Šodiena. Bez piecpadsmit pieci naktī (rītā?). Mani uzmodina. Es pamostos, jo ir vaļā logs un mani modina putnu dziesmas. Putnu dziesmas! Vaļā logs! Jo ir silti, putniem arī, un tāpēc viņi bļaustās tāpat kā es bļaustīšos jau pavisam drīz. Jo arī mani siltums padara traku. Labrīt. Ir gaišs. Piecos naktī ir pilnīgi gaišs. Es apsveicu Jūs visus. Mēs esam izdzīvojuši. Izklausās, ka es runāju par karu, par kaut ko briesmīgu.. bet es runāju tikai par ziemu un agru pavasari, kas patiesībā nemaz nav pavasaris. Es nezinu, kāpēc man bija tik grūti. Bet tagad ir tik viegli! Ne jau sarežģīti-viegli, bet smagi-viegli. Tas ir mans mīļākais rīts, pēc vēl diviem tieši tādiem pašiem mīļākajiem.
Vakardiena. Mazliet pāri deviņiem. Mani uzmodina. Atnāk īsziņa - sveiciens vārda dienā, jo.... man ir vārda diena.. Vārda diena! Istabā ienāk sveicēji un maijpuķītes.. un saule. Maijpuķītes! Tālāk viss atkal norit ļoti skaisti. Ir pirmā īstā silti/karstā diena. Es guļu saulē, un man apkārt ir vējš, koki, daba, putni. Vai kaut ko vēl vajag? Es sauļojos, es staigāju basām kājām pa tikko nopļautu zāli, es skrienu (ne maratonu, bet pa pļavu). Es smaidu. Bez iemesliem, tāpatās. Visu dienu ir žagas, tik sen nav bijušas žagas vispār ..un tagad bez mitas. Laikam vainīga vārda diena - par mani kāds nemitīgi atceras! Tikai neesmu es māņticīga..
Aizvakardiena. Es pamostos un man blakus ir mans mīļākais cilvēks pasaulē. Es uzmodinu. Nav jau vairs jāraksta. Viss ir kārtībā. Uz galda stāv maijpuķītes. Man rīt ir vārda diena.
Radošie kvartāli. Kilometri āgenskalnā. Šekspirelli. Mīlestība. Vēl radošie kvartāli. Beidzot tiešām gribas aizmigt kā nekad agrāk. Jo ir iztērēts spēks - tikai un vienīgi patīkamā veidā. Beidzot!
Pirms tam vēl bija pēdējais zvans, un tas bija ļoti skaisti. Tiešām skaisti! Tas iezīmē tādas kā beigas. Bet tagad nav vēl sākums. Viss ir bez steigas. Beidzot!!!
Secinājums: maijs sākas, kad ir maijpuķītes. Maijpuķītes ienes to skaisto mieru. Sākas baudīšanas laiks. Un tad šķiet, ka varbūt izbaudīt var pat eksāmenus. Jo tas vairs nav nekas. Tas ir vienīgais.
Un tagad, kad beidzot ir karsti, Inese bļaustās un uzvedas kā tie putni šodien piecos naktī. JAAAAA
es bļaušu kaut vai hokejā, bet es nekad to nedaru. Šitā:
Man vienkārši gribas bļaustīties. Un PELDĒTIES.
Aiziet.. rīt! Es mazliet jūtos kā Taivānā. Kā Taivānā Latvijā. Jo ir silti, un, ziniet, ir VISS. Man trūka šis Viss.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru