Pēdējais gada mēnesis. Pirmā advente, draugi. Kas par jokiem?
Sniegs. Man tā patīk, nezinu, it kā snieg un man būtu jāraud vai jāčīkst, bet man patīk. Tad man patīk arī tā sajūta no rīta izejot ārā, ziemas gaisā. Nu ziemai piemīt tā jaukā noskaņa, un tas mazliet apgāž faktu, ka vasara ir labākais no visiem gadalaikiem. Katru dienu varu kā 7gadīga meitene ēst adventes kalendāru, kas patiesībā ir diezgan noderīgi, jo es beidzot zinu kurš datums. Apsveru domu 21. datumā apēst arī nākamās 3 dienas, nu drošībai. Baidīties no pasaules gala it kā esot forši. (tagad uzrakstīt yolo būtu stulbi ?) -Jā.
Es nesen atradu kaut kādu sarakstu ar vēlēšanām un iecerēm, ko rakstu katra gada pēdējā dienā (patiesībā šī ir pirmā reize, kad es gada laikā viņu nepazaudēju) un... pārsteidzoši, bet gandrīz viss ir piepildījies, tas, kas nav.. tam man ir vēl vesels mēnesis. Kas ir mēnesis? Daudz un maz.
Gravitācija par mani smejas. Stulbumam arī nav robežu. Ko es daru, es vispār dažreiz nesaprotu. Prieks, skumjas, prieks, skumjas. Prieks. Mjau. Uz vienu dienu gribu būt kaķis un vispār neko nedarīt. Lai Čerija pilda manus matemātikas mājasdarbus.
Gribas, lai vairāk laika ir tam, ko tiešām gribas. Tad, kad neko negribas, vispār nav laika. Nu tā mēs sakam. aiai
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru