Es esmu atpakaļ normālā formātā - es atkal apsolos rakstīt par maziem un priecīgiem notikumiņiem. Cik nu normāli tas būtu. Nu rakstīt svētdienās agrāk bija ierasta padarīšana!
Mana šī vakara bēda ir tāda, ka man nav pūpolu.. pūpolsvētdienā..
Es sabēdājos un sāku dikti smieties. Kā tad tā?
Vakar 2094 reizes čāpoju garām pūpoltantukiem ielu malās ar četriem audekliem rokās un bez skaidras naudas, un arī bez skaidrības, ka svētdienas vakarā es būšu tik bēdīgā situācijā - bez pūpoliem..
Neviens jau ar tādiem tā īsti vairs neperās, bet tomēr... ir lietas, kuras ir nepieciešamas.. tāpat kā eglīte Ziemassvētkos un piens ledusskapī. Visa tā mazā nepieciešamība un simbolika, kas mani iepriecina? Un tagad varat iztēloties to mazās Ineses izmisušo skatienu, kas parādās muļķīgās situācijās, kad es nesaprotu, ko gribu vai man mistiskā veidā pietrūkst mīlestībiņas vai kaut kā tamlīdzīga.
Ehh.. izstaigāts Kadagas mežs, kas pilns dabas brīnumiem un igauņu armijniekiem, kas māj no mašīnu logiem. Cik labi, ka ir draudziņi! Cik labi, ka ir dzimšanas dienas.. un, protams, kūkas! Varbūt tāpēc es priecājos.. aprīlī dzimšanas dienu sablīvējums ir gana traks!
Nav. Es izstaigāju riņķi pa rajonu, meklējot pūpolus. Tantuku nav, kokos nav.. nu labi.. tas viens koks, kura zarus es nevaru aizsniegt, un pat, ja mēģinātu, negribu izskatīties kā vandālis, kas pie dzīvojamās mājas plēš zarus. Nav jau tik traki. Bet ziniet.. man tagad ir priecīgi. Varbūt tieši tāpēc, ka, ieejot jau kurā puķu veikalā ar jautājumu: "Jums pūpolu nav?", es saņemu SMAIDĪGU noraidījumu. Tur ir visas tās skaistās puķes, kuras es tik ļoti mīlu, bet pūpolu nav. Varbūt ne pūpolus es meklēju, bet gan kādu, kas pasmaida. Ehh.. ir taču brīvdiena.. neviens jau nestāvēs laukā un nedalīs pūpolus tāpēc, ka ir pūpolsvēdiena. Cilvēki ir traki un nežēlīgi, bet ir arī vismīļākie cilvēki pasaulē. Ir jauki atrast tos otros.. :)*
Bet par to citreiz...
Tagad par pūpoliem, kuru man nav, bet ziniet.. tas jau nekas.
Rekur ir mani jau februāra beigās atrastie pūpoli.
Varbūt lai tās skaistākās lietas paliek dabā..
Man gribas Lieldienas.. un klusumu tik pat daudz, cik vārdus.
Es zinu, ka šis ir pārdomu gads, ir dīvaini, bet ir daudz labāk.. jo man liekas, ka es esmu pa īstam atpakaļ ŠEIT un TAGAD. To es varu jau nosaukt par pavasari.
Kaut kas notiks tāds labs, es par to parūpēšos, ja ne citi! :)
Un galvenais - veselību iekšā, slimību ārā.. smaids stiprina imunitāti :)
Un mīlestība ir patīkama "slimība".
Nekas, ka nav pūpolu. Tagad, kad jākoncentrējas 1939. gadam un uz augšu.. šķiet, ka tāds sīkums vien ir, ka man trūkst vienīgi pūpolu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru