Uz priekšu priekā! /2015

Es jau minēju, ka pēdējais ieraksts ne vienmēr ir pēdējais.

Tāpēc pēdējā gada dienā, es vēlētos vēl būt šeit mazliet, lai varu atkal tālāk iet.
Nemāku rakstīt novēlējumus jaunajam gadam .
Bet ceru, ka blogus vēl gan ! :)

Dīvaini te atkal ko rakstīt,  tas nozīmē, ka laikam ir gana..

Hmm, tagad prātoju, kura gan vārda laikam nozīme šeit bija domāta..

Laiks laikam ir kā straume.. un nesen tā Kuldīgas rumbā stiprajā vējā nesās tik ātri un traki kā 2015.gads. Tad es stāvēju uz pašas maliņas, ļāvos, bet reizē bija arī drusku bail.. bija nestabili un komfortzonas beigas bija pavisam tuvu tuvu tuvu. "Tāds tas divtūkstošpiedspadmitais," es iespējams nodomāju ne tad, bet tagad. 

Tad es vēroju dabu.
Un visu šo gadu..

____________________________________________________________________________

Runājot par Jaunajiem gadiem. Es tos nemāku - svinēt un saprast, un pat atzīt, un pat tajos apsveikt.. Man ir tik ļoti domājošs noskaņojums, ka par wasted pēdējo un pirmo dienu es nespēju pat domāt.. nē nē nē. Un tomēr, pirmo reizi man ir tāda TIK ļoti sajūta, ka gribas, lai gads beidzas.
Tas aizsteidzies kā parasti ātri, bet par daudz.. tas ir bijis tik tik tik tik tik tik tik daudz, ka es vairs negribu un pat nezinu, kā lai to rezumē - TO VISU. Vau! Un nav ne slikti, ne labi.. ir tāds jocīgs nogurums, kas mēģina aptvert tās visas 2015 domiņas un emocijas, un krāsas.. un jā, 2015. bija mans gads "kļūt par labāku, īstenāku cilvēku". Vai tas izdevies? - tas sāk izdoties, tas notiek.. domāju, ka šis nav gada mērķis, šis ir dzīves mērķis.

Šogad mēģināju lietas saskatīt mazajās dzīves ikdienas parādībās, ar tām arī dalīties, un ceru, ka tas cilvēkiem bija kā iedvesmas avots - paldies, par labajiem vārdiem! Arī kad noslēdzu šo blogu, cilvēki teica, ka viņiem patika un lasīja - tas bija jauks brīdis sirsniņai un dvēselei!

Nu ko - Marina teica, ka man vajag vienu dienu beidzot atpūsties, apgulties gultiņā un pačučēt. Es teicu, ka tā vairs nemāku, bet viņai taču ir taisnība, nu ir! Tā nu es nolēmu, ka šodien ir pēdējā iespēja - Jaunais gads, atnāc pie manis mierā! Un pat ar līksmām bērnu čalām fonā, jo tās ir tik mīlestības pilnas! Un es turpināšu vien uzskatīt, ka laiks nav sadalāms - mēs tam esam radījuši  iedomātu cilpiski-ciklisku veidolu, lai mums būtu, kur atsperties vai uzsiet mezglu.
 Bet atsperties var vienmēr. 5. janvārī, 23.martā, 14, oktobrī - nav nozīmes.

______________________________________________________________________

2 0 1 5 

Tuvāk realitātei un dabai, sev, līdzcilvēkiem, labestībai, atbildībai, patiesībai, kuras nav un mirkļiem - maziem, skaistiem, priecīgiem mirkļiem

Tā kā beidzu rakstīt augustā, tad pievērsīšos vairāk 2015.gada otrajai pusei, bet vispār visam, kas man šausies galvā :)
Saliksim visu smukos piecos punktiņos. Pietiks ar vienas - labās - rokas pirkstiem! :)

1. Sākums. Sarunas. Atziņas

Šo gadu uzsāku ar varenskaistu interviju ar Gundaru Rēderu. Atceros, ka tā bija tāda pirmā "nopietnā" intervija un liels pārsteigums bija, cik tā izrādījās raisoša, cilvēciski vienkārša un piepildīta. 2 krēsli, Rīga. Tad es sapratu, ka dialogs - tā ir mana mīļākā komunikācijas forma - tad cilvēks atklājas visspilgtāk, un sarunas divvientulībā ir tās, kuras es patiešām izbaudu. Intervēju vēl daudz šai gadā, bet tas bija citādi - tās bija ekspresintervijas - ātras un pēkšņas. Un tomēr cilvēku vārdos var nereti saskatīt visskaistākās atziņas.

Pirmā atziņa - ir svarīgi darīt to, kas Tev sagādā prieku. Tieši to, kas patīk tieši Tev. Tavējo! Un nereti vien tā dēļ nāksies iziet ārā no savas komforta zonas..

„ Un tā jau ir tā lielā gudrība -  nav jādzīvo, domājot, cik kādreiz bija forši, un kā vēl nu būs, jo tieši šobrīd ir tas brīdis, kad ir labi!”/G.Rēders/

Gadam ritot man pietrūka šo sarunu, tāpēc arī noslēdzu gadu arī ar lielisku interviju, šoreiz ar rakstnieci Ingu Žoludi - par rakstīšanu kā dzīvesveidu, aizraušanos. Zinu, ka mani gaida ieraksts telefonā, kuram drīzi ķeršos klāt. No tās man palika prātā, ka visam ir savs laiks un jušana par to - "Cilvēks nevar saprast to, ko viņš tajā brīdī nevar saprast." /I.Žolude/

2. Mana brīvprātīgā dzīve

Jeb - radio, pandas un pašpārvalde. Tā ir mana šī gada brīvprātības, atbildības un mīlestības dzīve, kuru savienot.. to savienot, studēt un darīt vēl pārējos dzīves punktus, un vēl arī gulēt un atcerēties, ka ir arī cilvēki tev apkārt.. nav prātīgākais, ko var darīt. Bet brīvprātīgs ir vienmēr prātīgs.. un šīs radioemocijas - viļņi augšup un lejup - improvizēšanas.. tāpat arī akadēmiskais ārprāts, kuram pieķēros ar visu radošumu, kas vien bija iekrājies, valdes sēdes 8:00 no rīta, lēkājošais entuziasms, pieredzes semināri, visi kubi - līderšmubi, visi satiktie cilvēki un viņu smaidi, sevis ieguldīšana, e-pasti, e-pasti, e-pasti, mirkļi, kad gribas izdzēsties no facebooka, mirkļi, kad galvā mudž.. un tad tu tikai domā "tas viss sabiedrības labuma un izglītības vārdā un vispār - kāda velna pēc!" Es nespēju šo izskaidrot, bet.. tie, kas ir Studentijā un ir darījuši brīvprātīgo darbu - viņi zina. Tur tu esi dažkārt bez nerviem, bet patiesu sirdi un dvēseli iekšā! :)

+ Atziņa: "Mēs pieņemam lēmumu tad, kad ir jāpieņem lēmums. Ātrāk mēs varam vien domāt par to, ka mēs pieņemsim tādu vai citādu lēmumu. Izlemjam mēs tikai TAI brīdī."

3. Ceļojumpiedzīvojumi

 Šai gadā daudz un daudzpardaudz Rīgas ir bijis, taču tā nebūtu Inese, ja viņa nejauši un apzināti nepabūtu 2 reizes Zviedrijā, 2 reizes Londonā un vienu reizi Spānijā, bet domās jau arī otro reizi..
Šogad iztiku bez Āzijas un citām attālākām pasaules malām, kas rēgojas katru dienu virs gultas pasaules kartē un kaut kur arī iekšējās ceļojuma šūnās. Ceļošana - šī mīlestība, šī nebeidzamā mīlestība, kuras iespējams tagad asinīs trūkst un kura ir ģenētiska, es nezinu.. es pavisam noteikti neko nesaprotu no anatomijas, bet es domāju.. nu, ka ir tāds ceļojuma gēns.. vai arī tā ir atkarību izraisoša viela ?

Latvija, Londona, Poterzeme un Zviedrija ar manu otro dvēseli, kas dzīvo otrajā pasaules malā <3 br="">Tas bija fantastisks janvārfebruāris, karsts kā Hondurasā! Mīlu!

Vēl viena Londona, projekti, pārdomas..
Un karsti skaistais, garšīgais Spānijas piedzīvojums - noskaņas noķeršana! :)
Vēlreiz pabiju krāsainajā Barselonā un iepazinu pavisam ko jaunu - skaisto Basku zemi!
Viens no labākajiem projektiem! :)



4.Pildspalva&Ota&Krāsas -  Miers/Prieks/Mīlestība
Rakstīšana. Lai arī beidzu rakstīt blogu, strādāju pie mana otrā projektiņa - ārzemju bloga, kurš gan tagad uz mirkli atkal ir apstājies - bet ietvars ir gatavs un rudenī tapuši vairāki iedvesmas raksti.

Pamatfilosofija: Prieks, Miers, Mīlestība
Es kā tēls - krāsains, mainīgs - te arī nostrādāja mana matu krāsu revolūcija, tas bija impulss kaut kam trakam un citādam pašai sev
Tēmas: ceļojumi&mājas (Latvija)
Iemūžināšana: raksti, fotogrāfijas un gleznas

Šo konceptu es biju mēģinājusi izveidot, tāpēc jau tagad un noteikti uz priekšu meklē mani šeit:

Priekā!

http://ineselinda.wix.com/happiness

Bet rakstīju es daudz kur citus - kladītē, feisbukā, liels liels pavērsiens bija Aicnājuma nometne, kaut kā tapa arī romāns, kuru nevienam nevēlos vairs rādīt (arī sev), bet ar kaut ko jau esot arī jāsāk..

Pačukstēšu, ka kaut kā rakstītās lietas savienot es plānoju 2016. gadā, cerams :)

Māksla

7 šī gada lielākie radītie brīnumi, blakus mazākiem - kādam - jo šogad, lai arī neesmu gleznojusi ļoti daudz, visu esmu gleznojusi kādam, nevis sev vai mājām, un katrs darbs arī ar kādu domu, protams! Tā vaļsirdīgi dāvinājusi..
Ar katru gadu saprotu arvien vairāk, cik māksla un rakstniecība, un notikumi, kas ir apkārt (iedvesmas mirkļi) ir savā starpā saistīti. Tas ir kopīgs process, un es tos nespētu, vienkārši nespētu atdalīt vienu no otra.

Mati
Gadu varu rezumēt arī matos - krāsains! Vai arī drīzāk, es gribēju būt vairāk es - atļauties lietas, kuras varu tagad atļauties - zilus matus un rozā, un lillā! Kādus tik ne! Jo kāpēc gan ne? Un pēc tam izbalējušās, duļķainās šķipsnas nogriezt nost, lai vieglāk, jo tie taču ir tikai mati!
Tā es sevi ietērpināju tēlos - biju feja, nāra, kosmoss, Lūcija, Līga, laumiņa.. un tomēr visam pa vidu arī Inese un Linda. Kas ir šīs visas meitenes ?

"Dzīve manos matos
Krāsas mainās ātri
Tie ir tikai mati..
Esmu vēl es pati"

5.Ģimene

Un šis nu ir visbūtiskākais. Tu vari pieķerties cilvēkiem, lietām, vietām un visam kam.. un tu vari nošķirties, lai meklētu sevi.. bet tā sajūta, ko dod ģimene, bērni un cilvēki, kas, lai arī kas notiktu, tevi nepametīs un vienkārši būs! Un sapratīs, ja tev būs jāiet. Un sapratīs, ja kļūdīsies vai nesapratīsi, kā rīkoties. Sapratīs,
 Tas ir visa kodols. Pa ceļiem var maldīties.. bet taka mājup, ģimenes ceļš, kas pēdām mūžīgi iemīts, neaizmirsīsies. Paldies jums. Milzīgs! <3 br="">





________________________________________________________________________
Tad nu tā. Es skatos uz sienām un ir sajūta, ka tās ir piesūkušās ar visu ko. Vai izlauzties gribas? Vai mirkļus sakārtot skaisti aiz muguras.. Es nezinu. Man ir grūti saprast šo gadu. Ļoti. To visu, jo..
Ir jau vēl. Vēl jau ir. Mazliet Rīgas, Latvijas, mazliet identitātes, daudz dabas, vēl vairāk domu, pārāk daudz skriešanas apkārt, vietu, nevietu, pēkšņi satiktu cilvēku. Bet visu nevar, arī nevajag. Laikam tā ir mana lielā šī gada mācība. Un, protams, slavenais citāts par kļūdām un mācīšanos no tām un pieredzi .. un to, ka taisnība tā visa vien ir (kuras nav).

Un visi mēs sakām kopumā aptuveni to pašu, tikai interpretējam 2015 dažādos veidos..
Tad nu uz priekšu..!  2016.tajā dzīves interpretācijā, kur viss ir tas pats un jau cits - tie paši svētki, bet jau citi, tie paši mēneši, bet citi, tas pats TU - bet jau mazlietiņ cits..

Cilvēkiem, vārdiem, patiesumam, klusumam, dinamikai - jums visiem -
Paldies!

Es nemāku apsveikt jaunajā gadā un nevēlos būt klišejiska.. bet veidojiet to tādu, kādu jūs to vēlaties - un vēlaties skaisti bet nopelniet savas vēlmes! Tā, lai ir tā vērts..
Bet visu pirms vai arī ar to visu kopā.. jo šis ir grūtākais dzīves uzdevums - saprotiet, ko vēlaties un ko esat pelnījuši!
Saprotiet, kas un kādi esat. Un kas un kādi gribat būt.. un esiet, jā, autentiski..

Prieku
Mieru
Mīlestību, vēlot

- Inese