dažreiz ir vieglāk uzrakstīt.. mirkļi, domas, sajūtas - ar laiku viss aizmirstas, bet tomēr paliek..
.
otrdiena, 2014. gada 1. aprīlis
cauri ellei uz paradīzes vārtiem
goood morning gooood moornin' dungoju pie sevis
Nu taču vienreiz, Ines, mosties, ir vairāk kā pavasaris. ir vesela dzīve jau sākusies sen un turpinās nepārtraukti
Man bieži gribas kādu sapurināt, bet, ziniet, sevi sapurināt nav iespējams.. tur jau tā lieta!
Kas vainas nosaukumam?
Vainojiet Viduslaikus un visādas sērgas, Denu Braunu tikai nevainojiet - viņš jau tā ir kritikas pietiekami izpelnījies, kā arī vietu manā sirsniņā. :)
tikai viena doma
Aizpildīt tukšumu! aizpildīt tukšumu. aizpildīt sirsniņu - ar krāsām, ar domām, ar idejām.. tām skaistajām un radošajām, kas man parasti veļas laukā pa kabatām
bet
jau
tik
ilgi
viens
vienīgs
klusums
un
asaras
viltota
saule
un
rīti
bez
smaida
stulbais marts, arrivederci 18
es esmu liela meitene tagad un sen, un nekad, kurai izaugt no sevis nav iespējams
mēs ar pasauli augsim kopā viena par otru gudrākas
iedod man roku, mīļais, un es nekad to nelaidīšu vaļā!
es atveru žurnālu, grāmatas un tukšu lapu ar virsrakstu: saņemies!
man negribas vairs runāt ne par ko, kas bijis
es knapi pati kontrolēju situāciju
OUT OF GREY I say
gribas rakstīt APRIL APRIL, bet joks jau tāds, ka viss šodien tā tiešām nopietni
Inese mūžīgi mūžos, mjau
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru