Lasot autorus, kuri raksta labi, pierodam arī labi runāt

Dārgais Pavasari,

Paldies Tev, neizsakāmi liels paldies Tev, ka tieši mirklī, kad Tu ieradies (ar ārprātīgāko nokavēšanos, starp citu) un pavēlēji termometra stabiņam uzkāpt tiešām sen neredzēti augstu, es no šīs nestabilitātes esmu saķērusi tavu it kā silto, bet ļoti viltīgo vēju. Vienkāršāk sakot - esmu saaukstējusies. Un tā nu es turējos šos 6 ziemas mēnešus, diezgan bieži gan esot uz robežas, bet tomēr noturoties, un tagad, kad ārā tik jauki un skaisti, ar lielu blīkšķi: ''Bams!''

Bet es tevi tomēr neizsakāmi mīlu un Tev vajadzētu darīt tāpat, jo Tu esi mans un arī Tu, acīmredzot, vari ar mani darīt, ko vēlies..

Es tevi nekad nepametīšu, tiekamies kaut kur dabā, tā pa īstam pēc mēneša, kad tu jau laikam būsi prom. Vai arī tad pēc gada.

vienmēr Tava,

Inese 

Stāsts ir par to, ka Maijs nav labs cilvēka draugs. Tu iekšēji atslābsti, bet dzīve no tevis prasa tieši pretējo, jo šis ir tāds īstais ''darba mēnesis'', kad prāts (ja tāds vēl ir) saka: ''DARI!'', bet kaut kur sirsniņā tu labprāt vēlies nodoties savām sirdslietām un dabas vilinājumam. Patiesībā, sākas iedvesmas viļņi, un, lai arī saka, ka vienmēr jāklausa sirdij (un tā, protams, ir cilvēciska taisnība) dzīvē tas nekad tā līdz galam neizdodas. Ja izdodas, tad noteikti esi laimīgs. Tik ļoti, ka tavs neaprakstāmais slinkums atspoguļojas tavā laimes pilnībā.

Tad tu esi tik laimīgs, ka, šķiet, ka esi ļoti, pat pārāk gudrs un  pārējo nieka problēmas spēj atrisināt ar padomiem - nevajadzīgiem, kā jau visi padomi, bet vienmēr gudriem uz saprātīgiem. Jebkuram cilvēkam ir vajadzīga uzslava vai viedoklis no cita, ir taču. Un tad rodas atdeve. No sākuma varbūt tā ir vienkārši neizturama - tā atbaidošā, visaptverošā centība kāda piemīt iesācējiem. Citi to dēvē par ielīšanu kaut kur pakaļgalā, bet, es nezinu, tās ir divas dažādas lietas. Nav jau slikti mācīties no citiem. Līdz tam brīdim, kad tu atrodi to savu ''es'' un vari bezrūpīgi pateikt, ko tev nevajag un vajag. Bet, ja tu nezini, vai tev gadījumā tiešām nevajadzēs, tad vismaz paklausies. Varbūt noderēs!

Ko gan es gribēju pateikt? Es nezinu, pirms mirkļa man likās, ka es zinu.
Miegs, kad esi slims, ir vajadzīgs miegs. Paldies, ka spējat man to ieskaidrot, jo es pati nevaru saprast. 15h miega, tad kāda grāmata. Nav jau laika daudz lasīt, ir taču ''darba mēnesis'' un es netaisos slimot vairāk par 2 dienām. Andrē Moruā novele ''Karjera''. Īsi un ģeniāli, viņam pieder tās rozā rindas nedaudz augstāk. Ziniet, man nopietni liekas, ka nekas īsti nenotiek.. tik ārprātīgas alkas pēc brīvības, interesantām sarunām un ideju attēlošanas. Tik daudz ideju.
Skola atņem laiku, vēl tikai nedaudz! Es jau tā par viņu aizmirstu, bet ir lietas, kas jāizdara. Atliksim patīkamo. Bet mazliet ļausimies prieciņam.

Lielākā bauda, kādu vien spēj izjust godīgs cilvēks, ir sagādāt baudu saviem draugiem. /Voltērs

Tā ir, un es nevaru sēdēt mājās un slimot. Man ir vajadzīga daba, draugi, piedzīvojumi.. Varbūt tās ir labākās zāles?
Un pēc tam darbi. Es ieiešu te tikai tad, kad tie būs padarīti. Savādāk rodas jaunas un jaunas idejas, un tas nebeigsies nekad.