mēs, vai tad ne? Mainām vietām pirmdienu ar piektdienu! Lieliski, jo man nemaz nepatīk pūļi!

Politika.
Ok, šo es ieliku kā ceturto p, jo nevarēju neko citu izdomāt. Nē.. ir muļķīgi jau simto reizi apsolīt, ka es supercītīgi sekošu līdzi politikai un lasīšu ziņas. Es esmu godīga, redziet? Man ir savs uzticams avots, progresējošs... kuru arī klausīšos. Ā, jā - progress būtu lielisks ceturtais p.

Pārdaugava.
Jā, krasts ko es nepārzinu. Un tāpēc apņemos! Katru rītu priecājos, ka jāpārbrauc tilts, man patīk ripot pāri Daugavai. Skan jau vien uzjautrinoši! Klaiņot no rīta pirms lekcijām, atrast Kalnciema kvartālu un būt tur tādam vienam deviņos no rīta.. vai tas no malas izskatās kā hipsterisms? "Ha, es nezinu," prātoju un nopērku sāļumus Skrīveru saldumos. Ir dienas, kad viss var būt nepareizi, lai gan patiesībā viss taču kārtībā - mēs vienkārši par daudz mēdzam domāt, ka kaut kas varētu izskatīties muļķīgi un, ko gan par mums padomās. Reizēm tas, protams, ir būtiski (kad runa ir par pirmo p), bet reizēm pilnīgi un galīgi nē.

Pieci pirksti. Tik rokai to dots, mēs darīsim brīnumdarbus! Un liriska atkāpe - tā tiešām bija lieliska grāmata. Māra Zālīte "Pieci pirksti".
***
te nu stāv vaļā pastiepta roka
ko tā neprot un ko tā prot?
tā prot vienīgi latviski rakstīt
neprot ne sist ne ubagot..
/Knuts Skujenieks/

Un Prāta Vētra arī sākas ar p.
Lūdzu, augstskola, ļauj draudzēties ar prātu! Par to nākamreiz, pašai nekas vēl 
īsti nav skaidrs.
Ir vēl tik daudz skaistu p - prieks, patiesība, pilsētas un pļavas, pidžēniusi, 
pozitīvisms, pavasaris, piparkūkas un piparmētras, pieklājība, piens, pasakas,
 printeris (man pietrūkst mans printeris, tā ir vajadzīga manta!!!).. 
aiii ku daudz! 
Paldies. 

2 komentāri:

  1. man šampanietis garšo. daudzi gļēvi cilvēki ir vienkārši glupi :)
    lūdzu, biežāk atrodi laiku rakstīt, kā arī man prieks, ka cilveki beidzot paliek patiesi pret sevi un citiem, cheers

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. šampanieties, jauki!

      Paldies, atklāti sakot (nu, ja tagad tā) anonīmi komentāri rada intridziņu : )

      Dzēst