Svētdienas vakars, aizvadīta nedēļa, sāk jau palikt tumšs un ar katru dienu arvien tumšāks un tumšāks. Man diezko nepatīk rudens, bet sāku jau pamazām pierast un nesūdzos par aukstumu. :) Sāku jau pamazām pierast arī pie visa pārējā.. un ir labi, pat ļoti! Taču tikai līdz brīdim kad apzinos, kas pietrūkst.. un man pietrūkst tiešām daudz kas..
Man pietrūkst vasara (nu labi, tas ir loģiski), man pietrūkst gaišie rīti, man pietrūkst itāļu valoda, bet nu ja es atsākšu ko mācīties, tad man būs uz pasaules lielākā putra galvā. Man pietrūkst pat matemātikas stundas pie Ružas, pavisam mazliet arī mākslas stundas un nogurdinošā zīmēšana, man pietrūkst kā mēs ar Alisi smejamies par stulbām lietām, arī vecā klase...... bet tajā pašā laikā man patīk viss kas ir tagad. Tā ir, mēs nevaram nostāties nekam pa vidu, mēs visu laiku ejam uz priekšu.. ar laiku pierodam pie jaunām lietām, aizmirstot vecās, tomēr ar laiku tās atceramies. Pie lietām pierast ir neiespējami viegli, taču saņemties ir ļoti grūti.. jau mēneša beigas un jūtu, ka sāksies jau patiešām mācības un viss pārējās un man ļoooti negribās..
Tomēr esmu laimīga un tas ir galvenais.
5diena aizvadīta Studentu Paradīzē. Pasākums kā tāds jau nekāds diži foršais nebija, bet satiku sen neredzētus cilvēkus un kārtīgi izdejojos, kas tieši bija tas, kas man bija vajadzīgs. Pa brīvdienām esmu saņēmusi cerams kārtīgu miega devu.. un gatava atkal agrajiem rītiem.. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru