.

.

otrdiena, 2013. gada 4. jūnijs

Jūnijpuķītes

Ir jūnijs. Vāzē jau novītušas maijpuķītes, bet cilvēki vēl joprojām tās prasa veikalos, jo tās šobrīd gan zied, gan smaržo visskaistāk. Pērciet no vietējiem tantukiem, kas tā centušies! Salasiet paši. Tās ir manas mīļākās puķes, bet maijs jau cauri. Beidzot. Ja atceros pēdējos mirkļus - sauli, brīvību, maijpuķīšu pušķi, kaut kādu bezgala nenozīmīgi nozīmīgu papīru ar cipariem (liecību), ugunskuru, kārtējās trakās idejas, smieklus un bezgala garas sarunas uz grīdas, cepot ābolkruasānus, maijs nevarēja beigties labāk. Sveika, vasara! Es varu neviltoti smaidīt un atklāt 1. jūniju ar izpeldēšanos ezerā, salasīt arī kādu pušķīti sev, nemitīgi atgaiņājoties no uzmācīgajiem odu bariem, un skraidīt basām kājām pa tikko nopļautu zāli.. Skaisti! Bet tomēr par tām puķēm..
* * *
"Sēžu pusēnā, man apkārt ir neskaitāmi daudz ziedu, nezinu cik! Sākumā domāju, ka, ja būs ļoti garlaicīgi, es noteikti saskaitīšu, bet nē, bezdarbībā es te noteikti neesmu.. tikai cepinos karstajā saulē un laistu, laistu, laistu, rūpēdamās par mazajiem puķu bērniem podiņos. Esmu puķu meitene. Ha, skan smieklīgi un tajā pašā laikā arī skaisti. Pirmā doma, kas man ienāk prātā, ir Londonā skatītā ''My Fair Lady'' ar Odriju Hepbernu Elīzas lomā.
Ir karsti, fiziski nogurdinoši, bet jauki.. es taču jau sen biju gaidījusi to brīdi, kad varēšu uzturēties lielāko diennakts daļu svaigā gaisā, un te nu tā notiek - esmu savā paradīzes stūrītī un gaidu puķumīļus, vairāk - puķumīles. Cilvēku, īpaši šajā karstumā, nemaz nav tik daudz, un dažreiz sāk šķist, ka šo visu bagātību izlieku par velti, jo uz to aiziet ļoti daudz laika. Kā jau minēju - cilvēks vienmēr visā cenšas radīt mākslu, un te nu es varu pilnībā izpausties, visu izkārtojot tieši tā, kā man labpatīk. 
Bet pats interesantākais - noteikti cilvēki. Nākas sastapt kadrus no visdažādāko kategoriju fotoalbumiem. Man nepatīk doma, ka cilvēkus var kaut kā iedalīt, bet, sastopoties ar daudz un dažādiem, tomēr var. Ir tie stabilie - darbinieki, kas nāk te pavadīt pīppauzes, lai, bojājot veselību, vismaz skats būtu skaists. Šajās divās karstajās dienās jau esmu dzirdējusi piezīmes, ka man pienākoties prēmija par tik ilgu uzturēšanos karsta saulē (taisnība vien ir, bija brīdis, kad pēc 3 pavadītām stundām saulē, tiešām sāka migloties, bet tā jau man patīk saulīte). Tad ir tie cilvēki, kas vienkārši nāk paskatīties, jo ir skaisti, tiešām skaisti. Tad vēl tās ar kaut ko neapmierinātās kundzītes, kas nomurmina pie sevis, ka esot par dārgu vai sāk pārmest, kāpēc, piemēram, Ziemassvētku kaktuss tagad ziedot. Tad ir tie, kuriem vienkārši gribas parunāties - gan par puķēm, gan vispār, bet parasti par puķēm. Patiesībā neko daudz par puķēm nezinu, mācījos dažnedažādākos nosaukumus, bet tagad, kad pēc dažādām sarunām esmu viss kaut ko dzirdējusi, varu jau brīvi diskutēt par petūnijām, rožu stādīšanu un vēl sazin ko. Man patīk uzvilkt pašai kaut ko puķainu (mans skapis to noteikti atļauj, jo viņam arī patīk puķes). Tad arī varbūt gadās tie, kuriem sāk interesēt nevis tās puķes, kas izliktas laukā, bet gan tieši es. Piemēram, vakar, piekrītot divu vīriešu piedāvājumam aizstumt to sasodīti smago dzelzs plauktu (vienmēr, kad es to daru viena, atrodas kāds, kas palīdz, jo visticamāk nodomā: ''Tā blondīne taču nepastums viena to dzelzs gabalu,'' un tad man vienmēr ienāk prātā doma, ka dažreiz ir jauki būt sievietei) , nācās tālāk klausīties jautājumus no sērijas ''Ko tu šovakar dari?'' Nepatīk īsti atteikt cilvēkiem, bet nākas. Kādam jau pieder mana sirsniņa. :)  
