.

.

otrdiena, 2014. gada 13. maijs

Nozīme/Pavasaris

Gribas rakstīt par ceriņiem. Par to, kā tie smaržo pēc pavasara jeb pavasaris smaržo pēc ceriņiem.. es nezinu, kā ir pareizi. Tik zaļš un ziedošs ir viss, varbūt to cilvēki vairs nepamana, bet tas man liek smaidīt ik rītu un pēcpusdienu. Pļavnieki pārvēršas zaļā alejā, un atpakaļceļā, kad it kā gribas uz mājām.. tajā pat laikā tik pat ļoti gribas arī iet vēl kādus 5 kilometrus.. jo tad jau ir vienkārši jāiet, un nekas vairs. Pārnākot mājāš, it kā pusstundu esi mājās, bet tad sanāk pazust atkal kaut kādā ikdienas samurgojumā. Jāieslēdz atbildība un citas cilvēka aplikācijas. Un uz ekrāna vienmēr ir pulkstenis, kas saka: "Tev manis nepietiks". Un viņš smejas. Riebīgi smejas.

Tas ir galā! Neoficiāli, un tas skaitās. Bet tomēr, kamēr kaut kas nav oficiāli galā, tam nevar īsti noticēt. Varbūt tas lielais dusmu mākonis: "Ko es domāju par izglītību un skolu?''.. izkliedēsies, un to neviens nekad neuzzinās.. Tā būtu vēl viena eseja, kuru varētu apbalvot kaut kur ellē.
Bet atmiņās gan paliks tikai jaukais... :) Ehh.

Nu, pavasari! Es nezinu, vai es tevi gaidīju vairāk nekā to, lai viss beidzas..

Tas ir galā, un es neticu. Esmu ļoti nogurusi. Ļoti. 6. maijā viss uzkrita uz galvas. Vienlaicīgi. Tad gandrīz viss apgriezās un notika 9. maijā. 69, baigi atkal smieklīgi.
Es atceros daudz brīvdienas.. un tad necik. Tad tikai saspringumu. Tagad es atslābstu ik uz soļa, bet cik.. cik cik skaisti tas bija.. Laikam tam visam, ko es centos darī drūmajos ziemas mēnešos, tomēr bija jēga. Kā ar pavasara putniem viss atlidojis! Un svētki visam pa vidu. Visu laiku!!!!!

Es turēju sevi augšā. Bet tagad.. tagad ir tā retā reize, kad man gribas lai mani kaut kur aiznes uz rokām. !!!!!! Es parasti liedzos, bet tagad es skaidri varu pateikt, ka esmu vieglāka par dzīvi. Vieglāka, nevis vienkāršāka. :)

Es gribu, lai man apkārt uzzied puķes. Man parādījās nepieciešamība pēc darbu lasīšanas auditorijai. Tad, tajā dienā.. man šķita, ka notika tā saikne - ka tu nodod kaut ko citiem un citi iedod tev. Tik ļoti nekad vēl nav bijis.. es cenšos to saprast.
(..)

Tad par tiem diviem skaistākajiem mirkļiem, kas notikuši pa šo laiku. Es tos beidzot sagaidīju.
Nozīmi un Pavasari






Baigi grūti ir sakopot domas. Tas notiek no rītiem - kaut kur galvā, pazūd.. un tad jau vairs neskaitās. Tikai dalās un reizinās. Ak, lūdzu, neatņemiet gan neko, tikai matemātiku!!!









- Līdz brīvībai un patīkamai aizņemtībai..

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru