Absolūti absolvizēts!

"Es pabeidzu vidusskolu!!!!!!" Inese ieskrien dzīvoklī un bļaustās. Tētis smejas.
Piezīme: "Nav svarīgi kā, bet pabeidzu!" Tētis smejas.
Formālpapīriņu čupas augšā ir Ineses bērnības fotogrāfija - nu tāda smieklīga, maza,blonda čika kleitā un tēta lielajās botās. Man tur ir kādi pieci gadi varbūt?
"Šitā meitene pabeidza vidusskolu!" es rādu uz mazo Inesi fotogrāfijā. Tētis smejas.

Man patīk, ka tētis smejas, nevis jautā, cik man proči un cipari. Tā vienmēr ir bijis.

Eh, tā fotogrāfija.. kad es biju maza un nezināju, kas notiek ar manu dzīvi. Un tagad? Vai tagad es esmu liela? Un vai tagad es zinu, kas notiek ar manu dzīvi? 12 gadu laikā man esot vajadzējis saprast, un es taču saprotu tik pat ļoti, cik nesaprotu. Es saprotu, kas man patīk.
Es tagad rakstu pilnībā iespaidojoties no M.Zālītes "Pieciem pirkstiem". Es esmu kā mazā Laura. Un es patiesībā esmu. Tikai ne Laura, bet Inese.

Bērns - pieaudzis cilvēks. Pieaudzis cilvēks - bērns.

Adios, kaķu dienas! Es tagad strādāju un grasos laikam studēt, bet vakaros es ķēpājos un ilgojos pēc karstām vasaras dienām, bet visvairāk pēc ceļošanas. Kā jau parasti.

Mana dusmu runa taps vai netaps. Etaps.
Bet šobrīd, paldies jums, trīs vidusskolas gadi!
Absolūts prieks.
Un absolūts nekas.
Par to arī dzejolis, izglītības vārdā.. un kā teica filosofijas skolotājs: "lai Dievs vairo mūsu daili un skaistumu" vai kaut kā tamlīdzīgi.
Forši bija būt izlaidumā kopā un rozā. Tās bija tās 2 skaistākās lietas. Vēl arī puķes bija skaistas, tik skaistas, ka gribējās visas uzzīmēt! 

Absolūti absolventi 

Mēs esam atskaitīti.

Pielīmēti fotogrāfijās.

Piemānīti.

Izvazāti gudrībās

un muļķībās aptraipīti.

Bez papīra -

bezvērtīgi.

Bez izglītības -

beztiesīgi.

Bez atbildības -

bezatbildīgi!
Brīvi kā muļķi un nabagi

bez jumta un grīdas.

Bez nekā.

Tikai viduvēji..

Divpadsmitgadnieki pliki!

Bez atestāta, lai piesegtos

Un prāts?
Vai tādu arī kāds dos?
Tur - ārā

Tur ārprāts, likums un sods

un grēks divpadsmit kārtās iepakots.

Mēs esam izpakoti.

Ieeļļoti

Gudri, forši, glīti ļoti

Disciplinēti, ar balsi un godu.

Vai ņemsi?
Mēs esam uz izķeršanu!

Nē.. uz izķeršanu ir stipendija

Uz izmiršanu ir pensija

Uz paradīzi ir reliģija un fantāzija

Uz problēmām - depresija

Un dzīve kā absolūta progresija:
Aritmētiska, ģeometriska, matemātiski idiotiska

Un visādi citādi apgriezta un nesaprotama ekspresija

Ar nolādētu terminoloģiju,

Formalitāšu bezjēdzību..

Dzīve, nu ko tu gribi??

Mēs esam absolūti absolventi..

Kā idioti -

Smaidīgi fotogrāfijās,

Bet dzīvē -

nepieskaitīti.

 Ak, cik mēs izglītoti neizglītoti, ne?

Paldies par uzmanību izglītību! ..