pirmssvētki

Pirmssvētki. Tas ir tas laiks, kad man vajag mieru, un es varētu viena pati sēdēt istabā un uzzīmēt 12 glezniņas, kas nemaz fiziski nav iespējams. Miers arī nav iespējams, kad visi, visi atbrauc, bet tas jau forši. Tikai gribas gulēt, izgulēties un vēl mazliet pagulēt. ''Izgūlēsies kapā'' reiz teica Artis. - Ok. Šogad ir bezdāvanu Ziemassvētki, nē, mazdāvanu Ziemassvētki jeb ''es visiem dāvinu mīlestību.'' Būtu jauki saņemt arī atpakaļ. Nē, tiešām, man atkal neko nevajag. Dažreiz pat šķiet, ka ieiet veikalā un nopirkt kādam kaut ko nopirkšanas pēc ir ļaunākais, ko vispār var izdarīt. Labāk uzcept piparkūkas. Iepriecini citus, tas ir ļoooti vienkārši, starp citu, arī patīkami.

Atkal patīkama sajūta, ka skolā kādu laiku nav jāatgriežas, cerams, ka vecāki pajautās pēc kāda mēneša man arī liecību. Dažreiz gribētos, ka tas būtu svarīgi... kaut gan.. kāda jēga? Vienkārši gribās lai kaut kas ir arī svarīgi. Runājot par skolu, sajūta,atgriežoties Kalpaku svētrītā, bija vienkārši burvīga. Tik jauki.

Izliktas emocijas un kārtīga izārdīšanās Muse koncertā, ievēlētas vēlēšanās laikam maģiskajā 12.12.12. 12:12, pasmiets par visu pasauli ''pasaules galā''.  Tagad vienīgi jāizdomā kā izklaidēt cilvēkus Ziemassvētkos, kā jau kārtējo gadu tas tiek atstāts manā ziņā. Vairāk šogad nekas nav jādara.

Tik jauki, ka visur sniegs. Izrādās baltā krāsa izstaro prieka hormonus, tāpēc sniegs esot svarīgs. Savādāk mēs visi iekritīšot kaut kādā depresijā. Depresijas ir priekš mīkstajiem. Man riebjas tie brīži, kad kaut kur pazūd dzīvesprieks, bet pārsvarā tas visu laiku ir ar mani. Man patīk pastaigāties ziemas aukstumā, pat tad, kad pie bankomāta ir milzīga rinda, prātā ienāk ''Ziemassvētki taču ir gaidīšanas laiks''. Nekas, galvenais, ka mājās ir izpušķota eglīte! Starp citu, beidzot oficiāli atzīts, ka pirmā eglīte bija Rīgā. Ha.
Man patīk ākstīties un aizbildināties ar to, ka esmu blondīne. Šodien atcerējos par sarkasmu, uz laiku bija kaut kur pazudis.

Šodien ir jāskatās piektais Harijs Poters. Patiesībā tā pasaka sāk likties mazliet nopietna. Jau pirmajā daļā Voldemorts pateica, ka pasaulē nav ļaunuma un labuma, ir tikai vara un tie, kas tai pakļaujas. Varbūt es neko daudz nesaprotu no politikas, bet viņš ir konkrēts diktators. Tad vēl jāizlasa enciklopēdija par dabas stihijām, jo es šodien 5gadīgam bērnam nespēju izskaidrot, kāpēc ir krusa.

Un visbeidzot.. Būsim pilnīgi banāli, klausoties apnicīgas, jaukas Ziemassvētku dziesmiņas un atzīsim, ka tas ir vismaz 429 reizes labāk nekā dejot pie klubņikiem Ziemassvētku ballēs! Gaišus svētkus, mīļie! :)