Par tiem cilvēkiem - ir vēl tie, kas vienkārši liek pasmaidīt un uzlabo dienu. Kā man viņi patīk! Piemēram, kāds onka, atbraucis ar riteni iesaucas: ''Tagad riteni ir atstāt ne tikai droši, bet arī skaisti!'' vai arī tie mazie glaimi: ''Es jau tikai skatos - puķes tik skaistas, un meitene arī.'' Tad ir arī tie, kas brīdī, kad es vienkārši viņus pasveicinu, domā, ka es uzreiz piedāvāšu kaut ko pirkt. Bet tā noteikti nav, jo man ārprātīgi riebjas uzbāzties cilvēkiem. Man vienkārši liekas svarīgi pasveicināt!
Vēl man ļoti patīk braukt pāri tiltam. Tā nenotiek bieži, un, lai arī tik tālu jābrauc, es vienmēr izbaudu to brīdi, kad skatos uz Daugavu, Vecrīgu no otra krasta un mana projekta darba cienīgajiem Rīgas tiltiem.''
* * *
Jauki, te bieži skan itāļu mūzika, bet, lai arī patīkamas, taču tās vairs nav īsti tās sajūtas, kas man bija agrāk.
Daudz kas jau vairs nav īsti tā kā agrāk, bet ir labi, un pat labāk. Es vienkārši nedomāju vairs īsti uz priekšu.Vēl ne.
 Eh, šīs bija divas traki karstas dienas, kad, atnākot vakarā mājās, man gribas iekrist gultā un... un viss. Neko vairs. Tad jau redzēs. Es vēl joprojām esmu gaidīšanas režīmā, un pat nedomāju par pieteikumiem jauniešu apmaiņām vai citiem brīnumiem, kas tik skaisti piepildīja manu pagājušo vasaru. Šogad arī ir tā pilngadības sajūta, ka jānopelna arī kāds naudas gabals, bet tikai tad, ja es pati esmu apmierināta ar to, ko daru. Bet, ko tur lieki melot, tas tiešām ir tikai lai nopelnītu. Kaut kad noteikti būs arī jāpievēršas sevis pilnveidošanai, kaut vai par velti, lai vienkārši saprastu. Un tomēr, lai atpūta un darbs ir līdzsvarā - ir vasara -  tāpēc paziedēšu vēl noteikti jūniju, un varbūt vēl.. kas to lai zina. Bet tagad trīs brīvdienas, un es kā Elīza tajās gribu justies kā lēdija. No puķu meitenes par lēdiju. Hmm, man galvā tas jaukais citāts:
''You see, Mrs. Higgins, apart from the things one can pick up, the difference between a lady and a flower girl is not how she behaves, but how she is treated. I shall always be a common flower girl to Professor Higgins, because he always treats me like a common flower girl, and always will. But I know that I shall always be a lady to Colonel Pickering, because he always treats me like a lady, and always will.''
Un paskat.. tad jau jākrāmējas..svētdien uz Horvātiju! Neticami, neticami skaisti! Tā noteikti būs burvīga nedēļa, un es pat īsti nezinu, kas var būt labāks par ceļošanu vai ceļošanu vasarā.. laikam, ka ceļošana uz vasaru (ja pats esi kāda ziemā vai rudenī).
Vasara notiek tik ātri! Īpaši tad, ja iztikām bez grandioza pavasara, vai ne? Nu ir taču tik viegli tagad, pat tad, ja ir grūti, ir vieglāk nekā parasti.

Izbaudiet vasaras burvīgos mirkļus,
To sauli, kas apžilbina,
Tik ļoti, ka vienkārši aizveras acis
Un mirklis apreibina!

Tikai nenoreibstiet no karstuma!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru