.

.

svētdiena, 2012. gada 22. aprīlis

ilgstošā aklimatizācija


Pirms nedēļas es atbraucu mājās no Itālijas, pirms divām nedēļām es sēdēju pie virtuves galdiņa savās ''Veronas mājās'' un runāju ar tikko sastapto ģimeni. Būtu grūti izstāstīt tos daudzos notikumus,skaistās vietas, emocijas un izjūtas, kuras piedzīvoju tajā nedēļā - bija burvīgi. Un tieši tāpēc mani gaida klade ar ceļojuma aprakstu, kuru es apsolos šeit noteikti ievietot, kad būs laiks. :) Šī nedēļa ir kā pa mākoņiem, laikam esmu pārāk sajūsmā par šo braucienu, nespēju nolaisties uz zemes.. esmu ārprātīgi laimīga, man ir liela pozitīvisma deva no ceļošanas un pozitīvajiem cilvēkiem. Un pavisam noteikti varu piekrist Jura Lorenca vārdiem ''Mēs nekad neatgriežamies tie paši...'' Es vienmēr kaut ko paņemu līdzi, kaut ko saprotu, mainu domas. Kā lai fokusē sevi mācībām? Ir tik daudz, ko es šobrīd labprāt darītu, nesanāk laika, bet es tomēr daru,  tas ir svarīgāk par tiem cipariem, kurus man liek skolā. Daudz svarīgāk! :)

Man pietrūkst Veronas, pieķēros cilvēkiem, vēlreiz pabiju savā sapņu zemē, bija skaisti. Ko nu vairs.. vēl tikai mēnesītis kārtīgi jāsaņemas un tad mani gaida ''ziemeļi'' - vēl viens piedzīvojums. :)

Man trūkst miega, šodien pirmo reizi pa 2 nedēļām gandrīz izgulējos, gandrīz, jo mani tomēr pamodināja telefona zvans desmitos no rīta, prasījās vēl mazliet. Nekas, negulētās stundas ir aizpildītas ar prieku. :) Vēl šonedēļ iemēģināju rīdzinieku nakts izpriecas Vecrīgā.. un varat saukt mani kaut vai par vecu, bet tas viss ir tik šausmīgi muļķīgi. Bija jau smieklīgi, bet es dodu priekšroku cita veida izpriecām, vispār cita veida cilvēkiem, cits, cits, cits...... jā, tā pēdējā laikā ir. Vismaz šis viss tomēr beidzās ar random cilvēku ejot un runājot par ceļošanu, Parīzi un spāņu valodu ar meksikāņu akcentu. Nu bet, jā.  Un man tomēr šķiet bezgala jauki latino klubi pie pludmalēm un skaistas džeza skaņas. Un man tomēr nenormāli gribas uz Čīli. Stulbās iegribas, es tomēr ceru izpildīt visus savus garlaicīgos pienākumus un tad pievērsties iegribām. Es negribu būt kā tas gribulītis no bērnības pasakas. Es vienkārši gribu, lai viss ir skaisti. Bet ir jau arī! :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru