Un mīlēsim ilgi, līdz sajuksim prātā
Jo tomēr..mēs visi lieliski zinām
Kaut kur.. tur dziļi zemapziņā...
Ka tas, kas ļauj mums pacelties spārnos,
Visvairāk arī pie zemes piespiež!
Un diez vai ir iespējams izteikt vārdos,
Cik sāpīgi reizēm sirsniņā iegriež.
Un pat putns, kas lido brīvi
Reizēm ir spiests arī nolaisties
Lai mazliet tuvāk būtu ar dzīvi,
Kas piespiež un neļauj vairs pacelties.
Bet nav jau tik slikti, ka ir kāds, kas tur
Ir slikti, ja jālido prom,
Jo neviena zvaigzne debesīs to skaisto sajūtu neuzbur!
Tā jau var sajukt prātā un viss
Bet tāda ir mīlestība..
Un lai jau stāsta, ka ķīmiķis
Spēj izskaidrot, cik tā ir viegla!
Vēl muļķīgāk kafijas biezumos zīlēt,
Lai iegūtu skaidrāku bildi
Nav svarīgi domāt, ir svarīgi mīlēt
Mīlēt.. ilgi jo ilgi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru